Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
LAPAS KARTE SAITES RSS
Jaunumi
Preses relīzes
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009
Publikācijas
Vēsture
 
 

Šonedēļ „Jurista Vārdā”

23.08.2011.

Sagatavoja „Jurista Vārda” redakcija

Kas ir interneta domēna vārds un kāpēc par to jāstrīdas? Kādas ir starptautisko privāttiesību attīstības tendences globalizācijas laikmetā? Par to var  uzzināt jaunajā „Jurista Vārda” numurā. Piedāvājām ieskatu dažos rakstos.

Andris Tauriņš. Interneta domēna vārdu strīdu risināšana Latvijā

Pirms gada uzvirmoja strīds par to, ka sākusies tirgošanās ar pašvaldību domēna vārdiem. Pašvaldību vadītāji pauda sašutumu, ka pašvaldības ir nostādītas ķīlnieku lomā, jo krīzes laikā tām tiek piedāvāts pirkt domēna vārdus par naudu, kuras tām nav. Šķiet, ka attiecīgo domēna vārdu tirgotājs tā arī neatrada nevienu pircēju un netika pie viegli kārotās peļņas. Tomēr šī situācija parādīja, ka sabiedrībā valda neizpratne, kas ir domēna vārdi un kā risināt ar tiem saistītos strīdus. Ar domēna vārdiem saistītie strīdi ir aktuāli visā pasaulē. 2010. gadā Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) šķīrējtiesā tika izskatīti 2696 strīdi. No Latvijas laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam WIPO šķīrējtiesā bijuši 25 atbildētāji, bet prasītājs – tikai vienā lietā (2005). Samērā maz tiesas procesu par domēnu vārdiem bijuši Latvijas tiesās. Tomēr no tā pāragri nedrīkst secināt, ka strīdu relatīvi nelielais skaits, kas nonāk līdz tiesām, varētu liecināt par jautājuma nenozīmīgumu. Autora personīgā pieredze liecina, ka vairums domēna vārdu strīdu līdz tiesai nemaz nenonāk, jo tiesvedība ir dārga un laikietilpīga. Potenciālie prasītāji bieži vien piekāpjas potenciālajiem atbildētājiem un domēna vārdus atpērk. Pirkuma cena būtiski atšķiras no tās, kura tiktu iztērēta tiesvedībā, lai arī samērā viegli būtu prognozēt sekmīgu lietas iznākumu.

Jānis Vanags. Ar prasības nodrošināšanu saistīto lēmumu pārsūdzēšana

Prasības nodrošināšanas institūts civilajā tiesvedībā ieņem būtisku vietu, jo no tā bieži ir atkarīgs, vai prasītājs no labvēlīga tiesas sprieduma iegūs arī kādu reālu labumu. Rakstā autors pievēršas lēmumu, kas saistīti ar prasības nodrošināšanu, pārsūdzēšanas tiesiskajiem aspektiem, problemātikai un perspektīvām. Šo jautājumu kopums sevišķi aktuāls kļuvis sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta un 2010. gada 4. oktobra spriedumiem, kuros Satversmes tiesa izvērtēja Civilprocesa likuma 141. panta “Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana” atbilstību Satversmes 92. pantam. Minētie spriedumi radījuši daudz neskaidrību un pārpratumu gan tajos lietoto neviennozīmīgo formulējumu, gan to savstarpējo pretrunu dēļ. Rakstā atsevišķi nodalīti visi likumā paredzētie lēmumi prasības nodrošināšanas institūta sakarā, analizējot lietas dalībnieku tiesības par tiem iesniegt blakus sūdzības. Saskaņā ar šobrīd piemērojamo 2006. gada 14. decembra Civilprocesa likuma 141. panta pirmās daļas redakciju par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, prasītājs var iesniegt blakus sūdzību. Ja pieteikums apmierināts daļēji, blakus sūdzību var iesniegt par lēmumu daļā, ar kuru pieteikums noraidīts. Tiesu praksē neviennozīmīgi tiek vērtētas prasītāja tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas.

Aiga Mieriņa. Starptautisko privāttiesību attīstības tendences globalizācijas laikmetā

Mūsdienās jēdziens “globalizācija” vairs nevienam nav jāskaidro. Globalizāciju raksturo pieaugošā valstu ekonomiskā un sociālā integrācija pasaulē. Tas ir komplekss process, kas ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus. Vēsturnieki nereti globalizāciju dēvē arī par unifikāciju jeb universalizāciju. Centieni pēc vienotas sistēmas un formas panākšanas vērojami ikvienā dzīves jomā. Modernā sabiedrībā paredzami, saprātīgi un vienkārši likumi vienlaikus ar tiesiskās paļāvības apziņu ir visnotaļ svarīgas vērtības. Centieni vienotas Eiropas ekonomiskās zonas izveidošanā jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados atsevišķām Eiropas valstīm deva nozīmīgas ekonomiskās sadarbības iespējas. Liberālāka pārrobežu preču, pakalpojumu, kapitāla un personu plūsma ļāva ražot lētāk un vairāk. Tika radīta iespēja apgūt plašākus tirgus ārpus savas valsts robežām, aizvien vairāk komersantu iesaistījās starptautiskajā saimnieciskajā darbībā. Palielinoties personu mobilitātei, darba un komercdarbības iespējām citās valstīs, arvien aktuālāki kļūst jautājumi par strīdu risināšanu laulību un ģimenes, starptautisko tirdzniecības darījumu, darba tiesību, autortiesību, īpašumtiesību, kā arī starptautisko investīciju un citās jomās. Līdz ar to svarīgi ir valstu un starptautisko organizāciju centieni izveidot pārskatāmu, vienkāršu un prognozējamu tiesisko kārtību pārrobežu preču, pakalpojumu, kapitāla un personu plūsmai.

Plašāk lasiet 23. augusta numurā. Atgādinām, ka brīva pieeja jaunajiem rakstiem elektroniskajā žurnālā (www.juristavards.lv) ir mūsu abonentiem.

Uzziņai

  • Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai nolūkā veicināt tiesisku domu un praksi Latvijā.
  • Tā kā žurnāls piedāvā vietu brīvai un kritiskai Latvijas juristu domu apmaiņai, iesūtītās publikācijas nepauž redakcijas viedokli. Žurnāla vairāk nekā 300 ārštata autoru vidū ir gan Latvijā lielākās tiesību zinātņu, gan praktiskās jurisprudences autoritātes. Iespēja publicēties tiek dota arī jaunajiem talantiem.
  • Žurnāls iznāk otrdienās drukātā un elektroniskā formātā. Drukātā žurnāla abonentu iegūst bezmaksas pieeju e-versijai (www.juristavards.lv): 1) neierobežota pieeja jaunākā numura rakstiem; 2) 25 arhīva dokumenti mēnesī.

Papildinformācijai:
Dina Gailīte,
galvenā redaktore
juristavards@lv.lv
T.: 67310680
www.juristavards.lv

Meklē pēc datuma!

 
 

Oficiālais izdevums

 
 
Klientu centrs
(oficiālo paziņojumu iesniegšanai u.c. pakalpojumi)

Ieeja: no Bruņinieku 53
Pasta adrese: Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011

T.: 67898741
T.: 67898738
F.: 67898745
E-pasts: slud@lv.lv

8000 6000
Bezmaksas informatīvais tālrunis
Juridiskā adrese

Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011
T.: 67310675
F.: 67312190
E-pasts: info@lv.lv

© 2011 VSIA „Latvijas Vēstnesis”
Ikvienam ir tiesības būt informētam par savām tiesībām un pienākumiem.
Latvijas Republikā oficiālo publikāciju – drošu un visiem pieejamu informāciju - nodrošina oficiālais izdevējs „Latvijas Vēstnesis” (kapitāla daļu turētāja ir Tieslietu ministrija).

LAPAS KARTE

 
 

Par mums

Vēstnesim 100
Jaunumi
Izdevēja vēsture
Redaktori, vadītāji
Īpašie dokumenti
Video
Oficiālais izdevējs
Misija un vīzija
Stratēģija
Struktūra un valde
Normatīvie akti
Privātuma politika
Pētījumi
Starptautiskā sadarbība
Vakances
Logotipi
Sīkdatnes
Integrētā vadības sistēma
Kvalitātes vadības sistēma
Informācijas drošības sistēma
Publiskie iepirkumi
Visi
Aktuālie
Pabeigtie
Finanšu informācija
Publiskie pārskati
Atalgojums
Ziedojumi
Vēsture
2018 - 2015
2014 - 2010
2009 - 2005
2004 - 2000
1999 - 1992
Biežāk uzdotie jautājumi
Viegli lasīt
Rekvizīti

Aktualitātes

Jaunumi
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
Preses relīzes
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009
Publikācijas
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
Vēsture

Oficiālā publikācija

Kontakti

Pakalpojumi

Oficiālie paziņojumi
Iesniegšana
Apliecinājumi
Cenas
Normatīvie akti
Abonēšana / Iegāde
Jurista Vārds (drukātais)
E-žurnāls (e-versija)
Komplekts (drukātais + e-žurnāls)
Rakstu iegāde (1 vai 5)
E-žurnāla iegāde
Kur nopirkt?
Pieteikties e-versijai
Abonēšanas noteikumi
Grāmatas
Grāmatu katalogs
Grāmatu apgāds
Piegāde
Kā nopirkt?
Reklāma
LV portāls
Jurista Vārds
juristavards.lv

RSS

 

RSS ir veids, kā sekot līdzi oficiālā izdevēja jaunumiem. Izvēlieties interesējošo sadaļu un pievienojiet savā RSS lasītājā atbilstošo RSS barotni!

Aktualitātes
Jaunumi Preses relīzes


Piedāvājam arī izmantot RSS barotnes mūsu portālos: Likumi.lv un LV portāls

Lai lietotu RSS, ir vajadzīga īpaša programma — RSS barotņu lasītājs (RSS Feed Reader). Tā nav nepieciešama, ja izmantojat interneta pārlūkprogrammu (piemēram, „Opera”, „Mozilla Firefox”, „Safari”), e-pasta programmu vai interneta resursu, kura programmnodrošinājumā RSS lasītājs jau ir iekļauts.

Ja jums e-pastā ir RSS lasītājs, nospiediet RSS ikonu tajā portāla sadaļā, kuras jaunumus vēlaties saņemt savā RSS lasītājā. Nokopējiet konkrētās sadaļas barotnes adresi un iekopējiet to savā RSS lasītājā.

SAITES

 
 

Valsts institūcijas

 

Oficiālā izdevēja interneta vietnes

Tieslietu sistēma


TM padotības iestādes


Uzņēmējsabiedrības (TM valsts kapitāldaļu turētāja)

Starptautiskie resursi

Citi


NOSŪTĪT ŠO SAITI

 

Šonedēļ „Jurista Vārdā”

Jūsu vārds:
Jūsu e-pasts:
* Saņēmēja e-pasts:
Teksts:
Kopija sev: