Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
LAPAS KARTE SAITES RSS

Amatpersonu atbildība joprojām ir jāstiprina: Valsts kontrolei veltīts “Jurista Vārda” tematiskais numurs

25.06.2019.

Foto: Santa Sāmīte.

Jaunākais - šodien, 25. jūnijā, iznākušais - “Jurista Vārda” tematiskais numurs tapis sadarbībā ar Valsts kontroli, un lasītājam dod iespēju ne tikai gūt priekšstatu par šīs iestādes darbības mērķiem un metodēm, bet arī iezīmē vairākas pamatproblēmas, tostarp tieslietu jomā, kurām būtu pievēršama uzmanība. 

Numurs pieejams arī elektroniski: 2019. gada 25. jūnija “Jurista Vārds” 

Kā jau tas plašāk izskanējis, pēc vairāku gadu dīkstāves Saeima ceturtdien, 20. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts kontroles likumā, ar kuriem paplašinātas Valsts kontroles tiesības, proti, ir noteiktas pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. “Ar grozījumiem likumā mēs vēlamies preventīvi veicināt amatpersonu atbildīgu rīcību ar publiskā sektora finanšu līdzekļiem un mantu, tajā skaitā uzņemoties personīgu atbildību par nelikumīgas rīcības rezultātā radītajiem zaudējumiem,” intervijā “Jurista Vārdam” pauž valsts kontroliere Elita Krūmiņa, uzsverot likuma grozījumu nozīmību. Un, kā atklāj intervija ar valsts kontrolieri, nepieciešamība pēc amatpersonu atbildības institūta pilnveides savu aktualitāti nemaz nav zaudējusi, gluži pretēji – tā aizvien tikai pieaug. 

To, kādēļ šī aktualitāte pieaug, labi raksturo arī Valsts kontroles Pārkāpumu izvērtēšanas daļas vadītāja Aivara Ērgļa rakstā “Vai tiesībaizsardzības iestādes efektīvi izmanto Valsts kontroles "produktu": prakse un rezultāti” atspoguļotie fakti un argumenti. 

Valsts kontrole 2017. gada jūnijā pabeidza lietderības revīziju, kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas tiesu sistēmas attīstību un tās darbības efektivitāti saistītus jautājumus. Ilze Grīnhofa, Valsts kontroles padomes locekle, skaidro, kas mainījies pēc Valsts kontroles revīzijas un kas vēl būtu paveicams.

Dažkārt var novērot, ka Valsts kontroles loma un pienākumi tiek pārprasti. Kā viens no izplatītākajiem pieņēmumiem ir tas, ka iestādes galvenais uzdevums ir meklēt par dažādām neizdarībām atbildīgās personas un nodrošināt, ka tās saņem pelnītu sodu. Vai tas patiesi ir pats svarīgākais iestādes uzdevums un mērķis, -  par to plašāk skat. Valsts kontroles padomes locekles Zitas Zariņas rakstā “Valsts kontroles ieteikumi kā revīziju galvenais produkts”. Savukārt valsts kontrolieres padomniece Marita Salgrāve atklāj vēl citus izplatītākos mītus un tiem iepretim - patiesību par Valsts kontroli, uzsverot, ka iestāde ir vienīgais revidents Latvijas Republikā ar Satversmē noteiktām tiesībām pārbaudīt publiskās naudas izlietojumu un tās svarīgākais klients ir sabiedrība. 

Uz sabiedrības interesēm, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzmanību vērš arī Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins, atklājot, ka jau vairāku gadu garumā Valsts kontrole pašvaldībās veiktajās revīzijās ir saskatījusi sistēmiskas problēmas, kuras apliecina nepieciešamību īstenot uzlabojumus teritoriālās pārvaldes jomā. “Valsts kontrole sagaida, ka vietējo pašvaldību reforma raudzīsies tālāk par vienkāršu robežu pārvilkšanu, pievēršoties “pašu valdības” būtībai.” 

Interesentiem! Tematisko “Jurista Vārdu” var iegādāties, sazinoties ar Lasītāju servisu:

  • 80006000; 67311161;  
  • abonenti@lv.lv
  • vai klātienē mūsu Klientu centrā: Bruņinieku 53, Rīgā.

Oficiālā izdevēja "Latvijas Vēsntesis" informācija

Meklē pēc datuma!

 
 

Oficiālais izdevums

 
 
Klientu centrs
(oficiālo paziņojumu iesniegšanai u.c. pakalpojumi)

Ieeja: no Bruņinieku 53
Pasta adrese: Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011

T.: 67898741
T.: 67898738
F.: 67898745
E-pasts: slud@lv.lv

Telefons8000 6000
Bezmaksas informatīvais tālrunis
Juridiskā adrese

Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011
T.: 67310675
F.: 67312190
E-pasts: info@lv.lv

Ēku novietojums kartē
© VSIA „Latvijas Vēstnesis”
Ikvienam ir tiesības būt informētam par savām tiesībām un pienākumiem.
Latvijas Republikā oficiālo publikāciju – drošu un visiem pieejamu informāciju - nodrošina oficiālais izdevējs „Latvijas Vēstnesis” (kapitāla daļu turētāja ir Tieslietu ministrija).