Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
LAPAS KARTE SAITES RSS
 
 

Šonedēļ „Jurista Vārdā”

05.04.2011.

Sagatavoja „Jurista Vārda” redakcija

Šodien, 5.aprīlī, klajā nācis „Jurista Vārda” 14. numurs. Īsumā par dažiem interesantākajiem rakstiem.

Aivars Niedre. Ieskats Latvijas advokatūras vēsturē: 1944–2010

Latvijas advokatūru tās darbības laikā no 1944. gada līdz 2010. gadam grūti salīdzināt ar advokatūru pirmskara laikā. Par advokatūras nozīmi tajā laikā liecina kaut vai tas, ka trīs tās pārstāvji bija Latvijas Valsts prezidenti. Pēckara gadi vēstures tecējumā nemaz nav tik ilgs laiks, taču šie gadi aptver vairāk nekā divas trešdaļas no visa Latvijas advokatūras pastāvēšanas laika. Savukārt tikai apmēram vienu trešdaļu no tā var attiecināt uz laiku, kad Latvijas advokatūru var dēvēt par neatkarīgas valsts sastāvdaļu. Pārējā laikā (no 1944. līdz 1990. gadam) Latvijas advokatūra bija padomju advokatūras sastāvdaļa. Tādēļ Latvijas advokatūras vēsturi visā aplūkojamā laikposmā vispirms var iedalīt divos savstarpēji atšķirīgos posmos: advokatūra padomju laikā un advokatūra neatkarīgās Latvijas laikā. Esmu advokatūras vēstures liecinieks abos šajos posmos. Šā gada 14. aprīlī apritēs 33 gadi, kopš esmu mūsu Advokātu kolēģijas loceklis. Turklāt 24 gadus (12 gadus padomju laikā un tikpat daudz neatkarības laikā) biju Latvijas Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs. Arī tagad cenšos aktīvi piedalīties kolēģijas dzīvē. Protams, mans ieskats par Latvijas advokatūru ir lielā mērā subjektīvs, taču zināmu tās raksturojumu var sniegt.

Martins Osis. Tiesas pievienošanās blakus sūdzībām civilprocesā

Civillietu iztiesāšanas gaitā nereti rodas nepieciešamība pieņemt nolēmumus, ar kuriem lieta netiek izspriesta pēc būtības. Iepriekšēji un blakus jautājumi ir sarežģījumi procesā, kas dažreiz noder, lai sasniegtu procesa mērķi – spriedumu. Šādi gadījumi no vispārīga skatupunkta ir uzskatāmi par nepieciešamu atkāpi no vēlamās civillietas norises un papildus nodarbina tiesu. Nav šaubu, ka procesuālajiem lēmumiem ir svarīga nozīme un tie pilda būtisku funkciju, taču šo lēmumu pārsūdzēšanas regulējumu varētu uzlabot tā, lai radītu papildu iespējas tiesvedību paātrināt. Apzinoties to, ka tiesvedības paātrināšanu (specializētu tiesu izveide, papildu tiesnešu un tiesas darbinieku ieviešana u.c.) pašlaik valsts nevar veicināt ar budžeta līdzekļiem, ir jāizmanto likumdošanas process, kas var stimulēt procesuālo likumu revīziju, pilnveidošanu un sakārtošanu. Lai arī nevar uzskatīt, ka viena institūta pilnveidošana dos izšķirīgu ieguldījumu visa tiesvedības procesa būtiskai paātrināšanai, taču zināmus uzlabojumus arī šādā veidā var panākt. Šajā rakstā tiks aktualizēta iespēja paredzēt tiesai tiesības pievienoties blakus sūdzībām vai blakus protestiem.

Rihards Poļaks. Kas ir asistētā pašnāvība

Juridiski nozīmīgs un atsevišķas publikācijas vērts “vieglās nāves” kontekstā ir (ārsta) asistētās pašnāvības jautājums, kas līdz šim mūsu valsts juristu vidū tā arī nav guvis plašāku interesi. Iztrūkstot detalizētai analīzei minētajā jautājumā, līdz šim tiesību doktrīnā galvenokārt iezīmējas diskusija par aktīvo eitanāziju, aizmirstot, ka tā nav vienīgā “vieglās nāves” realizācijas forma, kas apdraud vienu no svarīgākajām krimināltiesību aizsargājamām interesēm – cilvēka dzīvību. Nenoliedzami, gan eitanāzijas, gan arī asistētās pašnāvības galvenais mērķis ir vienots – panākt nedziedināmi slima cilvēka nāvi, lai atbrīvotu viņu no slimības izraisītām fiziskām sāpēm un ciešanām, tomēr juridiski, vadoties no personas rīcības izteikti individuālām pazīmēm katrā no šiem gadījumiem, nav pieļaujams to starpā likt vienlīdzības zīmi un tiem jābūt skatītiem šķirti. Atšķirība, kas pastāv starp šiem diviem eitanāzijas veidiem, ir tik smalka un tai pašā laikā nozīmīga, ka mūsdienu doktrīna līdz šim šo atšķirību nav saskatījusi vai arī aplūkojamo jautājumu ir analizējusi ar formālu pieeju. Tomēr šī smalkā nianse gadījumos, kad to neievēro, nemaz nav tik šķietami nekaitīga, īpaši krimināltiesībās, pie noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas un vainīgās personas atbildības pakāpes noteikšanas.

Uzziņai

  • Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai nolūkā veicināt tiesisku domu un praksi Latvijā.
  • Žurnāls iznāk otrdienās drukātā un elektroniskā formātā. Drukātā žurnāla abonentu iegūst bezmaksas pieeju e-versijai (www.juristavards.lv): 1) neierobežota pieeja jaunākā numura rakstiem; 2) 25 arhīva dokumenti mēnesī.
  • Atsevišķi var abonēt e-versiju un arhīvu.

Papildinformācijai:
Dina Gailīte,
galvenā redaktore
juristavards@lv.lv
T.: 67310680
www.juristavards.lv

Meklē pēc datuma!

 
 

Oficiālais izdevums

 
 
Klientu centrs
(oficiālo paziņojumu iesniegšanai u.c. pakalpojumi)

Ieeja: no Bruņinieku 53
Pasta adrese: Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011

T.: 67898741
T.: 67898738
F.: 67898745
E-pasts: slud@lv.lv

8000 6000
Bezmaksas informatīvais tālrunis
Juridiskā adrese

Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011
T.: 67310675
F.: 67312190
E-pasts: info@lv.lv

© 2011 VSIA „Latvijas Vēstnesis”
Ikvienam ir tiesības būt informētam par savām tiesībām un pienākumiem.
Latvijas Republikā oficiālo publikāciju – drošu un visiem pieejamu informāciju - nodrošina oficiālais izdevējs „Latvijas Vēstnesis” (kapitāla daļu turētāja ir Tieslietu ministrija).

LAPAS KARTE

 
 

Par mums

Vēstnesim 100
Jaunumi
Izdevēja vēsture
Redaktori, vadītāji
Īpašie dokumenti
Video
Oficiālais izdevējs
Misija un vīzija
Stratēģija
Struktūra un valde
Normatīvie akti
Privātuma politika
Pētījumi
Starptautiskā sadarbība
Vakances
Logotipi
Sīkdatnes
Integrētā vadības sistēma
Kvalitātes vadības sistēma
Informācijas drošības sistēma
Publiskie iepirkumi
Visi
Aktuālie
Pabeigtie
Finanšu informācija
Publiskie pārskati
Atalgojums
Ziedojumi
Vēsture
2018 - 2015
2014 - 2010
2009 - 2005
2004 - 2000
1999 - 1992
Biežāk uzdotie jautājumi
Viegli lasīt
Rekvizīti

Aktualitātes

Jaunumi
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
Preses relīzes
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009
Publikācijas
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
Vēsture

Oficiālā publikācija

Kontakti

Pakalpojumi

Oficiālie paziņojumi
Iesniegšana
Apliecinājumi
Cenas
Normatīvie akti
Abonēšana / Iegāde
Jurista Vārds (drukātais)
E-žurnāls (e-versija)
Komplekts (drukātais + e-žurnāls)
Rakstu iegāde (1 vai 5)
E-žurnāla iegāde
Kur nopirkt?
Pieteikties e-versijai
Abonēšanas noteikumi
Grāmatas
Grāmatu katalogs
Grāmatu apgāds
Piegāde
Kā nopirkt?
Reklāma
LV portāls
Jurista Vārds
juristavards.lv

RSS

 

RSS ir veids, kā sekot līdzi oficiālā izdevēja jaunumiem. Izvēlieties interesējošo sadaļu un pievienojiet savā RSS lasītājā atbilstošo RSS barotni!

Aktualitātes
Jaunumi Preses relīzes


Piedāvājam arī izmantot RSS barotnes mūsu portālos: Likumi.lv un LV portāls

Lai lietotu RSS, ir vajadzīga īpaša programma — RSS barotņu lasītājs (RSS Feed Reader). Tā nav nepieciešama, ja izmantojat interneta pārlūkprogrammu (piemēram, „Opera”, „Mozilla Firefox”, „Safari”), e-pasta programmu vai interneta resursu, kura programmnodrošinājumā RSS lasītājs jau ir iekļauts.

Ja jums e-pastā ir RSS lasītājs, nospiediet RSS ikonu tajā portāla sadaļā, kuras jaunumus vēlaties saņemt savā RSS lasītājā. Nokopējiet konkrētās sadaļas barotnes adresi un iekopējiet to savā RSS lasītājā.

SAITES

 
 

Valsts institūcijas

 

Oficiālā izdevēja interneta vietnes

Tieslietu sistēma


TM padotības iestādes


Uzņēmējsabiedrības (TM valsts kapitāldaļu turētāja)

Starptautiskie resursi

Citi


NOSŪTĪT ŠO SAITI