Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
LAPAS KARTE SAITES RSS
 
 

Aktuāla diskusija par ķīlu kā vienīgo hipotekārā kredīta garantu

13.10.2009.

Informāciju sagatavoja „Jurista Vārds” redakcija

Kā civiltiesību un finanšu tiesību lietpratēji vērtē iecerētos grozījumus normatīvajos aktos – ķīla kā vienīgais mājokļa hipotekārā kredīta garants? „Jurista Vārds” uz neklātienes diskusiju aicinājis vairākus ekspertus un arī ieinteresētās puses (banku un kredītņēmēju pārstāvjus). Viņu viedokļi ir atšķirīgi, pat savstarpēji izslēdzoši. Tātad Valsts kancelejas juristiem dotais uzdevums būs "vienādojums ar daudziem nezināmajiem”.

Pagājušajā nedēļā tika publiskota Ministru prezidenta V.Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā. Lūk, dažas žurnāla „Jurista Vārds” jaunākajā numurā izskanējušās civiltiesību un finanšu tiesību lietpratēju atziņas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija:
„(..)Tā nebūtu uzskatāma par samērīgu cenu, jo, ņemot vērā tikai šī priekšlikuma ietekmi, bankām papildus būtu jāveido uzkrājumi 50 miljonu latu (2009. gada beigās) līdz 125 miljonu latu (2010. gada beigās) apmērā, kas būtiski ietekmētu banku sektora darbību.”

Agris Bitāns, zvērināts advokāts:
„No vispārīgā taisnīguma viedokļa būtu jāizvērtē jautājums par kredītiestāžu, kredītņēmēja un valsts atbildību par sekām, jo bez vainas nav neviens.”

Aivars Graudiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents:
„Grozījumu ietekme uz banku sektoru finanšu izteiksmē pašlaik tiek vērtēta, taču jau pašlaik ir skaidrs, ka zaudējumi būs mērāmi simtos miljonu un tie noteikti radīs šoku gan atsevišķām bankām, gan finanšu sektoram kopumā.”

LU Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne:
„Civillikuma normas attiecībā uz līguma izpildi (pacta sunt servanta), tostarp saistībā ar aizdevuma līgumu, ir pārāk kategoriskas un neelastīgas.”

Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko:
„Vērtējot attiecības starp kredītņēmējiem un bankām, ir jāņem vērā, ka Latvijā ir ekonomiskā krīze. Turklāt notikumi (straujš bezdarba pieaugums, krasa darba samaksas samazināšana utt.) sabiedrībā ir pielīdzināmi "kara" apstākļiem.”

Mg.iur. Edvīns Danovskis, LU doktorants:
"Saņemtais jāatdod! Kamēr neesi atdevis, tikmēr esi saistīts. Kaut atdevis visu, kas pieder – vienalga būsi parādā, kamēr saņemtais nebūs atdots. Ja nebūs ko atdot – paliksi mūžīgs parādnieks" – šādu bausli vajadzētu skaitīt katram, kas kaut ko aizņēmies, jo kreditoram ir tiesības saņemt visu, ko viņš otram aizdevis. Šādi kreditora un parādnieka attiecības regulē Civillikums, un diez vai šim sirmgalvim vajadzētu pārmest pārlieku bardzību.”

Mārtiņš Paparinskis, Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks:
„(..), tomēr valstij var būt grūti pierādīt, ka starptautiskās saistības pārkāpums ir vienīgais veids, kā izvairīties no ārkārtējiem draudiem, ko tā nav pati izraisījusi.”

Diskusiju lasiet 13. oktobra numurā.

Žurnāla elektroniskā versija: www.juristavards.lv

Papildinformācijai:
Žurnāla „Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte
T.: 67310680
E-pasts: juristavards@lv.lv
www.juristavards.lv

Meklē pēc datuma!

 
 

Oficiālais izdevums

 
 
Klientu centrs
(oficiālo paziņojumu iesniegšanai u.c. pakalpojumi)

Ieeja: no Bruņinieku 53
Pasta adrese: Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011

T.: 67898741
T.: 67898738
F.: 67898745
E-pasts: slud@lv.lv

8000 6000
Bezmaksas informatīvais tālrunis
Juridiskā adrese

Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011
T.: 67310675
F.: 67312190
E-pasts: info@lv.lv

© 2011 VSIA „Latvijas Vēstnesis”
Ikvienam ir tiesības būt informētam par savām tiesībām un pienākumiem.
Latvijas Republikā oficiālo publikāciju – drošu un visiem pieejamu informāciju - nodrošina oficiālais izdevējs „Latvijas Vēstnesis” (kapitāla daļu turētāja ir Tieslietu ministrija).

LAPAS KARTE

 
 

Par mums

Oficiālais izdevējs
Misija un vīzija
Stratēģija
Struktūra
Normatīvie akti
Pētījumi
Starptautiskā sadarbība
Vakances
Logotipi
Sīkdatnes
Vēstnesim 100
Jaunumi
Izdevēja vēsture
Redaktori, vadītāji
Īpašie dokumenti
Video
Integrētā vadības sistēma
Kvalitātes vadības sistēma
Informācijas drošības sistēma
Publiskie iepirkumi
Visi
Aktuālie
Pabeigtie
Finanšu informācija
Publiskie pārskati
Atalgojums
Vēsture
2018 - 2015
2014 - 2010
2009 - 2005
2004 - 2000
1999 - 1992
Biežāk uzdotie jautājumi
Viegli lasīt
Rekvizīti

Aktualitātes

Jaunumi
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
Preses relīzes
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009
Publikācijas
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
Vēsture

Oficiālā publikācija

Kontakti

Pakalpojumi

Oficiālie paziņojumi
Iesniegšana
Apliecinājumi
Cenas
Normatīvie akti
Abonēšana / Iegāde
Jurista Vārds (drukātais)
E-žurnāls (e-versija)
Komplekts (drukātais + e-žurnāls)
Rakstu iegāde (1 vai 5)
E-žurnāla iegāde
Kur nopirkt?
Pieteikties e-versijai
Abonēšanas noteikumi
Grāmatas
Grāmatu katalogs
Grāmatu apgāds
Piegāde
Kā nopirkt?
Reklāma
LV portāls
Jurista Vārds
juristavards.lv

RSS

 

RSS ir veids, kā sekot līdzi oficiālā izdevēja jaunumiem. Izvēlieties interesējošo sadaļu un pievienojiet savā RSS lasītājā atbilstošo RSS barotni!

Aktualitātes
Jaunumi Preses relīzes


Piedāvājam arī izmantot RSS barotnes mūsu portālos: Likumi.lv un LV portāls

Lai lietotu RSS, ir vajadzīga īpaša programma — RSS barotņu lasītājs (RSS Feed Reader). Tā nav nepieciešama, ja izmantojat interneta pārlūkprogrammu (piemēram, „Opera”, „Mozilla Firefox”, „Safari”), e-pasta programmu vai interneta resursu, kura programmnodrošinājumā RSS lasītājs jau ir iekļauts.

Ja jums e-pastā ir RSS lasītājs, nospiediet RSS ikonu tajā portāla sadaļā, kuras jaunumus vēlaties saņemt savā RSS lasītājā. Nokopējiet konkrētās sadaļas barotnes adresi un iekopējiet to savā RSS lasītājā.

SAITES

 
 

Valsts institūcijas

 

Oficiālā izdevēja interneta vietnes

Tieslietu sistēma


TM padotības iestādes


Uzņēmējsabiedrības (TM valsts kapitāldaļu turētāja)

Starptautiskie resursi

Citi


NOSŪTĪT ŠO SAITI