Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
LAPAS KARTE SAITES RSS
 
 

JURISTA VĀRDS: Ja valdes loceklis bez darba līguma savā uzņēmumā šuj kleitas

27.02.2012.

Jeb nozaru eksperti meklē vienotu izpratni

Rīt, 28. februārī, iznāks īpašs – tematiskais – žurnāla „Jurista Vārds” numurs, kas tapis, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Tajā izkristalizējas būtiski apsvērumi un kritēriji, kas nākotnē var kalpot par vienveidīgu pieeju šo strīdīgo jautājumu risināšanā.

Tematiskais numurs

Tēmas aktualitāte

Numurs veltīts jautājumam, kas skar no Komerclikuma izrietošo kapitālsabiedrību valdes locekļu pārstāvību, funkcijas, uzdevumus, nodarbinātību. Kāds oponēs – šajā ziņā likumos viss ir skaidrs un saprotams, taču šī žurnāla numura tēma atklāj ko citu – dažādos aspektos vienprātības nav, un tas spilgti izpaužas arī likuma piemērošanas praksē. Tā, piemēram, šajā numurā izlasīsiet, ka tiesas spriedumus un tajos paustās atziņas, ar kurām valsts pārvaldes iestāde pamato un pastiprina savas administratīvās prakses tiesiskumu, autoritatīvs komerctiesību eksperts komentē nepārprotami: "VID un tiesas argumentācijas gaita [..] ir stipri apšaubāma ne vien no komerctiesību, darba tiesību un tiesību teorijas, bet arī no elementāras loģikas un argumentācijas skatupunkta. Līdz ar to var apgalvot, ka šāda administratīvā un tiesu prakse ir prettiesiska ne vien no komerctiesību, darba tiesību un nodokļu tiesību, bet arī no cilvēktiesību aspekta."

Tādēļ, atsaucoties Tieslietu ministrijas izteiktajam pamudinājumam, "Jurista Vārds" ir sagatavojis un lasītāju vērtējumam nodod šo speciālo tematisko numuru, kas tapis, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, minētās tēmas ietvaros savās domās dalās gan darba tiesību un komerctiesību, gan arī nodokļu tiesību speciālisti. Tādējādi lasītājiem šajā numurā piedāvājam praktizējošu juristu un mācībspēku viedokļus, valsts pārvaldes iestāžu (Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests) oficiālo nostāju, kā arī īpaši atlasītus spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas spriedumus (rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi), kuri turklāt autoru rakstos (starp tiem LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs) tiek komentēti, analizējot tajos paustās atziņas.

Lai arī šis speciālais numurs joprojām nedod vienu konkrētu atbildi – divi reiz divi ir četri, tomēr, izzinot dažādos viedokļus, redakcijas ieskatā, šajos rakstos kopumā tomēr izkristalizējas būtiski apsvērumi un kritēriji, kas nākotnē var kalpot par vienveidīgu pieeju šo strīdīgo jautājumu risināšanā.

 

Problēmas būtība un strīdīgie aspekti

Atbilstoši Komerclikumam valde ir kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. "Kapitālsabiedrības vadīšana ir uz kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu kompleksa realizācija kapitālsabiedrības iekšienē (tas ir, vadīšanas gadījumā nav tiešu attiecību ar trešo personu). Tādējādi vadīšana ietver, piemēram, lēmumu pieņemšanu, darbības organizēšanu un nodrošināšanu, darba iekšējās kārtības noteikumu un instrukciju apstiprināšanu utt. Otra likumā noteiktā valdes funkcija ir kapitālsabiedrības pārstāvēšana attiecībās ar trešajām personām, un tas izriet no valdes kā kapitālsabiedrības likumiskā pārstāvja statusa. Atšķirībā no vadīšanas funkcijas pārstāvības funkcija ir ārēja, uz āru vērsta. Pārstāvības funkcija ietver ne tikai darījumu slēgšanu ar trešajām personām, pilnvaru izsniegšanu un citādas darbības privāttiesiskajā sfērā, bet arī kapitālsabiedrības reprezentāciju publiski tiesiskajā sfērā."

Saskaņā ar Darba likuma 44. panta trešo daļu ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Atbilstoši Komerclikuma noteikumiem valdes locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu. Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim.

Praksē (jo īpaši viena īpašnieka sabiedrībās, kurās vienīgais dalībnieks ir arī vienīgais valdes loceklis) valdes locekļi nereti veic arī tādus pienākumus, kas ietilpst, piemēram, grāmatveža vai jurista funkcijās, nealgojot atsevišķu darbinieku minēto pienākumu veikšanai, kā arī neslēdzot ar valdes locekli darba līgumu par konkrēto pienākumu veikšanu un neparedzot atsevišķu atlīdzību par šiem pienākumiem. Atsevišķos gadījumos valdes locekļi veic arī, piemēram, pārdevēja vai šuvēja pienākumus. Tādējādi praksē ir daudz šādu reālu strīdīgu situāciju, par kurām, bet ne tikai to, tika iztaujāti arī "Jurista Vārda" uzrunātie speciālisti:

  • Vai valdes locekļa funkcijās (sabiedrības vadīšanā un sabiedrības darba organizēšanā un nodrošināšanā) ietilpst tādu pienākumu tieša izpilde, kas saistīti un nepieciešami sabiedrības darbības nodrošināšanai (piemēram, grāmatveža, jurista, pārdevēja, šuvēja pienākumu veikšana), vai arī par šādu pienākumu izpildi ir slēdzams atsevišķs darba līgums?
  • Vai atsevišķs darba līgums ar valdes locekli par tādu pienākumu tiešu izpildi, kas nepieciešami un saistīti ar sabiedrības darbības nodrošināšanu, slēdzams arī viena īpašnieka sabiedrībās, kurās vienīgais īpašnieks ir arī vienīgais valdes loceklis un kurā netiek nodarbinātas citas personas?
  • Vai valdes loceklim ir nosakāma atsevišķa atlīdzība par tādu darbību veikšanu, kas saistītas ar tiešu darbu izpildi, vai arī atlīdzība par minēto pienākumu veikšanu ietilpst valdes loceklim noteiktajā atlīdzībā par valdes locekļa pienākumu izpildi?
  • Vai valdes loceklim atlīdzība par pienākumu veikšanu ir nosakāma obligāti, un vai normatīvajos aktos ir nepieciešams paredzēt minimālo atlīdzības apmēru, kādu ir tiesības saņemt valdes loceklim par savu pienākumu izpildi?

"Jurista Vārda" informācija

Meklē pēc datuma!

 
 

Oficiālais izdevums

 
 
Klientu centrs
(oficiālo paziņojumu iesniegšanai u.c. pakalpojumi)

Ieeja: no Bruņinieku 53
Pasta adrese: Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011

T.: 67898741
T.: 67898738
F.: 67898745
E-pasts: slud@lv.lv

8000 6000
Bezmaksas informatīvais tālrunis
Juridiskā adrese

Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011
T.: 67310675
F.: 67312190
E-pasts: info@lv.lv

© 2011 VSIA „Latvijas Vēstnesis”
Ikvienam ir tiesības būt informētam par savām tiesībām un pienākumiem.
Latvijas Republikā oficiālo publikāciju – drošu un visiem pieejamu informāciju - nodrošina oficiālais izdevējs „Latvijas Vēstnesis” (kapitāla daļu turētāja ir Tieslietu ministrija).

LAPAS KARTE

 
 

Par mums

Oficiālais izdevējs
Misija un vīzija
Stratēģija
Struktūra
Normatīvie akti
Pētījumi
Starptautiskā sadarbība
Vakances
Logotipi
Sīkdatnes
Vēstnesim 100
Jaunumi
Izdevēja vēsture
Redaktori, vadītāji
Īpašie dokumenti
Video
Integrētā vadības sistēma
Kvalitātes vadības sistēma
Informācijas drošības sistēma
Publiskie iepirkumi
Visi
Aktuālie
Pabeigtie
Finanšu informācija
Publiskie pārskati
Atalgojums
Vēsture
2018 - 2015
2014 - 2010
2009 - 2005
2004 - 2000
1999 - 1992
Biežāk uzdotie jautājumi
Viegli lasīt
Rekvizīti

Aktualitātes

Jaunumi
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
Preses relīzes
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009
Publikācijas
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
Vēsture

Oficiālā publikācija

Kontakti

Pakalpojumi

Oficiālie paziņojumi
Iesniegšana
Apliecinājumi
Cenas
Normatīvie akti
Abonēšana / Iegāde
Jurista Vārds (drukātais)
E-žurnāls (e-versija)
Komplekts (drukātais + e-žurnāls)
Rakstu iegāde (1 vai 5)
E-žurnāla iegāde
Kur nopirkt?
Pieteikties e-versijai
Abonēšanas noteikumi
Grāmatas
Grāmatu katalogs
Grāmatu apgāds
Piegāde
Kā nopirkt?
Reklāma
LV portāls
Jurista Vārds
juristavards.lv

RSS

 

RSS ir veids, kā sekot līdzi oficiālā izdevēja jaunumiem. Izvēlieties interesējošo sadaļu un pievienojiet savā RSS lasītājā atbilstošo RSS barotni!

Aktualitātes
Jaunumi Preses relīzes


Piedāvājam arī izmantot RSS barotnes mūsu portālos: Likumi.lv un LV portāls

Lai lietotu RSS, ir vajadzīga īpaša programma — RSS barotņu lasītājs (RSS Feed Reader). Tā nav nepieciešama, ja izmantojat interneta pārlūkprogrammu (piemēram, „Opera”, „Mozilla Firefox”, „Safari”), e-pasta programmu vai interneta resursu, kura programmnodrošinājumā RSS lasītājs jau ir iekļauts.

Ja jums e-pastā ir RSS lasītājs, nospiediet RSS ikonu tajā portāla sadaļā, kuras jaunumus vēlaties saņemt savā RSS lasītājā. Nokopējiet konkrētās sadaļas barotnes adresi un iekopējiet to savā RSS lasītājā.

SAITES

 
 

Valsts institūcijas

 

Oficiālā izdevēja interneta vietnes

Tieslietu sistēma


TM padotības iestādes


Uzņēmējsabiedrības (TM valsts kapitāldaļu turētāja)

Starptautiskie resursi

Citi


NOSŪTĪT ŠO SAITI