Oficiālais izdevējs LATVIJAS VĒSTNESIS
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
LAPAS KARTE SAITES RSS

Šonedēļ žurnālā „Jurista Vārds”

27.09.2011.

Sagatavoja „Jurista Vārda” redakcija

Kiberapdraudējumi un valsts informācijas sistēmas. Šī Satversmes tiesas tiesneša Ulda Ķiņa publikācija ir viena no aktualitātēm, par kurām var lasīt jaunajā „Jurista Vārdā”. Lasītāju iecienītajā rubrikā „Nedēļas jurists” – Gaidis Bērziņš. Piedāvājam ieskatus pāris rakstos.

Asoc.prof. DR.iur. Uldis Ķinis, Nodarījumi pret informācijas sistēmu drošību

Pēdējā laikā gan IT speciālistu, gan juristu un pat politiķu aprindās notiek diskusijas par Valsts informācijas sistēmu drošības problēmām. Nesenajā Satiksmes ministrijas organizētajā sanāksmē tika analizēta arī Krimināllikuma piemērošanas efektivitāte nodarījumos pret informācijas sistēmu drošību (ISD). Tika uzsvērts, ka nereti personas, kas izdarījušas nodarījumus pret informācijas sistēmu drošību, netiek sauktas pie atbildības. Diskusijā tika analizēti arī vairāki iemesli šādai situācijai. Raksta mērķis ir izvērtēt iespējamo problēmu spektru, kas saistīts krimināltiesību piemērošanas efektivitāti noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kas vērsti pret ISD. Nodarījumu pret ISD priekšmets vienmēr ir automatizētās datu apstrādes sistēmas (ADAS). Valsts krimināltiesisko jurisdikciju attiecina uz visām teritorijā esošajām fiziskām un juridiskām personām un viņu mantu, tajā skaitā uz ADAS. Tomēr jāatzīst, ka saistībā ar e-apdraudējumiem neviena valsts pasaulē nespēj nodrošināt vienādu tiesiskās aizsardzības režīmu visām valstī esošajām ADAS un to lietotājiem. Tāpēc, izstrādājot kiberapdraudējumu apkarošanas stratēģijas, valstis ADAS iedala pēc to piederības, izveides mērķa vērtības un iespējamā apdraudējuma sociālā kaitīguma pakāpes. Tādējādi valsts racionāli plāno savu krimināltiesisko resursu izmantošanu un paredz īpašu aizsardzības režīmu un atbildību par apdraudējumiem tādām ADAS, kuras izveidotas, lai apstrādātu valsts drošībai (ekonomiskajai, politiskajai, militārajai u.c.) svarīgu informāciju.

Artūrs Caics. Pozitīvā un negatīvā politiskā atbildība

Iepriekš publicētajā rakstā (“Jurista Vārds”, 13.09.3011., Nr. 37) autors raksturoja politiskās atbildības jēdziena veidojošos elementus, norādīja politiskajai atbildībai raksturīgās iezīmes, kā arī analizēja dažādās valodās formulētus terminus, kas latviešu valodā var tikt apzīmēti ar politisko atbildību. Šajā rakstā, apvienojot dažādās politiskās atbildības interpretācijas, izveidota vienota šī jēdziena sistēma, kas balstīta uz autora formulēto pozitīvo un negatīvo politiskās atbildības izpratni. Lai gan juridiskās atbildības iedalījums pozitīvajā un negatīvajā tiek kritizēts, darba autors uzskata, ka minētā teorija visprecīzāk varētu raksturot politiskās atbildības jēdzienu, jo, pirmkārt, kritika (kuru darba autors neapstrīd) ir tieši saistīta ar juridiskās atbildības īpatnībām, bet, kā iepriekš tika noskaidrots, politiskā atbildība var būt nesaistīta ar juridisko atbildību. Otrkārt, izpratne par politisko atbildību ir pretrunīga, tāpēc iedalījumu var veidot, nošķirot pretējās izpratnes teorijas, treškārt, šīs kritikas pamatā ir krimināltiesības vai civiltiesības, bet pozitīvās un negatīvās atbildības iedalījums ir īpaši atzīts konstitucionālajās tiesībās. Tādējādi ar pozitīvo politisko atbildību var apzīmēt ideālu un politikas subjektu pienākumus, bet ar negatīvo politisko atbildību – retrospektīvo atbildību, kas saistīta ar sankciju piemērošanu.

Plašāk lasiet 27. septembra numurā (www.juristavards.lv).

Uzziņai

  • Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" tiesiskai domai un praksei (iznāk otrdienās). Žurnāls ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai. 
  • Iznāk kopš 1995. gada: sākumā - kā pielikums LR oficiālajam laikrakstam „Latvijas Vēstnesis”, kopš 2002. gada – kā patstāvīgs preses izdevums.



    Papildinformācijai: 
    Dina Gailīte,
    galvenā redaktore
    juristavards@lv.lv
    T.: 67310680
    www.juristavards.lv

Meklē pēc datuma!

 
 

Oficiālais izdevums

 
 
Klientu centrs
(oficiālo paziņojumu iesniegšanai u.c. pakalpojumi)

Ieeja: no Bruņinieku 53
Pasta adrese: Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011

T.: 67898741
T.: 67898738
F.: 67898745
E-pasts: slud@lv.lv

8000 6000
Bezmaksas informatīvais tālrunis
Juridiskā adrese

Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011
T.: 67310675
F.: 67312190
E-pasts: info@lv.lv

© 2011 VSIA „Latvijas Vēstnesis”
Ikvienam ir tiesības būt informētam par savām tiesībām un pienākumiem.
Latvijas Republikā oficiālo publikāciju – drošu un visiem pieejamu informāciju - nodrošina oficiālais izdevējs „Latvijas Vēstnesis” (kapitāla daļu turētāja ir Tieslietu ministrija).

LAPAS KARTE

 
 

Par mums

Vēstnesim 100
Jaunumi
Izdevēja vēsture
Pirmais. 14.12.1918.
Infografika
Video
Oficiālais izdevējs
Misija un vīzija
Stratēģija
Struktūra un valde
Normatīvie akti
Privātuma politika
Pētījumi
Starptautiskā sadarbība
Vakances
Logotipi
Sīkdatnes
Integrētā vadības sistēma
Kvalitātes vadības sistēma
Informācijas drošības sistēma
Publiskie iepirkumi
Visi
Aktuālie
Pabeigtie
Finanšu informācija
Publiskie pārskati
Atalgojums
Ziedojumi
Vēsture
2018 - 2015
2014 - 2010
2009 - 2005
2004 - 2000
1999 - 1992
Biežāk uzdotie jautājumi
Viegli lasīt
Rekvizīti

Aktualitātes

Jaunumi
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
Preses relīzes
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009
Publikācijas
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
Vēsture

Oficiālā publikācija

Kontakti

Pakalpojumi

Oficiālie paziņojumi
Iesniegšana
Apliecinājumi
Cenas
Normatīvie akti
Abonēšana / Iegāde
Jurista Vārds (drukātais)
E-žurnāls (e-versija)
Komplekts (drukātais + e-žurnāls)
Rakstu iegāde (1 vai 5)
E-žurnāla iegāde
Kur nopirkt?
Pieteikties e-versijai
Abonēšanas noteikumi
Grāmatas
Grāmatu katalogs
Grāmatu apgāds
Piegāde
Kā nopirkt?
Reklāma
LV portāls
Jurista Vārds
juristavards.lv

RSS

 

RSS ir veids, kā sekot līdzi oficiālā izdevēja jaunumiem. Izvēlieties interesējošo sadaļu un pievienojiet savā RSS lasītājā atbilstošo RSS barotni!



Lai lietotu RSS, ir vajadzīga īpaša programma — RSS barotņu lasītājs (RSS Feed Reader). Tā nav nepieciešama, ja izmantojat interneta pārlūkprogrammu (piemēram, „Opera”, „Mozilla Firefox”, „Safari”), e-pasta programmu vai interneta resursu, kura programmnodrošinājumā RSS lasītājs jau ir iekļauts.

Ja jums e-pastā ir RSS lasītājs, nospiediet RSS ikonu tajā portāla sadaļā, kuras jaunumus vēlaties saņemt savā RSS lasītājā. Nokopējiet konkrētās sadaļas barotnes adresi un iekopējiet to savā RSS lasītājā.

SAITES

 
 

Valsts institūcijas

 

Oficiālā izdevēja interneta vietnes

Tieslietu sistēma


TM padotības iestādes


Uzņēmējsabiedrības (TM valsts kapitāldaļu turētāja)

Starptautiskie resursi

Citi


NOSŪTĪT ŠO SAITI