Drukas resursa adrese: https://www.lv.lv/?menu=aktualitates&sid=77&id=278
Drukas datums: 22.05.2018.
Drukas laiks: 22:57:16




2012

Vērtīga artava diskusijai par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem

27.12.2012

Klajā nācis izdevums „Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”. Tajā apkopots Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) viedoklis un plašs materiālu klāsts, kas veicinās atzinuma izpratni un diskusiju par to.

 

Latvijas sabiedrībā tiek aktīvi apspriesti līdz šim mazlietoti un pat mazināmi jēdzieni – Satversmes kodols, valsts pamati, valsts konstitucionālā identitāte u.c. Diskusiju par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu ir rosinājuši divi vēlētāju iniciēti likumprojekti - par krievu valodu kā otru valsts valodu un pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.

 Šajā kontekstā svarīga vietu ieņem Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedoklis „Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”. Tajā pirmo reizi plaši analizēta un pamatota Latvijas valsts konstitucionālā identitāte un mēģināts definēt Satversmes kodola jēdzienu un piepildīt to saturu. KTK izvirzījusi arī priekšlikumu atklāt Satversmes kodolu, paplašinot tās preambulu.

 „Latvijas Vēstneša” apgādā izdotajā krājumā publicēts minētais KTK viedoklis. Atzinuma izpratni un diskusiju par to veicinās vairāki plaši priekšvārdi, kā arī citi materiāli (vēstules, intervija, referāts, žurnāla „Jurista Vārds” rīkota diskusija un aptauja), kas atspoguļo dažādus, pat pretējus skatījumus uz KTK viedoklī analizēto jautājumu.

Faktiski, līdzīgi kā cilvēka dzīves gaitā pieaug personas identitātes apjoms, arī valsts un jo sevišķi valsts iekārtas identitātes apjoms laika gaitā pieaug. Arī priekšstati, kas saistīti ar latviešu nāciju un nacionālu valsti, kaut gan lēnām, tomēr mainās. Arvien nozīmīgāka kļūst tāda nācijas izpratne, kuru determinē ne tik daudz tā locekļu izcelsme, cik kopēja valoda, kultūra, sociālā atmiņa kā apgūstami nacionāli kulturāli elementi,” krājuma ievadvārdos raksta KTK priekšsēdētājs Egils Levits, piesakot izdevuma aktualitāti un rezumējot ar atziņu, ka „Satversmes kodola ierakstīšana preambulā nenozīmē tā nemainīgumu, bet gan to, ka tajā ietvertais saturs pastāvīgi attīstīsies līdzi sabiedrības izpratnei.”

Krājums iecerēts kā materiāls tālākām diskusijām par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem. Tas noderēs valststiesību interesentiem, turklāt būs arī vērtīgs palīgs tiesību zinātņu studentiem konstitucionālo tiesību izpratnē.


Papildinformācijai:

Ilze Apine
Ilze.apine@lv.lv
T.: 67313091
www.lv.lv