Drukas resursa adrese: https://www.lv.lv/?menu=aktualitates&sid=77&id=191
Drukas datums: 19.09.2018.
Drukas laiks: 04:35:52




2012

Šonedēļ žurnālā „Jurista Vārds”

03.01.2012

Pie lasītājiem devies „Jurista Vārds” gada pirmais un vienlaikus zīmīgais 700.numurs. Līdzās „jubilejas” rakstiem saturiski nozīmīgas un aktuālas tēmas. Piedāvājam ieskatu dažos jaunā numura rakstos.

 

Gaidis Bērziņš intervijā „Jurista Vārdam”. Uz tieslietām raugos no profesionāļa, ne politiķa skatupunkta

 Tieslietu ministra Gaida Bērziņa vārds “Jurista Vārda” lasītājiem nav svešs, un ne tādēļ vien, ka ar pāris gadu starplaiku viņš atkārtoti ieņēmis šo amatu. G. Bērziņš ir arī viens no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, kura pirmā publikācija lasītāju vērtējumam tika nodota gandrīz pirms deviņiem gadiem, un tai sekojušas vēl daudz citas. Tādēļ jaunā gada pirmajā un “Jurista Vārdam” zīmīgajā 700. numurā G. Bērziņu aicināts uz sarunu, lasītājiem iezīmējot tuvējās nākotnes vīziju tieslietu nozarē.

Pirmo reizi tieslietu ministra amatā strādājāt no 2006. gada novembra līdz 2009. gada pavasarim. Tagad nozares vadību atkārtoti esat uzņēmies kopš aizvadītā gada oktobra. Ar kādām izjūtām atgriezāties šajā amatā, un, kā, jūsuprāt, nozare un ministrijas darbinieki jūs ir pieņēmuši?

No vienas puses, politiķis salīdzinājumā ar citiem vienmēr ir pakļauts stingrākai izvērtēšanai, bet, no otras puses, man kā juristam ir savs redzējums par nozari un tās attīstību, tostarp būtiskākajiem procesiem, kas šobrīd notiek Tieslietu ministrijā. Tādēļ uz šiem procesiem raugos vairāk no profesionāļa, nevis politiķa skatupunkta. Protams, ikdienas darbā gadās arī tādi jautājumi, kas skatāmi politiskā griezumā, taču prioritāri mēģinu ieturēt tieši profesionālo virzienu, kas, manuprāt, Tieslietu ministrijā ir ļoti svarīgi.

 

Egils Levits. Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku

„Vēlos pievērst uzmanību pamatjautājumam, kas mūs pēdējā laikā publiskā diskusijā tieši vai netieši nodarbina: latviešu nācijas identitāte un Latvijas valsts pamati, tās jēga un būtība. Parastā situācijā šādi jautājumi nav sabiedrības dienaskārtībā, jo nācija un valsts ir drošas par sevi, savu identitāti, savu jēgu un būtību, saviem pamatiem. Citviet Eiropā cilvēki par šādu jautājumu būtu pārsteigti. Patiesi, šādas diskusijas nav nevienā citā Eiropas valstī. Taču pēdējā laika politiskā konstelācija ir tāda, kura – gribam to vai negribam – mums arvien skaidrāk un tiešāk šo jautājumu uzdod. Un mums uz to ir jāatbild. Nebūdami skaidrībā par savas nācijas un savas valsts identitāti, mēs, tāpat kā indivīds, kuram ir problēmas ar savu identitāti, nevaram mērķtiecīgi virzīties uz priekšu un pieņemt lēmumus, kas pozitīvi veidotu nākotni. Režisoram Vūdijam Allenam ir filma „Zeligs”. Filmas varonim Leonardam Zeligam piemīt īpašība – savas identitātes nedrošības dēļ viņš automātiski pilnībā piemērojas apkārtējai videi, cilvēkiem, kas ir ap viņu, tādā veidā radīdams dažādas komiskas situācijas. Tomēr filmai ir dziļāka jēga – tā atklāj, ka cilvēkam, gribas subjektam, ir identitāte, un, ja tā ir vāja – vai, kā šajā pārspīlētājā variantā, tās vispār nav – tas izslēdz iespēju veidot un īstenot savu gribu, darboties mērķtiecīgi. Taču arī tautām un valstīm, it sevišķi pēckoloniālos apstākļos, var būt identitātes problēmas. „

 

Ineta Ziemele intervijā Gatim Litvinam. Valstsnācija nevar uzvesties kā mazākumtautība

 Tiesībsarga biroja gadskārtējā konferencē, kas norisinājās aizvadītā gada 7. un 9. decembrī, ar prezentāciju “Valstsnācijas un mazākumtautību tiesību aizsardzība” uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele. Ievērojot prezentācijas tēmas nozīmīgumu saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumu projektu par krievu valodu kā otru valsts valodu, “Jurista Vārds” 20. decembrī aicināja I. Ziemeli uz tikšanos, lai vēlreiz apspriestu konferencē aplūkotos jautājumus. Sarunas sākumā I. Ziemele vispārīgi raksturoja apskatāmo problēmu, norādot, ka Latvijā pēdējo desmitgažu diskusijās mazākumtautību tiesības parasti aplūkotas konkrētā priekšmetā, atrauti no plašāka konteksta, kas, iespējams, citā situācijā būtu visnotaļ pieņemami. Tomēr, kā rāda Latvijas, jo īpaši jauno laiku, vēsture, mazākumtautību un valstsnācijas tiesību jautājumi ir cieši savijušies. Mazākumtautību tiesības skatāmas kopsakarā ar Latvijas sabiedrības attīstību un vēsturisko situāciju.

Redakcijas sleja

Plašāk lasiet 3.janvāra  numurā (www.juristavards.lv).

 

Uzziņai

  • Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" tiesiskai domai un praksei (iznāk otrdienās). Žurnāls ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai.
  • Iznāk kopš 1995. gada: sākumā - kā pielikums LR oficiālajam laikrakstam „Latvijas Vēstnesis”, kopš 2002. gada – kā patstāvīgs preses izdevums.

Papildinformācijai:
Dina Gailīte,
galvenā redaktore
juristavards@lv.lv
T.: 67310680
www.juristavards.lv