Drukas resursa adrese: https://www.lv.lv/?menu=aktualitates&sid=2&id=773
Drukas datums: 21.02.2018.
Drukas laiks: 23:02:44




AKTUALITĀTES

Turpinās pieteikšanās konferencei “Runā valsts”

08.02.2018

Valsts informācija: vai adata siena kaudzē? Valsts komunikācija: kā sasniegt ideālu? Nākotnes saziņa: burbuļi, roboti, grābekļi? Šīs trīs tematiskās sarunas veido konferenci “Runā valsts”, kas notiks 2. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.  

Konferences rīkotājs oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” aicina ikvienu interesentu piedalīties sarunā par valsts komunikāciju un tās rītdienu, veidojot atvērtu un kvalitatīvu domu apmaiņu.

“Demokrātijā pilsonim ir noteikti uzdevumi. Vispirms pilsonim ir jābūt pietiekoši zinošam, otrkārt, viņam ir jāizprot politikas raksturs un politikas funkcionēšana, treškārt, viņam ir jābūt spējīgam pašam pieņemt lēmumus. Ceturtkārt, jābūt pašam spējīgam aktīvi piedalīties politikā. Tas ir kompetents demokrātiskas valsts pilsonis. Valsts informācijas uzdevums ir veicināt to, lai pilsonis var apgūt šādas kompetences,” savu viedokli pauž Egils Levits, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, viens no konferences dalībniekiem. 

Cilvēks. Valsts. Likums. Kā sarunāties nākamajā simtgadē? Šis ir centrālais jautājums konferencē, kas iedalīta trīs tematiskās sarunās, kurās diskutēs Eiropas Savienības un pašmāju eksperti kā tiešie domu apmaiņas dalībnieki, taču sarunā ir aicināti līdzdarboties visi klātesošie: ​

1.saruna. Valsts informācija: vai adata siena kaudzē?

Mums ir tiesības zināt savas tiesības. Valsts pienākums ir to nodrošināt. Kāds ir šīs informācijas tvērums un pieejamība?

2.saruna. Valsts komunikācija: kā sasniegt ideālu?

Latvijas informatīvā telpa. Valsts stratēģiskā komunikācija un mediji. Kā uzrunāt iedzīvotājus ar valsts informāciju? Mērķi un paņēmieni. 

 3.saruna.Nākotnes saziņa: burbuļi, roboti, grābekļi?

Jauno tehnoloģiju laikmets un paradumu maiņa. Kā izpeldēt informācijas okeānā? Informācijas burbuļi un konstruētā realitāte. Nekas nav drošs. Kam uzticēties? 

"Fundamentālas izmaiņas komunikācijas un mediju vidē turpinās un turpināsies arī nākamajās desmitgadēs. Kontekstā ar šo konferenci un kontekstā ar valsts komunikāciju un tās nākotni, manuprāt, ir divi nozīmīgi jautājumi, kurus ir vērts apspriest šajā konferencē," spriež komunikācijas stratēģis un stratēģiskās komunikācijas profesionālis Zigurds Zaķis - konferences sarunas dalībnieks. Viens no tiem skar publiskos arodus un komunikācijas prasmes; otrs - mediju vides izmaiņas un profesionālos izaugsmes meklējumus. 

“Pētījums par bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā ir tapis laikā, kad mūsu dzīvi ietekmē mākslīgais intelekts, interneta mediju algoritmi un saujiņa gudrinieku, kas tos pārvalda un prot ar tiem pelnīt naudu. Tapt virtuāli iztaustītam, nomērītam, segmentētam un pārdotam tālāk to pat nenojaušot - no tā šodien grūti izvairīties. (..) Lielie interneta pavēlnieki zina par mums vairāk nekā mēs paši, pazīst mūs un mūsu bērnus labāk kā neviens cits. (..) Viņi arī saprot, ko ar šo informāciju iesākt. Tāda ir digitālā realitāte šodien – no vienas puses balstīta merkantilos algoritmos, no otras – mūsu interesēs, vajadzībās un arī vājībās,” situāciju raksturo Guna Spurava, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijas pratības katedras vadītāja. Pētniece noslēdzošajā sarunā sniegs ieskatu rezultātos un secinājumos, kas gūti Kultūras ministrijas iniciētajā un finansētajā pētījumā par bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā. 

Sadarbības partneri − Tieslietu ministrija un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte.

Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"