Drukas resursa adrese: https://www.lv.lv/?menu=aktualitates&sid=14&id=26
Drukas datums: 20.11.2018.
Drukas laiks: 21:43:08




2009

E. Levits: „Ekonomiskā krīze vēl nenozīmē valsts krīzi”

22.09.2009

Informāciju sagatavoja „Jurista Vārds” redakcija

Žurnāla „Jurista Vārds” jaunajā numurā publicēta intervija ar autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.Pol. EGILU LEVITU. Saruna ir par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī dažiem citiem valststiesību jautājumiem (piem., pilsonisko līdzdalību un nacionālu valsti).

Dažas E Levita domas par Latvijai aktuāliem jautājumiem:

  • „Tagad gandrīz katram sadzīviskā sarunā ir priekšlikumi par to, kādas iestādes vajadzētu slēgt ("jo tie neko nedara") un ko no valsts funkcijām vajadzētu strīpot. Ja mēs visus šos priekšlikumus savilktu kopā, tādā gadījumā valsts pārvalde vairs ar pirmdienu neeksistētu, jo tā būtu likvidēta. Tad mēs būtu valsts bez valsts varas, ko varētu apzīmēt ar moderno politisko jēdzienu "neveiksmīga valsts" (failed state), kāda, piemēram, šobrīd ir Somālija.”
  • „Lai atrisinātu ekonomisko krīzi, pašreizējām atbildīgajām institūcijām – Saeimai un Ministru kabinetam – ir jāveido situācijai atbilstoša ekonomiskā politika. Politiskā cīņa un domstarpības, protams, var būt par to, kādai būtu jābūt pareizai ekonomiskajai politikai. Bet domstarpības par pareizo politiku ir normāls demokrātisks process. Problēma drīzāk ir saturiska – publiskā diskusija par krīzes pārvarēšanas ceļiem ir vārga un zemā līmenī. Bet tas vairāk ir politiskās un birokrātiskās elites kompetences, nevis valsts iekārtas jautājums.”    
  • „Demokrātiska un tiesiska valsts var funkcionēt gan pie augstāka, gan pie zemāka ekonomikas attīstības līmeņa. Demokrātiska un tiesiska valsts nav luksuss, ko var atļauties tikai ekonomiski attīstītas valstis, tieši otrādi, demokrātija un tiesiskums ir būtiski ilgtspējīgas plaukstošas ekonomikas priekšnoteikumi.”
  • „Parlaments, kas ir mūsu ievēlēts leģitīms tautas pārstāvis, lai īstenotu krīzes apstākļos pastiprināti nepieciešamo sociālo solidaritāti, varētu, piemēram, ar likumu uz zināmu laiku varētu noteikt īpašu sociālās solidaritātes nodevu. Cilvēkiem, kuriem ir augsti ienākumi, būtu, teiksim, vienu gadu, kamēr krīze beidzas, vēl papildus jāmaksā, piemēram, 20% no nodokļu kopsummas kā solidaritātes nodeva.”
  • „Sociālā solidaritāte ir obligāts demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanas elements. Tā leģitīmi ierobežo "mežonīgo" kapitālismu un ekstrēmu individuālismu, lai nodrošinātu sociālo mieru un taisnīgumu. Mēs katrs veidojam šo valsti. Mēs varam veidot ne tikai caur vēlēšanām un politiku, bet arī caur cita veida sabiedriski nozīmīgu izturēšanos, piemēram, arī individuālā līmenī rīkojoties sociāli solidāri.”

Pilnu interviju lasiet 22. septembra numurā.

Žurnāla elektroniskā versija: www.juristavards.lv

Uzziņai par žurnālu „Jurista Vārds”

Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ir vienīgais juridiskais preses izdevums Latvijā - juristu plašākais neklātienes forums un profesionālās tālākizglītības instruments. „Jurista Vārds” ir svarīgs profesionālās informācijas avots praktiķiem un tiesību zinātniekiem un neaizstājams palīgs jurisprudences studentiem.

Papildinformācijai:
Žurnāla „Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte
T.: 67310680
E-pasts: juristavards@lv.lv
www.juristavards.lv