Drukas resursa adrese: https://www.lv.lv/?menu=par_mums&sid=124
Drukas datums: 23.02.2019.
Drukas laiks: 21:47:22




Oficiālā izdevēja vēsture

  • 1918. gada 18. novembris – proklamēta Latvijas valsts.
  • 1918. gada 7. decembris – lēmums par valsts informācijas avota izveidi. Šī diena iezīmē oficiālā izdevēja institūcijas aizsākumus jaunajā Latvijas valstī.
  • 1918. gada 14. decembris – pirmais oficiālā laikraksta “Pagaidu Valdības Vēstnesis” numurs. Pēdējais numurs iznāca 28. decembrī. Kad Rīga nonāca lielinieku rokās, Pagaidu valdība patvēras uz kuģa Liepājā. Pagāja vairāk nekā 7 mēneši, līdz Latvijā atkal sāka iznākt oficiozs.
  • 1920. gada 1. augusts –  sāk  iznākt „Valdības Vēstnesis”, joprojām kā Latvijas Pagaidu valdības oficiālais laikraksts.  No  1920. gada 12. jūnija – kā Latvijas valdības oficiālais laikraksts. Tā iznākšanu reiz ietekmēja tikai burtliču streiks. Okupācijas laiks – atsevišķa vēstures lappuse.
  • 1993. gada 25. februāris – iznāk oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” 1. numurs. Mūsdienās oficiālais izdevums kā periodisks izdevums pieejams vietnē www.vestnesis.lv. Tas iznāk katru darba dienu un pēc nepieciešamības brīvdienās. To izdod oficiālais izdevējs, ar tādu pašu nosaukumu, “Latvijas Vēstnesis”. 

Ar oficiālo izdevumu saprot demokrātiskas un tiesiskas valsts „balsi”. Suverēnās varas nesēja – tauta – to izmanto, lai dotu rīkojumu ikvienam tās loceklim pakļauties ar tās priekšstāvju starpniecību noteiktajai tiesiskajai kārtībai. Šodien to izdot uzticēts Latvijas Republikas oficiālajam izdevējam “Latvijas Vēstnesim”. Tā funkcijas noteiktas Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā. "Latvijas Vēstnesis" - valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma - vestnesis.lv, likumi.lv, lvportals.lv un juristavards.lv. 

Jaunās valsts informācijas pirmavots

“Pēc protokola nolasīšanas, kuru saņem tāpat ar skaļiem aplausiem, priekšsēdētājs G. Zemgals paziņo, ka pamatojoties uz notikušo vienošanās faktu, tagad uz Latvijas Tautas padomi pārgājusi suverēnā vara.”

“G. Zemgals, Latvijas Tautas padomes sēdi slēdzot, griežas pie visiem tautas dzīvajiem spēkiem ar uzaicinājumu nākt palīgā pie grūtā Latvijas izveidošanas darba. Vienīgā mūsu vēlēšanās – lai Latvijai saules mūžs. Lai dzīvo demokrātiskā Latvija! Lielā sajūsmā trīs reizes atkal nodzied “Dievs, svētī Latviju!””

Tās ir rindas no Latvijas valsts pasludināšanas protokola 1918. gada 18. novembrī. Pēc nepilna mēneša – 14. decembrī – oficiālā laikraksta “Pagaidu Valdības Vēstnesis” pirmā numura pirmajā lapā ir publikācija “Latvijas valsts izsludināšana”, bet kā otra publikācija ir izklāsts par pašu jaunizveidoto oficiālo laikrakstu, tā satura tvērumu, struktūru un informācijas tiesisko jēgu. [1]

Jaunajai Latvijas valstij, kurā likumdevēja vara un izpildvara fomāli bija izveidota, kuras teritorija tobrīd atradās svešu spēku kontrolē un kuras iedzīvotājiem bija vēl pašiem jāaptver ideja par savu valsti, bija milzum daudz darba demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatu izveidē. Šajos pirmsākumos viens no stratēģiski nozīmīgiem jautājumiem, kas bija jāatrisina, – valsts informācijas pirmavots.  

Latvijā darbojās privātie laikraksti un tiem bija nozīmīga loma ziņu izplatīšanā. Taču autoritatīvs, precīzs un uzticams informācijas avots valsts informācijas uzsludināšanā un izplatīšanā bija  tiesiska un arī prakstiska nepieciešamība. Vienlaikus tā bija labā prakse citās Eiropas valstīs.

Tā Pagaidu Valdība par vienu no saviem steidzamajiem uzdevumiem izvirzīja šo – izveidot ticamu un drošu informācijas avotu, kurā būtu visi “likumi un rīkojumi, kas pilsoņiem jāzina un jāievēro” un “ir vajadzība pēc viena šāda laikraksta, kurā varētu parādīties tiesu un citu iestāžu sludinājumi, lai tos varētu uzskatīt par vispārībai paziņotiem.” [2]

Tātad oficiālo izdevumu vēsture Latvijā sākās jau neilgi pēc valsts dibināšanas. No 1918. gada 7. decembra līdz 1919. gada vidum Latvijas teritorijā bija vairāki izdevumi, kuru publikācijām piemita oficiāls raksturs, proti, “Pagaidu Valdības Vēstnesis”, “Latvijas Sargs”, “Latvijas Pagaidu valdības likumu un rīkojumu krājums” un “Tautas balss”. Taču pēc šī perioda līdz pat Padomju Savienības okupācijai 1940. gadā bija tikai viens izdevums, kam bija piešķirts oficiāls statuss valsts pieņemto aktu publicēšanai, lai tie iegūtu saistošu spēku, un tas bija “Valdības Vēstnesis”.

Bet pirmais oficiālais izdevums Latvijā bija “Pagaidu Valdības Vēstnesis” (sk. video).

Četri vēsturiskie numuri

1918. gada 17. novembrī vairākas partijas nodibināja Latvijas Tautas padomi. Nākamajā dienā tagadējā Latvijas Nacionālā teātra ēkā proklamēta Latvijas Republika, pasludinot, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiska valsts, kuras Satversmi tuvākajā nākotnē noteiks Satversmes sapulce un ka Tautas Padome kā augstāko izpildu varu Latvijā dibina Latvijas Pagaidu valdību.

19. novembrī apstiprināta Latvijas Pagaidu valdība ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā.

1918. gada 7. decembra Pagaidu valdības sēdē izskatīti vienpadsmit jautājumi, un kā pirmais no tiem ir lēmums iedibināt oficiālo izdevēju, kura funkcija ir nodrošināt valsts informācijas publiskošanu:

“Pagaidu valdība atzīst par nepieciešamu izdot valdības orgānu zem nosaukuma “Pagaidu Valdības vēstnesis”. Orgānu izdot pie Pagaidu valdības Kancelejas 500 eksemplāros. Laikraksta vadīšanai pieņem J. Stumberga k[ung]u. Laikraksta izdošanai atļauj vajadzīgo kredītu.” [3]

Laikrakstu “Pagaidu Valdības Vēstnesis” izveidoja astotajā Latvijas Pagaidu Valdības sēdē, 11 dienā kopš pirmās Latvijas Pagaidu Valdības sēdes 1918. gada 26. novembrī.

Līdz pirmā numura izdošanai pagāja tikai nedēļa. Ievadrakstā par šī informācijas avota sūtību ir skaidrots, ka “šāda laikraksta iznākšana bija nepieciešami vajadzīga. Kā katra cita valsts, tā arī Latvijas valsts Pagaidu valdība nevar bez tā iztikt.” Tāpat pausts pieļāvums par attīstības iespējām nākotnē un noteikta informācijas tiesiskais statuss:

“Latvijā kā nelielā valstī varbūt pietiks ar Valdības Vēstnesi priekš visas viņas teritorijas, vismaz pirmajā laikā. Pagaidu Valdības Vēstnesī iespiestiem likumiem un rīkojumiem būs oficiāla un autentiska nozīme. Iestādēm un tiesām ir pienākums laikrakstu turēt un pēc viņa saņemšanas būs obligatoriski jāpieturas pie nodrukāto likumu un rīkojumu tieša satura.” [4]

Jau pirmajā “Pagaidu Valdības Vēstneša” numurā zem laikraksta nosaukuma bija norādīts, ka tas ir Latvijas Pagaidu Valdības un viņas apakšorgānu oficiālais laikraksts.  Pirmā ziņa pirmajā lapā -  saistīta ar Latvijas valsts izveidošanu, norādot, ka 1918.gada 18.novembrī ir proklamēta Latvija. Uzreiz pēc tam tika norādīta informācija par Tautas Padomi (tās sastāvs un izskatītie jautājumi), kā arī publicēta Tautas Padomes Politiskā platforma.

Plašāk - sadaļā "Pirmais. 14.12.1918."

Daži fakti par “Pagaidu Valdības Vēstnesi”:

  • Latvijas Pagaidu valdības oficiālais un viņas apakšorgānu laikraksts;
  • Iznāca 1918. gadā, no 14. līdz 28. decembrim;
  • Izdots un iespiests Rīgā. Dienasgaismu ieraudzīja 4 numuri;
  • Izdevējs – Latvijas Pagaidu valdība;
  • Augstums: 56 cm, biezums: 2-4 lpp, tirāža – 5000 eksemplāri;
  • Redaktors (1918 XII) – Jēkabs Stumbergs (1866-1935), žurnālists, jurists. Par oficiālā laikraksta redaktoru strādājis nepilnu mēnesi, līdz tā darbības piespiedu pārtraukšanai.
  • pēc Pagaidu valdības pārcelšanās uz Kurzemi laikrakstu vairs neizdeva.

“Valdības Vēstnesis”

Kad Latvijā radās iespēja, izpildvaras dienaskārtībā atkal nonāca jautājums par oficioza atjaunošanu.

No 1919. gada 1. augusta sāka iznākt “Valdības Vēstnesis”, kas ar šādu nosaukumu iznāca vairāk nekā 20 gadus līdz Latvijas okupācijai 1940. gada 17.jūnijā. 

“1919. g. 15. septembrī iesākās mana darbība “Valdības Vēstnesša” redakcijā. O. Nonāča laikā par atbildīgo redaktoru es tur nācu no 1920. g. 16. jūnija. Tas bija lielais latviešu cīņu un atbrīvošanas laikmets. Lielinieki bija izdzīti. Vidzeme ar Cēsu kaujām bija atbrīvota, drīz vien pēc tam, 1919. gada beigās, iztīrīja arī Vidzemes daļu un visu Kurzemi no Bermonta bandām. Latvijas vldība atgriežās no Liepājas Rīgā, visi priekā un steigā sāka ķerties uz visām pusēm tautas un valsts atkopšanas un izkopšanas darbā, kas bij toreiz tiešām ļoti grūts, jo uz postažām bija jāceļ jauna dzīve, vajadzības visur neizsakāmi lielas, bet mūsu rokas stipri tukšas,” tā “Manas dzīves atmiņu grāmatā” rakstīja Ārons Matīss, ilggadējs laikraksta redaktors.  

Saeima 1925.gada 8.maijā pieņēma likumu par “Valdības Vēstnesi”. Likumam bija seši panti, un pirmajā no tiem bija noteikts, ka laikrakstā ir iespiežami Saeimas pieņemtie likumi un lēmumi, Valsts prezidenta pavēles un rīkojumi, kā arī visu valsts un pašvaldības iestāžu un amatpersonu oficiālie izziņojumi. Likuma 2.pantā bija noteikts, ka neviens nevar aizbildināties ar tajā iespiesto, kā arī Latvijā spēkā stājušos likumu, lēmumu, pavēļu, rīkojumu un oficiālu izziņojumu nezināšanu. Valsts un pašvaldību iestādēm bija pienākums abonēt laikrakstu (3.pants). To izdeva Valsts kanceleja, redaktoru iecēla ministru prezidents (5.pants). Savukārt iespiežamo izsludinājumu un izziņojumu ievietošanas kārtību noteica instrukcija, kuru izstrādāja Valsts kancelejas direktors un apstiprināja ministru prezidents.

Tomēr jānorāda, ka laikrakstam “Valdības Vēstnesis” oficiālais statuss bija jau kopš laikraksta 1.numura (1919.gada 1.augusts). Vēlāk pieņemtais likums par “Valdības Vēstnesi” tikai to apstiprināja, precīzi nosakot galvenoas jautājumus, kas saistīti ar laikraksta izdošanu un tiesiskajām sekām.

 “Valdības Vēstnesis” turpināja kādu laiku iznākt arī tad, kad Padomju Savienība bija okupējusi Latviju. Tika publicēti paziņojumi par varas pārņemšanu Latvijā un citādi paziņojumi, kuri bija vērsti pret Latvijas tautas interesēm, noniecinot Latviju un tās neatkarību. Līdz 1940.gada 8.augustam “Valdības Vēstnesis” iznāca kā okupētās Latvijas Republikas laikraksts.

Daži fakti par “Valdības Vēstnesi”:

  • izdots un iespiests Rīgā;
  • sākotnēji iznāca katru dienu, izņemot pirmdienu un pēcsvētku dienas;
  • no 1920. gada aprīļa – katru dienu, izņemot svētdienas un svētku dienas;
  • no 1923. gada 6. marta līdz 15. martam vispārējā burtliču streika dēļ iznāca neregulāri;
  • oficioza apjoms – ļoti dažāds. Piemēram, laikā no 1922. gada līdz 1934. gada daudziem numuriem bija viena lapa, atsevišķi numuri bija apjomīgi, pat līdz 60 lappušu biezi.

 ________________________________________________

1. Pagaidu Valdības Vēstnesis”//14.12.1918. Avots: periodika.lv Skatīt: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1918n001|article:DIVL16|issueType:P

2. Turpat.

3. 1918.-1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - 122. lpp.

4. Pagaidu Valdības Vēstnesis”//14.12.1918. Avots: periodika.lv