Drukas resursa adrese: https://www.lv.lv/?menu=aktualitates&sid=12&id=164
Drukas datums: 14.11.2018.
Drukas laiks: 04:47:38




2011

Šonedēļ žurnālā „Jurista Vārds”

18.10.2011

Sagatavoja „Jurista Vārda” redakcija

Vai valoda ir vērtība laicīgā valstī? Vai valoda ir konstitucionāla vērtība?  Par to lasiet Prof. Dr.iur. Sanitas Osipovas publikācijā, kuras nobeigumā Satversmes tiesas tiesnese secina: „Valsts valoda ir konstitucionāla vērtība, kas vieno valsts iedzīvotājus, veido etnisko mentalitāti un dod iespēju cilvēkiem veidot ilgspējīgu vienotu veselumu.”  Piedāvājam ieskatu dažos jaunā numura rakstos.                               

 

Sanita Osipova. Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība.

Vērtības ir atskaites punkti jeb orientieri, kas satur kopā visu sabiedrību un padara iespējamu savstarpēju sapratni un nodrošina sabiedrības pastāvēšanu laikā jeb sabiedrības ilgtspēju. Ogists Konts XIX gadsimtā, liekot pamatu jaunai zinātnei – socioloģijai, rakstīja, ka sabiedrība ir gan statiska, gan dinamiska. Dinamika ir sabiedrības attīstības pamatā, bet statiskā puse, piemēram, kultūra, valoda satur sabiedrību kopā kā vienotu veselumu. Vēlos uzsvērt, ka tieši vērtības vieno sabiedrību , nodrošinot tās statiskumu. Vērtības ir cilvēces attīstības pamatā. Tas atspoguļots jau klasiskos antīkos sižetos, piemēram, par vērtībām stāsta Bībele. Ādams un Ieva Paradīzes dārzā izdara izvēli un kož aizliegtajā auglī. No tā brīža cilvēks atšķir labu no ļauna un tiek nošķirts no dievišķās nezināšanas, kurā dzīvo pārējā dzīvā daba. Aizliegtais auglis dod cilvēka saprātam pamatu attīstībai – vērtību izpratni, kas ir pamatā visai cilvēces pastāvēšanai un attīstībai. Aizliegtā augļa baudīšana jeb vērtību nošķiršana ir cilvēces vēstures atskaites punkts gan reliģiskā nozīmē, jo cilvēks tiek nošķirts no dieva valstības, gan laicīgā zinātnē, jo cilvēku saprātīgo Homo sapiens mēs nošķiram no citām dzīvajām radībām. Lai kam jūs ticat, labā un ļaunā nošķiršana jeb vērtību apzināšanās liek pamatu civilizācijai uz zemes.

 

Baiba Rudevska. Ko Latvijā iesākt ar Anglijas tiesas izdotu aktīvu iesaldēšanas („Mareva“) rīkojumu

Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (Londonas Komerctiesa) 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojuma (freezing injunction; „Mareva“ injunction) izpildes grūtībām Latvijā. Sekojot līdzi lielākajai daļai šo publikāciju, autore secina, ka Latvijā nav skaidrības par citu Eiropas Savienības dalībvalstu prasības nodrošinājuma lēmumu izpildi mūsu valsts teritorijā. Tik tiešām par to līdz šim nav ne runāts, ne diskutēts, nedz arī pat domāts. Tādēļ nav brīnums, ka 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojums pēkšņi lika sarosīties daudziem Latvijas juristiem, advokātiem, tiesnešiem, tiesu izpildītājiem, Uzņēmumu reģistram, meklējot visdažādākos risinājuma variantus, taču tos tā arī īsti neatrodot. Viss liecina, ka situācija turpina sarežģīties un blakussūdzības plūst visos iespējamajos virzienos. Šajā publikācijā autore vēlas sniegt savu skatījumu par minētās problēmas juridiskajiem aspektiem – cerībā beidzot palūkoties uz aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojumiem (mūsdienu Latvijas apstākļos tos varētu nu jau dēvēt arī par „Lemberga“ rīkojumiem) no starptautiskā civilprocesa skatupunkta. Uzreiz jāatzīst, ka situācija ir mākslīgi sarežģīta un tādu ceļu, kādu šobrīd iet Latvijas juristi, tālāk iet vairs nevar.

 

Dita Amoliņa. Pirmā pirmdiena pēc 11. Saeimas vēlēšanām

Katras Saeimas vēlēšanas daudzējādā ziņā ir savdabīgas. 11. Saeimas vēlēšanas bija īpašas ar to, ka gandrīz katra politiskā partija piedāvājās īstenot būtiskas reformas tieslietu jomā. Tomēr, lai arī cik aizraujošs būtu priekšvēlēšanu laiks, allaž pārsteidzoša ir pirmā pirmdiena pēc Saeimas vēlēšanām. 2011. gada 19. septembrī Rīgas mērs, viens no politisko partiju apvienības “Saskaņas centrs” premjera amata kandidātiem Nils Ušakovs intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” sacīja: “Mums ir jāmēģina pildīt visus iespējamos kritērijus, lai jau 2013. gadā būtu vērts runāt par to, vai ir nepieciešams referendums par eiro ieviešanu Latvijā.” Nav šaubu, ka “tiesības un politika veido savstarpēji saistītu sistēmu: politika veido un groza tiesības, savukārt tiesības nosaka politikas robežas”. Tomēr šajā aspektā būtisks ir tas, ka ne tiesības, ne politika neeksistē atrauti no ekonomikas. Balstoties uz minēto pieņēmumu, autore rakstā analizē ideju par referendumu kā priekšnoteikumu eiro ieviešanai Latvijā.

Plašāk lasiet 18.oktobra  numurā (www.juristavards.lv).

Uzziņai

  • Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" tiesiskai domai un praksei (iznāk otrdienās). Žurnāls ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai.
  • Iznāk kopš 1995. gada: sākumā - kā pielikums LR oficiālajam laikrakstam „Latvijas Vēstnesis”, kopš 2002. gada – kā patstāvīgs preses izdevums.

Papildinformācijai:
Dina Gailīte,
galvenā redaktore
juristavards@lv.lv
T.: 67310680
www.juristavards.lv