Drukas resursa adrese: https://www.lv.lv/?menu=aktualitates&sid=12&id=134
Drukas datums: 15.11.2018.
Drukas laiks: 12:24:55




2011

Šonedēļ „Jurista Vārdā”

06.09.2011

Sagatavoja „Jurista Vārda” redakcija

Šonedēļ rubrikā „Nedēļas jurists” – Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.  Jaunajā „Jurista Vārda” numurā ieskats tiesībsarga ziņojumā: kas paveikts tā darbības pirmajā pusgadā. Piedāvājām ieskatu dažos rakstos.

Zane. Bule. Dalībnieku aizsardzība pirms lēmuma par reorganizāciju apvienošanas ceļā

Kapitālsabiedrības reorganizācija apvienošanas ceļā rada ļoti būtiskas un neatgriezeniskas sekas apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību dalībniekiem. Abu Komerclikumā (KCL) regulēto apvienošanas paveidu – pievienošanas un saplūšanas – gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, zaudējot dalību pievienojamajā sabiedrībā, kas līdz ar reorganizācijas spēkā stāšanos tiek izslēgta no komercreģistra un uzskatāma par likvidētu. Pievienošanas gadījumā iegūstošās sabiedrības dalībnieki ir spiesti uzņemt savā lokā jaunus dalībniekus, kā rezultātā iegūstošajā sabiedrībā var notikt “spēku pārbīde”. Līdzīgas sekas var būt arī saplūšanas gadījumā, kad divi vai vairāki līdz tam nošķirti dalībnieku loki tiek apvienoti jaundibināmā sabiedrībā. Ja pievienojamās sabiedrības veids, piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) atšķiras no iegūstošās sabiedrības veida, teiksim, akciju sabiedrība (AS), pievienojamās sabiedrības dalībnieki reorganizācijas dēļ automātiski kļūst par tādas sabiedrības dalībniekiem, kurā pastāvošais dalībnieku tiesību apjoms būtiski atšķiras no tā tiesību apjoma, kāds tas dalībniekiem bija pievienojamajā sabiedrībā.

Ilze Bukaldere. Intelektuālā īpašuma tiesības un informācijas tehnoloģijas publiskos iepirkumos

Ir dzirdēts daudz diskusiju, ka iepirkumi var tikt izmantoti kā līdzeklis ekonomikas attīstīšanai. Ir arī publiski apsvērts, ka attīstībai būtisks ir intelektuālais ieguldījums un intelektuālās darbības rezultātā radītie objekti. Tāpat ir uzsvērta arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas nozīme gan turpmākajā atsevišķu uzņēmumu attīstībā, gan valsts un sabiedrības attīstībā kopumā. Šķiet, Latvijā daudz ir runāts par esošo iepirkumu procedūru piemērotību informācijas tehnoloģiju objektu un ar tiem saistīto pakalpojumu iepirkumiem, tomēr salīdzinoši reti ir jāsastopas ar apsvērumiem, kas saistīti arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām, šo tiesību aizsardzību un iegūšanu dažādos iepirkumos. Šajā sakarā ir jāatzīmē arī tas, ka veiksmīgi realizēts ar informācijas tehnoloģijām saistīts projekts var dot ieguldījumu ne tikai pasūtītājam, piemēram, atvieglojot un uzlabojot tā ikdienas darbu un informācijas apmaiņu gan iekšienē, gan sadarbībā ar citām personām un klientiem, bet arī izpildītājam, piemēram, gūstot papildu pieredzi un zināšanas, ka arī attīstot komercdarbību un palielinot apgrozījumu.

Aleksandrs Berezins. Kredītiestādes tiesības pārsūdzēt neizpaužamo ziņu pieprasījumu kriminālprocesā

Kopš Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās tajā ir veikti daudzi ievērojami grozījumi, to skaitā arī tādi, kas ir vērsti uz kriminālprocesā iesaistīto personu tiesību un interešu aizsardzību. Neiedziļinoties jautājumā, vai ar veiktajiem grozījumiem minētās personas pietiekami tiek aizsargātas kriminālprocesā, jāatzīmē, ka likumdevējs arvien biežāk pievēršas iesaistīto personu statusa problēmām. Tā, piemēram, pozitīvi ir vērtējama kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka statusa ieviešana 2009. gadā. Vienlaikus jāatzīst, ka Kriminālprocesa likums neparedz skaidru regulējumu gadījumos, kad ar kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai lēmumu tiek aizskartas kādas kriminālprocesā neiesaistītas personas tiesības vai likumīgas intereses vai arī kad ar to minētās grupas personai tiek uzlikts kāds kriminālprocesuāls pienākums. Tas, ka nav šī regulējuma, rada zināmas problēmas praksē. Īpaši uzskatāmi to var novērot kredītiestāžu statusa kontekstā, tām izpildot izmeklēšanas tiesneša lēmumu par neizpaužamo ziņu pieprasīšanu pirmstiesas kriminālprocesā.

Plašāk lasiet 6. septembra numurā. Atgādinām, ka brīva pieeja jaunajiem rakstiem elektroniskajā žurnālā (www.juristavards.lv) ir mūsu abonentiem.

Uzziņai

  • Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai nolūkā veicināt tiesisku domu un praksi Latvijā.
  • Tā kā žurnāls piedāvā vietu brīvai un kritiskai Latvijas juristu domu apmaiņai, iesūtītās publikācijas nepauž redakcijas viedokli. Žurnāla vairāk nekā 300 ārštata autoru vidū ir gan Latvijā lielākās tiesību zinātņu, gan praktiskās jurisprudences autoritātes. Iespēja publicēties tiek dota arī jaunajiem talantiem.
  • Žurnāls iznāk otrdienās drukātā un elektroniskā formātā. Drukātā žurnāla abonentu iegūst bezmaksas pieeju e-versijai (www.juristavards.lv): 1) neierobežota pieeja jaunākā numura rakstiem; 2) 25 arhīva dokumenti mēnesī.

Papildinformācijai:
Dina Gailīte,
galvenā redaktore
juristavards@lv.lv
T.: 67310680
www.juristavards.lv