Drukas resursa adrese: https://www.lv.lv/?menu=aktualitates&sid=10&id=820
Drukas datums: 15.11.2018.
Drukas laiks: 12:43:49




Jaunumi

Jaunas grāmatas! Par 1920.-1922. gada Latviju un deleģētās likumdošanas pirmsākumiem

23.08.2018

Ceļu pie lasītājiem uzsāk divi jauni izdevumi − „Latvijas Vēstneša” Grāmatu apgādā izdotā Dr.iur., Mg.phil. Andas Smiltēnas grāmata „Deleģētās likumdošanas pirmsākumi Eiropā un Latvijā” un Valsts kancelejas izdevums “1920.-1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās”.

A. Smiltēna: „Deleģētās likumdošanas pirmsākumi Eiropā un Latvijā”

Šī ir monogrāfiju sērijas „Tiesību zinātne” piektā grāmata, kuras pamatā ir autores Latvijas Universitātē aizstāvētais promocijas darbs.

A.Smiltēna skaidro deleģētās likumdošanas institūta saturu un pievēršas tā vēsturiskajai analīzei, aplūkojot deleģēto likumdošanu grieķu-romiešu juridiskajā kultūrā un viduslaiku Eiropā un padziļināti pētot Livonijas pieredzi.

Temata aktualitāti nosaka deleģētās likumdošanas formālā nesaderība ar valsts varas dalīšanas teorijas pamata atziņām demokrātiskā republikā. Autore ieskicē deleģētās likumdošanas pamata problēmu, proti, vispārsaistošus noteikumus pieņem institūcija, kas nav saņēmusi tiešu tautas leģitimāciju likumdošanai. Deleģētās likumdošanas gadījumā tautas tiesības lemt pašai par sevi, ko tā īsteno caur saviem priekšstāvjiem – likumdevēju, tiek pārpilnvarotas tālāk, parasti, izpildvarai. Tādējādi lielākā vai mazākā mērā likumdošanas vara vairs nav koncentrēta likumdevēja rokās. Deleģētā likumdošana pirmšķietami ir nepieļaujama atkāpe no varas dalīšanas principa. Tomēr tā tas nav, un to uz vēstures avotu studiju pamata autore pārliecinoši pierāda, priekšvārdā norāda profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš.

Lai arī latviešu valodā izdoti daudzi darbi par tiesību vēsturi, šis ir viens no nedaudzajiem tik plaša apjoma pētījumiem par kādu publisko tiesību institūtu.

Autore daudzviet pievēršas jautājumam par to, kā veidojusies un laika gaitā mainījusies arī pati likumdošanas vara.

Grāmata būs noderīga lasāmviela ikvienam juristam, jo īpaši konstitucionālo tiesību speciālistiem. Tajā pašā laikā tās mērķauditorija ir ikviens, kurš vēlas paplašināt savu redzesloku, gūstot dziļākas zināšanas par valsts varu, tās realizāciju, katra valsts varas atzara kompetenci, kā arī likumdošanas un deleģētās likumdošanas institūtiem.

“1920.-1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās”

Šis izdevums, kuru plānots izdot trijos sējumos, ir turpinājums pirms pieciem gadiem iznākušajai grāmatai “1918.-1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās”.

Grāmata tapusi tās idejas autora un projekta virzītāja - Valsts kancelejas - vadībā sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, kā arī VSIA “Latvijas Vēstnesis”, ar AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” atbalstu.

Pirmajā sējumā “1920.-1922. gads” ietverti valdības sēžu protokoli, kas tapuši laikā no 1920. gada 14. jūnija, kad darbību sāka pirmais Satversmes sapulces apstiprinātais Ministru kabinets K. Ulmaņa vadībā, līdz 1922. gada 18. jūlijam, kad notika Z. A. Meierovica vadītās valdības pēdējā sēde.

Apjomīgais un faktogrāfiski bagātais izdevums, kas laists klajā par godu Latvijas simtgadei, stāsta par mūsu valsts jauncelsmi pēc uzvaras Neatkarības karā.

Lai arī pirmajos valsts pastāvēšanas gados gan nezināšanas un neprasmes, gan nolaidības un negodīguma dēļ pieļautas saimnieciskas kļūdas, spēja skaidri izvirzīt valsts attīstībai neatliekamākos uzdevumus un tos izpildīt arī nosaka rezultātu – šajos gados tiek ielikts stabils pamats valsts straujai augšupejai, grāmatas ievadā uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Vairāk nekā 800 lappušu biezajā sējumā bez valdības sēžu protokoliem publicēti arī dažādi dokumenti, atmiņas, fotogrāfijas, valdības locekļu biogrāfijas, priekšmetu attēli, preses ziņas un citi materiāli, kas ilustrē valdības pieņemtos lēmumus un raksturo laikmetu un vēsturisko situāciju, kurā valdībai bija jāstrādā un jāpieņem lēmumi.

Sējuma beigās pēc valdības sēžu protokoliem publicētas valdību deklarācijas, kuras valdību vadītāji pēc attiecīgā Ministru kabineta sastādīšanas nolasīja Satversmes sapulces sēdē.

Grāmatas maketa un vāka māksliniecisko noformējumu veidojusi Dita Pence, poligrāfiski augstvērtīgo izpildījumu īstenojusi Jelgavas tipogrāfija.

Kur iegādāties?

  • Grāmatu e-veikals: www.lv.lv/gramatas
    E-grāmatnīcā „Latvijas Vēstneša” apgādā iznākušās grāmatas var iegādāties vislētāk – par izdevēja cenām. Grāmatu katalogs, karstās cenas, piegādes iespējas.

Lasītāju serviss

Abas jaunās grāmatas iespējams noformēt arī kā dāvinājumu: grāmatu katalogā izvēlieties konkrēto izdevumu, “ielieciet to grozā”, spiediet pogu “Pasūtīt” un izvēlieties “Noformēt kā dāvanu”.

Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” informācija