Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
LAPAS KARTE SAITES RSS
 
 

Starptautiskie aizņēmumi un to atbilstība Satversmei ekspertu skatījumā

02.02.2010.

Informāciju sagatavoja "Jurista Vārda" redakcija

"Jurista Vārda" jubilejas numurs (šodien klajā nāk nedēļas izdevuma 600. numurs) veltīts sabiedrībā plašu ievērību ieguvušajām diskusijām par Latvijas Republikas starptautiskajiem aizņēmumiem. Satversmes tiesa savā spriedumā par pensiju samazināšanu atzina, ka šādiem aizņēmumiem, ko veikusi valdība, bija nepieciešama Saeimas piekrišana. "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos eksperti šo jautājumu vērtējuši no dažādiem rakursiem, piedāvājot savu redzējumu.

Latvijas Universitātes lektors Māris Lejnieks, kurš bija viens no pirmajiem, kas vērsa sabiedrības uzmanību uz iespējamo starptautisko aizņēmumu veikšanas procedūru neatbilstību Satversmei, norāda, ka jautājums par starptautiskajiem aizņēmumiem ir likumdošanas ceļā lemjams jautājums. Pēc M. Lejnieka domām, šāds aizņēmums ļoti būtiski ietekmē valsti un ikvienu tās iedzīvotāju, tāpēc par to jālemj likumdevējam.

Tieslietu ministra padomnieks sadarbībai ar parlamentu Reinis Bērziņš arīdzan uzsver, ka par starptautiskajiem aizņēmumiem bija jālemj likumdošanas ceļā. Likums šajā ziņā esot vispiemērotākais instruments, jo parlaments var paredzēt arī aizņēmuma izlietošanas mērķus un valdības rīcības kontroles mehānismus.

Oksfordas universitātes (Lielbritānija) doktorants Mārtiņš Paparinskis, izmantojot plašu starptautisko tiesību prakses analīzi, savukārt norāda, ka starptautiskie aizņēmumi netiek veikti ar starptautiskajiem līgumiem, un Saeimai par tiem nav jālemj. Tāpat M. Paparinskis kritiski vērtējis Satversmes tiesas spriedumā ietverto analīzi, norādot, ka tiesai par šiem jautājumiem neesot bijis nepieciešamības izteikties spriedumā.

Latvijas Universitātes doktorants Jānis Pleps savā rakstā aplūkojis parlamenta kompetences lemt par starptautiskajiem aizņēmumiem vēsturisko attīstību. Viņa rakstā plaši analizēta Krievijas impērijas I Valsts domes prakse, kuras veidošanā piedalījušies arī no Latvijas ievēlētie Valsts domnieki, tostarp arī pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.

Ekspertu rakstus papildina Satversmes tiesas sprieduma izvilkumi par starptautisko aizņēmumu veikšanas procedūras atbilstību Satversmei, kā arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas atzinuma pilns teksts.

"Vislielāko gandarījumu redakcijai sagādājuši brīži, kad raksti "Jurista Vārdā" ir nevis sekojuši jau diagnosticētām problēmām, bet paši tās uzrādījuši," tā, gatavojot tematisko jubilejas numuru, redakcijas slejā atzinusi "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte. "Mūsu mērķis joprojām ir tas pats: veicināt tiesisku domu un praksi Latvijā. Jo tiesiska doma nekad nevar beigt pilnveidoties, savukārt par tiesību prakses absolūta "tiesiskuma" sasniegšanu varētu sapņot tikai trakais. Tātad mūsu darba lauks faktiski ir nebeidzams. Arī mūsu zīmolā ietverto devīzi "Viens likums, viena taisnība visiem" der atkārtot vēl un vēl tieši tādēļ, ka šī juridiski teorētiskā aksioma joprojām nav kļuvusi un diezin vai tik drīz kļūs par realitāti Latvijā."

Interesants fakts – Eiropas Savienībā ar dažādu regularitāti šobrīd iznāk ap 4000  juridisku preses izdevumu* (avots: zinātniskā konference ""Law Journals: National, Regional, International", Tartu universitāte, 30.11.2009.). Latvijā izdotā nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" vēsture šobrīd mērāma gandrīz piecpadsmit gadu garumā un 600 numuru apjomā (Nr. 600 iznāk 2010. gada 2. februārī).

Uzziņai par žurnālu "Jurista Vārds" (e-versija: www.juristavards.lv)

Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums. Tā mērķis ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību, kā arī atspoguļot Latvijas tiesību sistēmas izaugsmi, piedāvājot vietu atklātai un kritiskai lietpratēju domu apmaiņai par tiesību sistēmas aktuālajām problēmām. Vienlaikus žurnāls ir svarīgs profesionālās informācijas avots praktiķiem un tiesību zinātniekiem un neaizstājams palīgs jurisprudences studentiem. Žurnāls iznāk otrdienās.

Kopš pirmā numura JV logo ietverts romiešu tiesību princips: Una lex - una iustitia omnibus jeb – latviešu valodā – Viens likums, viena taisnība visiem.

JV pirmsākums – 1995. gada 21. aprīlī LR oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (LV) iznāk tematiskā lappuse "Jurista Vārds" (JV), un turpmākos gados piedzīvo izaugsmi un nozīmīgas pārmaiņas. 2000. gada aprīlī JV kļuva par LV pielikumu. Šādā veidā JV iznāca nepilnus trīs gadus, līdz nepārprotami bija skaidrs, ka atkal jāmainās. 2003. gada 7. janvārī JV savus lasītājus sasniedza 16 lappušu biezas melnbaltas burtnīcas formātā. Tā paša gada novembrī JV kļūst par patstāvīgu izdevumu ar savu redakciju, un vēl gadu vēlāk arī vizuāli pārvēršas par žurnālu ar šodien tik ierastajiem tumši zilajiem vākiem.

Būtisku artavu JV pilnveidē dod arī 2004. gadā izveidotā zinātniski konsultatīvā padome. Tās pārstāvji apspriež gan žurnāla ilgtermiņa plānošanu, gan analizē JV redakcionālo politiku un redakcijas iecerētos projektus.

* ES ar dažādu regularitāti šobrīd iznāk ap 4000 juridisku preses izdevumu. Osnabrikas universitātes profesors Dr.iur. Kristiāns fon Bārs, kura vārds ir Eiropā plaši zināms saistībā ar centieniem unificēt nacionālo valstu civiltiesības, centies noskaidrot juridisko izdevumu skaitu Eiropā. Paša formulētajai definīcijai "regulāri iznākošs tiesībzinātnisks, praktisks vai tiesībpolitisks drukāts izdevums", viņaprāt, atbilst daudzi tūkstoši vēsturisku un mūsdienu preses izdevumu: valstīs, kur runā vāciski, – ap 850, Lielbritānijā – 200, Portugālē – 50, Itālijā – 453, Īrijā – 32, Grieķijā – 62, Ungārijā – vairāk nekā 100, Beļģijā – 226 (!), Polijā – 200 līdz 300 (sk.: "JV", Nr. 49(592), 2009. gada 8. decembris).

Papildinformācijai:
Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte
T.: 67310680
E-pasts: juristavards@lv.lv
www.juristavards.lv
www.twitter.com/jurista_vards

Meklē pēc datuma!

 
 

Oficiālais izdevums

 
 
Klientu centrs
(oficiālo paziņojumu iesniegšanai u.c. pakalpojumi)

Ieeja: no Bruņinieku 53
Pasta adrese: Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011

T.: 67898741
T.: 67898738
F.: 67898745
E-pasts: slud@lv.lv

8000 6000
Bezmaksas informatīvais tālrunis
Juridiskā adrese

Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011
T.: 67310675
F.: 67312190
E-pasts: info@lv.lv

© 2011 VSIA „Latvijas Vēstnesis”
Ikvienam ir tiesības būt informētam par savām tiesībām un pienākumiem.
Latvijas Republikā oficiālo publikāciju – drošu un visiem pieejamu informāciju - nodrošina oficiālais izdevējs „Latvijas Vēstnesis” (kapitāla daļu turētāja ir Tieslietu ministrija).

LAPAS KARTE

 
 

Par mums

Vēstnesim 100
Jaunumi
Izdevēja vēsture
Redaktori, vadītāji
Īpašie dokumenti
Video
Oficiālais izdevējs
Misija un vīzija
Stratēģija
Struktūra un valde
Normatīvie akti
Privātuma politika
Pētījumi
Starptautiskā sadarbība
Vakances
Logotipi
Sīkdatnes
Integrētā vadības sistēma
Kvalitātes vadības sistēma
Informācijas drošības sistēma
Publiskie iepirkumi
Visi
Aktuālie
Pabeigtie
Finanšu informācija
Publiskie pārskati
Atalgojums
Ziedojumi
Vēsture
2018 - 2015
2014 - 2010
2009 - 2005
2004 - 2000
1999 - 1992
Biežāk uzdotie jautājumi
Viegli lasīt
Rekvizīti

Aktualitātes

Jaunumi
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
Preses relīzes
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009
Publikācijas
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
Vēsture

Oficiālā publikācija

Kontakti

Pakalpojumi

Oficiālie paziņojumi
Iesniegšana
Apliecinājumi
Cenas
Normatīvie akti
Abonēšana / Iegāde
Jurista Vārds (drukātais)
E-žurnāls (e-versija)
Komplekts (drukātais + e-žurnāls)
Rakstu iegāde (1 vai 5)
E-žurnāla iegāde
Kur nopirkt?
Pieteikties e-versijai
Abonēšanas noteikumi
Grāmatas
Grāmatu katalogs
Grāmatu apgāds
Piegāde
Kā nopirkt?
Reklāma
LV portāls
Jurista Vārds
juristavards.lv

RSS

 

RSS ir veids, kā sekot līdzi oficiālā izdevēja jaunumiem. Izvēlieties interesējošo sadaļu un pievienojiet savā RSS lasītājā atbilstošo RSS barotni!

Aktualitātes
Jaunumi Preses relīzes


Piedāvājam arī izmantot RSS barotnes mūsu portālos: Likumi.lv un LV portāls

Lai lietotu RSS, ir vajadzīga īpaša programma — RSS barotņu lasītājs (RSS Feed Reader). Tā nav nepieciešama, ja izmantojat interneta pārlūkprogrammu (piemēram, „Opera”, „Mozilla Firefox”, „Safari”), e-pasta programmu vai interneta resursu, kura programmnodrošinājumā RSS lasītājs jau ir iekļauts.

Ja jums e-pastā ir RSS lasītājs, nospiediet RSS ikonu tajā portāla sadaļā, kuras jaunumus vēlaties saņemt savā RSS lasītājā. Nokopējiet konkrētās sadaļas barotnes adresi un iekopējiet to savā RSS lasītājā.

SAITES

 
 

Valsts institūcijas

 

Oficiālā izdevēja interneta vietnes

Tieslietu sistēma


TM padotības iestādes


Uzņēmējsabiedrības (TM valsts kapitāldaļu turētāja)

Starptautiskie resursi

Citi


NOSŪTĪT ŠO SAITI