Oficiālais izdevējs LATVIJAS VĒSTNESIS
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
LAPAS KARTE SAITES RSS
 
 

Šonedēļ žurnālā „Jurista Vārds”

03.01.2012.

Pie lasītājiem devies „Jurista Vārds” gada pirmais un vienlaikus zīmīgais 700.numurs. Līdzās „jubilejas” rakstiem saturiski nozīmīgas un aktuālas tēmas. Piedāvājam ieskatu dažos jaunā numura rakstos.

 

Gaidis Bērziņš intervijā „Jurista Vārdam”. Uz tieslietām raugos no profesionāļa, ne politiķa skatupunkta

 Tieslietu ministra Gaida Bērziņa vārds “Jurista Vārda” lasītājiem nav svešs, un ne tādēļ vien, ka ar pāris gadu starplaiku viņš atkārtoti ieņēmis šo amatu. G. Bērziņš ir arī viens no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, kura pirmā publikācija lasītāju vērtējumam tika nodota gandrīz pirms deviņiem gadiem, un tai sekojušas vēl daudz citas. Tādēļ jaunā gada pirmajā un “Jurista Vārdam” zīmīgajā 700. numurā G. Bērziņu aicināts uz sarunu, lasītājiem iezīmējot tuvējās nākotnes vīziju tieslietu nozarē.

Pirmo reizi tieslietu ministra amatā strādājāt no 2006. gada novembra līdz 2009. gada pavasarim. Tagad nozares vadību atkārtoti esat uzņēmies kopš aizvadītā gada oktobra. Ar kādām izjūtām atgriezāties šajā amatā, un, kā, jūsuprāt, nozare un ministrijas darbinieki jūs ir pieņēmuši?

No vienas puses, politiķis salīdzinājumā ar citiem vienmēr ir pakļauts stingrākai izvērtēšanai, bet, no otras puses, man kā juristam ir savs redzējums par nozari un tās attīstību, tostarp būtiskākajiem procesiem, kas šobrīd notiek Tieslietu ministrijā. Tādēļ uz šiem procesiem raugos vairāk no profesionāļa, nevis politiķa skatupunkta. Protams, ikdienas darbā gadās arī tādi jautājumi, kas skatāmi politiskā griezumā, taču prioritāri mēģinu ieturēt tieši profesionālo virzienu, kas, manuprāt, Tieslietu ministrijā ir ļoti svarīgi.

 

Egils Levits. Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku

„Vēlos pievērst uzmanību pamatjautājumam, kas mūs pēdējā laikā publiskā diskusijā tieši vai netieši nodarbina: latviešu nācijas identitāte un Latvijas valsts pamati, tās jēga un būtība. Parastā situācijā šādi jautājumi nav sabiedrības dienaskārtībā, jo nācija un valsts ir drošas par sevi, savu identitāti, savu jēgu un būtību, saviem pamatiem. Citviet Eiropā cilvēki par šādu jautājumu būtu pārsteigti. Patiesi, šādas diskusijas nav nevienā citā Eiropas valstī. Taču pēdējā laika politiskā konstelācija ir tāda, kura – gribam to vai negribam – mums arvien skaidrāk un tiešāk šo jautājumu uzdod. Un mums uz to ir jāatbild. Nebūdami skaidrībā par savas nācijas un savas valsts identitāti, mēs, tāpat kā indivīds, kuram ir problēmas ar savu identitāti, nevaram mērķtiecīgi virzīties uz priekšu un pieņemt lēmumus, kas pozitīvi veidotu nākotni. Režisoram Vūdijam Allenam ir filma „Zeligs”. Filmas varonim Leonardam Zeligam piemīt īpašība – savas identitātes nedrošības dēļ viņš automātiski pilnībā piemērojas apkārtējai videi, cilvēkiem, kas ir ap viņu, tādā veidā radīdams dažādas komiskas situācijas. Tomēr filmai ir dziļāka jēga – tā atklāj, ka cilvēkam, gribas subjektam, ir identitāte, un, ja tā ir vāja – vai, kā šajā pārspīlētājā variantā, tās vispār nav – tas izslēdz iespēju veidot un īstenot savu gribu, darboties mērķtiecīgi. Taču arī tautām un valstīm, it sevišķi pēckoloniālos apstākļos, var būt identitātes problēmas. „

 

Ineta Ziemele intervijā Gatim Litvinam. Valstsnācija nevar uzvesties kā mazākumtautība

 Tiesībsarga biroja gadskārtējā konferencē, kas norisinājās aizvadītā gada 7. un 9. decembrī, ar prezentāciju “Valstsnācijas un mazākumtautību tiesību aizsardzība” uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele. Ievērojot prezentācijas tēmas nozīmīgumu saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumu projektu par krievu valodu kā otru valsts valodu, “Jurista Vārds” 20. decembrī aicināja I. Ziemeli uz tikšanos, lai vēlreiz apspriestu konferencē aplūkotos jautājumus. Sarunas sākumā I. Ziemele vispārīgi raksturoja apskatāmo problēmu, norādot, ka Latvijā pēdējo desmitgažu diskusijās mazākumtautību tiesības parasti aplūkotas konkrētā priekšmetā, atrauti no plašāka konteksta, kas, iespējams, citā situācijā būtu visnotaļ pieņemami. Tomēr, kā rāda Latvijas, jo īpaši jauno laiku, vēsture, mazākumtautību un valstsnācijas tiesību jautājumi ir cieši savijušies. Mazākumtautību tiesības skatāmas kopsakarā ar Latvijas sabiedrības attīstību un vēsturisko situāciju.

Redakcijas sleja

Plašāk lasiet 3.janvāra  numurā (www.juristavards.lv).

 

Uzziņai

  • Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" tiesiskai domai un praksei (iznāk otrdienās). Žurnāls ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai.
  • Iznāk kopš 1995. gada: sākumā - kā pielikums LR oficiālajam laikrakstam „Latvijas Vēstnesis”, kopš 2002. gada – kā patstāvīgs preses izdevums.

Papildinformācijai:
Dina Gailīte,
galvenā redaktore
juristavards@lv.lv
T.: 67310680
www.juristavards.lv

 


Meklē pēc datuma!

 
 

Oficiālais izdevums

 
 
Klientu centrs
(oficiālo paziņojumu iesniegšanai u.c. pakalpojumi)

Ieeja: no Bruņinieku 53
Pasta adrese: Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011

T.: 67898741
T.: 67898738
F.: 67898745
E-pasts: slud@lv.lv

8000 6000
Bezmaksas informatīvais tālrunis
Juridiskā adrese

Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011
T.: 67310675
F.: 67312190
E-pasts: info@lv.lv

© 2011 VSIA „Latvijas Vēstnesis”
Ikvienam ir tiesības būt informētam par savām tiesībām un pienākumiem.
Latvijas Republikā oficiālo publikāciju – drošu un visiem pieejamu informāciju - nodrošina oficiālais izdevējs „Latvijas Vēstnesis” (kapitāla daļu turētāja ir Tieslietu ministrija).

LAPAS KARTE

 
 

Par mums

Vēstnesim 100
Jaunumi
Izdevēja vēsture
Redaktori, vadītāji
Īpašie dokumenti
Video
Oficiālais izdevējs
Misija un vīzija
Stratēģija
Struktūra un valde
Normatīvie akti
Privātuma politika
Pētījumi
Starptautiskā sadarbība
Vakances
Logotipi
Sīkdatnes
Integrētā vadības sistēma
Kvalitātes vadības sistēma
Informācijas drošības sistēma
Publiskie iepirkumi
Visi
Aktuālie
Pabeigtie
Finanšu informācija
Publiskie pārskati
Atalgojums
Ziedojumi
Vēsture
2018 - 2015
2014 - 2010
2009 - 2005
2004 - 2000
1999 - 1992
Biežāk uzdotie jautājumi
Viegli lasīt
Rekvizīti

Aktualitātes

Jaunumi
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
Preses relīzes
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009
Publikācijas
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
Vēsture

Oficiālā publikācija

Kontakti

Pakalpojumi

Oficiālie paziņojumi
Iesniegšana
Apliecinājumi
Cenas
Normatīvie akti
Abonēšana / Iegāde
Jurista Vārds (drukātais)
E-žurnāls (e-versija)
Komplekts (drukātais + e-žurnāls)
Rakstu iegāde (1 vai 5)
E-žurnāla iegāde
Kur nopirkt?
Pieteikties e-versijai
Abonēšanas noteikumi
Grāmatas
Grāmatu katalogs
Grāmatu apgāds
Piegāde
Kā nopirkt?
Reklāma
LV portāls
Jurista Vārds
juristavards.lv

RSS

 

RSS ir veids, kā sekot līdzi oficiālā izdevēja jaunumiem. Izvēlieties interesējošo sadaļu un pievienojiet savā RSS lasītājā atbilstošo RSS barotni!

Aktualitātes
Jaunumi Preses relīzes


Piedāvājam arī izmantot RSS barotnes mūsu portālos: Likumi.lv un LV portāls

Lai lietotu RSS, ir vajadzīga īpaša programma — RSS barotņu lasītājs (RSS Feed Reader). Tā nav nepieciešama, ja izmantojat interneta pārlūkprogrammu (piemēram, „Opera”, „Mozilla Firefox”, „Safari”), e-pasta programmu vai interneta resursu, kura programmnodrošinājumā RSS lasītājs jau ir iekļauts.

Ja jums e-pastā ir RSS lasītājs, nospiediet RSS ikonu tajā portāla sadaļā, kuras jaunumus vēlaties saņemt savā RSS lasītājā. Nokopējiet konkrētās sadaļas barotnes adresi un iekopējiet to savā RSS lasītājā.

SAITES

 
 

Valsts institūcijas

 

Oficiālā izdevēja interneta vietnes

Tieslietu sistēma


TM padotības iestādes


Uzņēmējsabiedrības (TM valsts kapitāldaļu turētāja)

Starptautiskie resursi

Citi


NOSŪTĪT ŠO SAITI