Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
LAPAS KARTE SAITES RSS
 
 

Šonedēļ „Jurista Vārdā”

06.09.2011.

Sagatavoja „Jurista Vārda” redakcija

Šonedēļ rubrikā „Nedēļas jurists” – Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.  Jaunajā „Jurista Vārda” numurā ieskats tiesībsarga ziņojumā: kas paveikts tā darbības pirmajā pusgadā. Piedāvājām ieskatu dažos rakstos.

Zane. Bule. Dalībnieku aizsardzība pirms lēmuma par reorganizāciju apvienošanas ceļā

Kapitālsabiedrības reorganizācija apvienošanas ceļā rada ļoti būtiskas un neatgriezeniskas sekas apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību dalībniekiem. Abu Komerclikumā (KCL) regulēto apvienošanas paveidu – pievienošanas un saplūšanas – gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, zaudējot dalību pievienojamajā sabiedrībā, kas līdz ar reorganizācijas spēkā stāšanos tiek izslēgta no komercreģistra un uzskatāma par likvidētu. Pievienošanas gadījumā iegūstošās sabiedrības dalībnieki ir spiesti uzņemt savā lokā jaunus dalībniekus, kā rezultātā iegūstošajā sabiedrībā var notikt “spēku pārbīde”. Līdzīgas sekas var būt arī saplūšanas gadījumā, kad divi vai vairāki līdz tam nošķirti dalībnieku loki tiek apvienoti jaundibināmā sabiedrībā. Ja pievienojamās sabiedrības veids, piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) atšķiras no iegūstošās sabiedrības veida, teiksim, akciju sabiedrība (AS), pievienojamās sabiedrības dalībnieki reorganizācijas dēļ automātiski kļūst par tādas sabiedrības dalībniekiem, kurā pastāvošais dalībnieku tiesību apjoms būtiski atšķiras no tā tiesību apjoma, kāds tas dalībniekiem bija pievienojamajā sabiedrībā.

Ilze Bukaldere. Intelektuālā īpašuma tiesības un informācijas tehnoloģijas publiskos iepirkumos

Ir dzirdēts daudz diskusiju, ka iepirkumi var tikt izmantoti kā līdzeklis ekonomikas attīstīšanai. Ir arī publiski apsvērts, ka attīstībai būtisks ir intelektuālais ieguldījums un intelektuālās darbības rezultātā radītie objekti. Tāpat ir uzsvērta arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas nozīme gan turpmākajā atsevišķu uzņēmumu attīstībā, gan valsts un sabiedrības attīstībā kopumā. Šķiet, Latvijā daudz ir runāts par esošo iepirkumu procedūru piemērotību informācijas tehnoloģiju objektu un ar tiem saistīto pakalpojumu iepirkumiem, tomēr salīdzinoši reti ir jāsastopas ar apsvērumiem, kas saistīti arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām, šo tiesību aizsardzību un iegūšanu dažādos iepirkumos. Šajā sakarā ir jāatzīmē arī tas, ka veiksmīgi realizēts ar informācijas tehnoloģijām saistīts projekts var dot ieguldījumu ne tikai pasūtītājam, piemēram, atvieglojot un uzlabojot tā ikdienas darbu un informācijas apmaiņu gan iekšienē, gan sadarbībā ar citām personām un klientiem, bet arī izpildītājam, piemēram, gūstot papildu pieredzi un zināšanas, ka arī attīstot komercdarbību un palielinot apgrozījumu.

Aleksandrs Berezins. Kredītiestādes tiesības pārsūdzēt neizpaužamo ziņu pieprasījumu kriminālprocesā

Kopš Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās tajā ir veikti daudzi ievērojami grozījumi, to skaitā arī tādi, kas ir vērsti uz kriminālprocesā iesaistīto personu tiesību un interešu aizsardzību. Neiedziļinoties jautājumā, vai ar veiktajiem grozījumiem minētās personas pietiekami tiek aizsargātas kriminālprocesā, jāatzīmē, ka likumdevējs arvien biežāk pievēršas iesaistīto personu statusa problēmām. Tā, piemēram, pozitīvi ir vērtējama kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka statusa ieviešana 2009. gadā. Vienlaikus jāatzīst, ka Kriminālprocesa likums neparedz skaidru regulējumu gadījumos, kad ar kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai lēmumu tiek aizskartas kādas kriminālprocesā neiesaistītas personas tiesības vai likumīgas intereses vai arī kad ar to minētās grupas personai tiek uzlikts kāds kriminālprocesuāls pienākums. Tas, ka nav šī regulējuma, rada zināmas problēmas praksē. Īpaši uzskatāmi to var novērot kredītiestāžu statusa kontekstā, tām izpildot izmeklēšanas tiesneša lēmumu par neizpaužamo ziņu pieprasīšanu pirmstiesas kriminālprocesā.

Plašāk lasiet 6. septembra numurā. Atgādinām, ka brīva pieeja jaunajiem rakstiem elektroniskajā žurnālā (www.juristavards.lv) ir mūsu abonentiem.

Uzziņai

  • Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai nolūkā veicināt tiesisku domu un praksi Latvijā.
  • Tā kā žurnāls piedāvā vietu brīvai un kritiskai Latvijas juristu domu apmaiņai, iesūtītās publikācijas nepauž redakcijas viedokli. Žurnāla vairāk nekā 300 ārštata autoru vidū ir gan Latvijā lielākās tiesību zinātņu, gan praktiskās jurisprudences autoritātes. Iespēja publicēties tiek dota arī jaunajiem talantiem.
  • Žurnāls iznāk otrdienās drukātā un elektroniskā formātā. Drukātā žurnāla abonentu iegūst bezmaksas pieeju e-versijai (www.juristavards.lv): 1) neierobežota pieeja jaunākā numura rakstiem; 2) 25 arhīva dokumenti mēnesī.

Papildinformācijai:
Dina Gailīte,
galvenā redaktore
juristavards@lv.lv
T.: 67310680
www.juristavards.lv

Meklē pēc datuma!

 
 

Oficiālais izdevums

 
 
Klientu centrs
(oficiālo paziņojumu iesniegšanai u.c. pakalpojumi)

Ieeja: no Bruņinieku 53
Pasta adrese: Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011

T.: 67898741
T.: 67898738
F.: 67898745
E-pasts: slud@lv.lv

8000 6000
Bezmaksas informatīvais tālrunis
Juridiskā adrese

Bruņinieku 41, Rīga, LV-1011
T.: 67310675
F.: 67312190
E-pasts: info@lv.lv

© 2011 VSIA „Latvijas Vēstnesis”
Ikvienam ir tiesības būt informētam par savām tiesībām un pienākumiem.
Latvijas Republikā oficiālo publikāciju – drošu un visiem pieejamu informāciju - nodrošina oficiālais izdevējs „Latvijas Vēstnesis” (kapitāla daļu turētāja ir Tieslietu ministrija).

LAPAS KARTE

 
 

Par mums

Vēstnesim 100
Jaunumi
Izdevēja vēsture
Redaktori, vadītāji
Īpašie dokumenti
Video
Oficiālais izdevējs
Misija un vīzija
Stratēģija
Struktūra un valde
Normatīvie akti
Privātuma politika
Pētījumi
Starptautiskā sadarbība
Vakances
Logotipi
Sīkdatnes
Integrētā vadības sistēma
Kvalitātes vadības sistēma
Informācijas drošības sistēma
Publiskie iepirkumi
Visi
Aktuālie
Pabeigtie
Finanšu informācija
Publiskie pārskati
Atalgojums
Ziedojumi
Vēsture
2018 - 2015
2014 - 2010
2009 - 2005
2004 - 2000
1999 - 1992
Biežāk uzdotie jautājumi
Viegli lasīt
Rekvizīti

Aktualitātes

Jaunumi
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
Preses relīzes
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009
Publikācijas
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
Vēsture

Oficiālā publikācija

Kontakti

Pakalpojumi

Oficiālie paziņojumi
Iesniegšana
Apliecinājumi
Cenas
Normatīvie akti
Abonēšana / Iegāde
Jurista Vārds (drukātais)
E-žurnāls (e-versija)
Komplekts (drukātais + e-žurnāls)
Rakstu iegāde (1 vai 5)
E-žurnāla iegāde
Kur nopirkt?
Pieteikties e-versijai
Abonēšanas noteikumi
Grāmatas
Grāmatu katalogs
Grāmatu apgāds
Piegāde
Kā nopirkt?
Reklāma
LV portāls
Jurista Vārds
juristavards.lv

RSS

 

RSS ir veids, kā sekot līdzi oficiālā izdevēja jaunumiem. Izvēlieties interesējošo sadaļu un pievienojiet savā RSS lasītājā atbilstošo RSS barotni!

Aktualitātes
Jaunumi Preses relīzes


Piedāvājam arī izmantot RSS barotnes mūsu portālos: Likumi.lv un LV portāls

Lai lietotu RSS, ir vajadzīga īpaša programma — RSS barotņu lasītājs (RSS Feed Reader). Tā nav nepieciešama, ja izmantojat interneta pārlūkprogrammu (piemēram, „Opera”, „Mozilla Firefox”, „Safari”), e-pasta programmu vai interneta resursu, kura programmnodrošinājumā RSS lasītājs jau ir iekļauts.

Ja jums e-pastā ir RSS lasītājs, nospiediet RSS ikonu tajā portāla sadaļā, kuras jaunumus vēlaties saņemt savā RSS lasītājā. Nokopējiet konkrētās sadaļas barotnes adresi un iekopējiet to savā RSS lasītājā.

SAITES

 
 

Valsts institūcijas

 

Oficiālā izdevēja interneta vietnes

Tieslietu sistēma


TM padotības iestādes


Uzņēmējsabiedrības (TM valsts kapitāldaļu turētāja)

Starptautiskie resursi

Citi


NOSŪTĪT ŠO SAITI