Lai arī izgudroti moderni detektori un sensori, ar kuru palīdzību var noteikt dažādu priekšmetu atrašanos transportlīdzekļos un ceļotāju bagāžā, tie ne vienmēr ir efektīvākie rīki muitas kontroles veikšanai. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas darbiniekiem palīgā nāk suņi, kas tiek apmācīti tabakas izstrādājumu un narkotisko vielu meklēšanā.
VID Komunikācijas daļa informē, ka 2008. gadā muitas kinologi ar darba suņiem, kas apmācīti narkotiku meklēšanā, 30 gadījumos atklāja narkotiskās un psihotropās vielas, kopumā nepilnus 600 gramus. No 28 darba suņiem trīs jaunākie ir specializējušies tieši tabakas izstrādājumu meklēšanā. No 2008. gada jūlija, kad tie uzsāka darbu muitā, līdz gada beigām ar to palīdzību kopumā aizturētas 11 805 paciņas cigarešu jeb 236 100 vienību.
"Visam pamatā ir spēlēšanās, un kinologs ir šīs spēles vadītājs. Suns nemeklē narkotikas, viņš meklē savu spēļmantiņu."
VID Galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas Kinoloģijas nodaļas vecākais muitas eksperts instruktors Alberts Čipuštanovs stāsta: „Muitā strādā suņi, kuri meklē vai nu narkotikas, vai tabakas izstrādājumus. Katrs suns tiek apmācīts konkrēta veida preču – narkotisko vielu vai tabakas izstrādājumu – meklēšanai.”
Lai panāktu to, ka suns atpazīst un atrod pēc iespējas plašāku tabakas preču un narkotiku klāstu, apmācībās izmanto dažādu veidu tabaku, kā arī dažādu veidu narkotiskās vielas.
Darbs kā spēle
Suņus darbam sāk apmācīt jau no viena vai divu gadu vecuma. „Kad mēs iegādājamies suni, galvenais kritērijs – viņam jābūt ar izteiktu vēlmi rotaļāties,” atzīst A. Čipuštanovs. „Nozīme ir tikai suņa rakstura īpašībām – vai ir šī vēlēšanās spēlēties. Ne šķirnei, ne dzimumam nav nozīmes.” Protams, uzmanība tiek pievērsta arī veselības stāvoklim, suņa nervu sistēmai, spējai sadarboties ar kinologu. Svarīgs nosacījums ir labvēlīga, draudzīga attieksme pret cilvēkiem. Tāpat suns nedrīkst baidīties no trokšņiem, augstuma, tumsas un, protams, no cilvēkiem, jo darba suņiem jāstrādā gan ļaužu pilnās telpās, gan transporta līdzekļos un citos objektos.
Pirms piedalīties izmeklēšanā suns ir jāapmāca. Pamatapmācība ilgst trīsarpus mēnešus, pēc tās kinologam ar darba suni ir jānokārto eksāmens, no kura rezultātiem atkarīgs, vai abi var sākt darbu vai šīs mācības vēl jāturpina.
Sistemātiskām apmācībām un regulāriem treniņiem kinologu darbā ir liela nozīme. VID Galvenās muitas pārvaldes instruktori regulāri organizē mācības visiem Latvijas muitas kinologiem ar darba suņiem. Savukārt reizi gadā tiek organizēti kvalifikācijas celšanas kursi. Papildus kopīgajām mācībām katra kinologa pienākums ir trenēt savu suni septiņas stundas nedēļā, taču darba formā suns jāuztur pastāvīgi, jo veikt darba pienākumus var iznākt jebkurā diennakts laikā.
"Ja kinologs ar suni darbojas lidostā, viņi spēj pārbaudīt divus lidmašīnu reisus, pēc tam sunim ir jāatpūšas."
Kinologa kvalifikācija, kā arī darba suņa prasmes un spējas nodrošina labus rezultātus ikdienas darbā. Meklēšanas process ir šķietami vienkāršs, jo tas noris līdzīgi spēlei. „Visam pamatā ir spēlēšanās, un kinologs ir šīs spēles vadītājs. Suns nemeklē narkotikas, viņš meklē savu spēļmantiņu. Apmācības sākumā mēs slēpjam tikai motivācijas priekšmetu, piemēram, bumbiņu, pēc tam kopā ar šo bumbiņu tiek paslēptas vai nu narkotikas, vai cigaretes. Un suns atkal meklē savu rotaļlietu, bet viņa mīļākā mantiņa jau saistās ar citu smaržu. Katru reizi mēs atveram slēpni un parādām sunim, ka tur tiešām atrodas viņa bumbiņa. Sunim galvenais apbalvojums par atrastajām narkotikām vai cigaretēm ir viņa spēļlietiņa un kinologa uzslava,” suņa apmācības pamata principus atklāj A. Čipuštanovs.
Kad suns atradis vietu, kur bumbiņa paslēpta, viņš uz to norāda pasīvā vai aktīvā veidā. Norādot uz slēpni pasīvi, suns noguļas vai apsēžas pie objekta, bet aktīvi - rej, skrāpē priekšmetu. Arī ikdienas darbā, līdzīgi kā treniņā, viņš meklē savu spēļmantiņu, kas suņa uztverē saistās ar tabakas vai narkotiku smaržu. Protams, pārmeklējamajos objektos bumbiņas nav, taču, atrodot narkotiskās vielas vai tabakas izstrādājumus, suns motivācijas priekšmetu saņem no kinologa.
Kinologs un viņa suns ir komanda
Kā stāsta muitā strādājošie kinologi, darba suņiem ir noteikta dienas kārtība. Kinologu darbs tiek organizēts maiņās. Darba diena ilgst ap 7 stundām, un tajā ir samērā daudz mazu atelpas mirkļu. Ja kinologs ar suni darbojas lidostā, viņi spēj pārbaudīt divus lidmašīnu reisus, pēc tam sunim jāatpūšas. Savukārt Latvijas robežkontroles punktos neliela atpūta paredzēta pēc trīs četru automašīnu pārbaudes. Tā nepieciešama, lai suns nenogurtu un spētu koncentrēties nākamajai meklēšanai.
VID Galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas Kinoloģijas nodaļas priekšniece Anita Ezis uzsver, ka muitas kinologa un narkotiku meklēšanas suņa darba efektivitātes pamatā ir komandas darbs, savstarpēja sapratne. Muitas darba suņi savu fenomenālo maņu orgānu dēļ ir neaizvietojami narkotisko un psihotropo vielu, kā arī tabakas izstrādājumu meklēšanā. Taču, lai efektīvi varētu izmantot gan dabas dotās spējas, gan arī apgūtās prasmes, suns ir jāvada un jāmotivē. Kinologs un viņa suns ir partneri, komanda, kas kopā ir gan darba laikā, gan arī ārpus tā. Viens bez otra ne kinologs, ne darba suns rezultātu sasniegt nevarētu.
"Ne reizi vien Rīgas lidostas ielidošanas zālē ir atrasti vīstokļi ar narkotiskajām vielām, ko izmetuši pasažieri, ieraugot, ka zālē darbojas muitas kinologi ar suņiem."
Arī tad, kad suns vairs nevar pildīt darba pienākumus vecuma dēļ, kinologs parasti ņem to savā apgādībā. Vidēji darba spējas šādiem suņiem saglabājas ap desmit gadiem, taču tas, cik ātri suns tiks atbrīvots no darba pienākumiem, ir atkarīgs no paša četrkājainā drauga. Piemēram, viens suns var pilnvērtīgi strādāt astoņus gadus, cits – divpadsmit gadus.
Uz degunu var paļauties
Cik ražīgi strādā muitas suņi? Ir grūti noteikt universālus efektivitātes kritērijus. Jaunam un nesen apmācītam sunim, gluži tāpat kā cilvēkam, ir nepieciešama praktiskā darba pieredze, lai gūtu aizvien labākus rezultātus. Turklāt nav iespējams salīdzināt, kurš ir pelnījis lielāku uzslavu – tas, kas atradis lielu kontrabandas preču daudzumu, ko paveikt ir nosacīti vieglāk, vai tas, kurš atklājis mazu apjomu.
Svarīga ir arī darba suņu izmantošanas preventīvā nozīme muitas kontroles procesā. A. Ezis stāsta: „Ne reizi vien Rīgas lidostas ielidošanas zālē ir atrasti vīstokļi ar narkotiskajām vielām, ko izmetuši pasažieri, ieraugot, ka zālē darbojas muitas kinologi ar suņiem.” Negodprātīgs ceļotājs apzinās, ka suns noteikti saodīs pie viņa esošās aizliegtās vielas.
Pēdējā laikā ir palielinājusies tendence personiskajā bagāžā pārvietot neatļautu daudzumu cigarešu. Ar tabakas meklēšanas suņu palīdzību lidostā „Rīga” un muitas kontroles punktos uz austrumu robežas tikai šā gada sākumā vien ir aizturētas 6040 paciņas kontrabandas cigarešu jeb 120 800 cigaretes.
Lai arī suns ir apmācīts meklēt vai nu narkotikas, vai tabakas izstrādājumus, nereti gadās atklāt arī citus pārkāpumus, piemēram, šaujamieroču, munīcijas pārvadāšanu, kā arī no aizsargājamajiem dzīvniekiem vai to ķermeņa daļām gatavotus suvenīrus un citus priekšmetus. Cilvēku meklēšanai muitas darba suņi netiek apmācīti.
Kinologi ar darba suņiem nestrādā muitas kontroles punktos vien. Kontroles pasākumi tiek īstenoti visā valsts teritorijā, kinologiem sadarbojoties ar VID Muitas kriminālpārvaldi un Valsts policiju. Muita regulāri piedalās gan starptautiskās narkotiku kontrabandas apkarošanas operācijās, gan organizē Latvijas mēroga narkotiku kontrabandas apkarošanas operācijas.
