Latvijā vietvārdi bija un būs tikai valsts valodā

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir sniegusi skaidrojumu, ka Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību mūsu valstī stājās spēkā 2005. gadā. Konvencijai par nacionālajām minoritātēm ir tikai rekomendējošs raksturs. Tā nenosaka, kā katrai valstij konkrētā gadījumā jārīkojas. Tādēļ arī EP Ministru komitejas pieņemtā rezolūcija mūsu valstij nav saistoša un nekādas izpildes saistības vai soda sankcijas mūsu valstij neuzliek.

Tādējādi valsts valodas lietojumu Latvija arī turpmāk risinās atbilstoši Satversmes 4. pantā "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda", kā arī citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajiem principiem.

"Valodas un pilsonība ir katras valsts nacionālā līmeņa politikas atbildība"

 S.Ēlerte

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš ES institūcijas ierosinājumu stingri noraidīja: "Uzskatu, ka šāda EP Ministru komitejas prasība ir absurda. Ikvienai valstij, ratificējot Konvenciju par nacionālajām minoritātēm, ir tiesības pievienot savas atrunas, kurās minēti punkti, kas konkrētajai valstij nav saistoši."  

Latvijai nav saistoša Konvencijas 11. panta 3. daļa, kurā teikts: "Puses apņemas savu tiesību sistēmu un, ja nepieciešams, starpvalstu līgumu ietvaros un ņemot vērā savus specifiskos apstākļus izvietot sabiedrības informācijai tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus apzīmējumus arī minoritātes valodā teritorijā, kuru lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, ja ir pietiekams pieprasījums izvietot šādas norādes."

"Tātad šāda prasība pēc topogrāfiskajiem apzīmējumiem minoritāšu valodās uz mums nemaz neattiecas," secina Valsts valodas centra vadītājs.

"Valsts valodas lietojumu Latvija arī turpmāk risinās atbilstoši Satversmē un citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajiem principiem."

M. Baltiņš kliedēja arī mītus par valodu lietošanas praksi citās valstīs, kas nereti tiek lietoti kā arguments arī Latvijai nostiprināt krievu valodas oficiālās lietošanas tiesības: "Bieži tiek pieminēta Šveice, kur ir pat četras valsts valodas. Taču tās dažādos kantonos tiek lietotas atšķirīgi. Piemēram, Ženēvā visi uzraksti ir franču valodā, Cīrihē – vācu, bet Lugāno – itāliešu valodā. Protams, šveicieši pārvalda vairākas valodas. Francijā, kur nacionālās minoritātes netiek atzītas un visi tiek uzskatīti par francūžiem, nekādu tiesību nav basku, kataloņu, korsikāņu valodām – šo tautību apdzīvotajos rajonos vietvārdu, arī, piemēram, ielu nosaukumu uzrakstus minētajās valodās neredzēsim. Vācijā noteiktas konkrētas vietas, kurās īpašas tiesības ir sorbu valodai. Itālijā savukārt īpašs statuss vācu valodai piešķirts Dienvidtirolē. Beļģijā franču un flāmu valodas tiek lietotas vienlaikus, tulkojot gan ielu, gan apdzīvoto vietu nosaukumus. Vācu valoda kā trešā valsts valoda tiek lietota tikai nelielā teritorijā."

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzskata, ka EP ieteikums pašvaldību topogrāfiskajos apzīmējumos paralēli latviešu valodai lietot minoritāšu valodas ir Latvijas situācijai neatbilstošs. "Tas pēc būtības nozīmētu krievu valodas kā otras valsts valodas nostiprināšanu un būtu pretrunā ar pašas EP rezolūcijā atzīto, ka "latviešu valodas kā valsts valodas aizsargāšana un nostiprināšana ir leģitīms mērķis". Valodas un pilsonība ir katras valsts nacionālā līmeņa politikas atbildība," atzīst S. Ēlerte.