Mainīta kārtība VZD sniegto maksas pakalpojumu norēķiniem

Kaut arī iepriekšējie noteikumi, kas regulēja samaksas kārtību par Valsts zemes dienesta (VZD) sniegtajiem maksas pakalpojumiem darbojās kopš 2009. gada vasaras, valdībā 2011. gada 11. janvārī apstiprināti un 15. janvārī spēkā stājušies jauni noteikumi Nr. 20 „Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu samaksas kārtība”.

Ar jaunajiem noteikumiem novērsti vairāki līdzšinējie praksē konstatētie sarežģījumi, bet pašā samaksas kārtībā kardinālu izmaiņu nav. Pamats jaunu noteikumu izdošanai galvenokārt ir jaunās deleģējuma normas Ģeotelpiskās informācijas likumā un Zemes ierīcības likumā.

Svarīgākie veiktie grozījumi.

• Turpmāk par būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumiem priekšapmaksa ir noteikta 50% no prognozētās tāmes summas iepriekš noteikto 30% vietā. Gala summa par saņemto pakalpojumu klientam nemainīsies. Sākotnēji būs jāsamaksā vairāk tādēļ, ka ne vienmēr klients spēj norādīt pilnīgu informāciju par veicamajiem darbiem. Tādējādi, pasūtījumu izpildot, veidojas situācijas, ka jau iemaksātā nauda nesedz reāli paveicamo darbu apmēru.
• Citiem pakalpojumiem, kuru maksu veido vairāku cenrāža pakalpojuma elementu cenas un daudzuma reizinājumu summa, priekšapmaksa būs vienas pakalpojuma mērvienības cenas apmērā. Iepriekš šiem pakalpojumiem priekšapmaksa bija 30% no pakalpojuma cenas. Arī šīs izmaiņas gala maksājumu par VZD pakalpojumu neietekmēs, mainās tikai priekšapmaksas lielums.
•  Jaunā samaksas kārtība noteic, ka pasūtījuma kopējā summa var atšķirties no tās, kas prognozēta pasūtījuma pieņemšanas brīdī, jo bieži, pieņemot pasūtījumu, nav iespējams precīzi noteikt, kāda būs kopējā maksa par VZD sniegto pakalpojumu. Tas arī galvenokārt saistīts ar klienta iesniegto projekta dokumentāciju vai pasūtījuma pieteikumā nepilnīgi norādīto informāciju.
•  Par pakalpojuma izpildes termiņa sākumu noteikta nākamā darbdiena pēc pieprasījuma saņemšanas, ja klients ir veicis priekšapmaksu un tā valdības noteiktajā kārtībā ir atzīta par saņemtu valsts budžetā.
• Turpmāk klients izpildīto pakalpojumu varēs saņemt tikai pēc tam, kad par to izrakstītie rēķini, kā arī rēķini par citiem iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem būs samaksāti pilnā apmērā. Šim nosacījumam ir viens izņēmums – klients tomēr saņems pakalpojumu arī tad, ja nebūs veikti visi maksājumi, bet viņš par tiem būs ierosinājis tiesvedību, lūdzot noskaidrot konkrēta pakalpojuma maksas apmēru, pamatotību vai aprēķinu pareizību.
• Zvērinātiem tiesu izpildītājiem turpmāk ar pēcapmaksu - reizi mēnesī par iepriekšējā mēnesī saņemtajiem pakalpojumiem - paredzēts izsniegt arī informāciju no arhīva materiāliem (līdz šim ar pēcapmaksu varēja norēķināties tikai par atzīmes ierakstīšanu vai dzēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un par informācijas izsniegšanu par personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem).

„Šo noteikumu izpratnē „pieprasījums” ir pasūtījuma pieteikums jeb klienta iesniegums, kas uzskatāms par pamatojumu klienta skaidrai vēlmei saņemt iesniegumā minēto pakalpojumu,” skaidro VZD ģenerāldirektore Elita Baklāne–Ansberga. „Gan pieteikumu, gan jebkuru iesniegumu, ko noteic jaunā samaksas kārtība, klienti var uzrakstīt jebkurā no VZD klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā, var iesniegumu atsūtīt pa pastu vai arī elektroniski, apliecinātu ar drošu elektronisko parakstu.”

Ja prognozētais maksājums atšķiras no gala maksājuma

Jaunajos noteikumos regulēts arī, kā notiek norēķini, ja prognozētā tāme atšķiras no gala summas, kas klientam jāmaksā par pakalpojumu.

„Pilnīgi objektīvu iemeslu dēļ gadās, ka pasūtījuma pieņemšanas brīdī prognozētā maksa atšķiras no gala maksājamās summas,” teic VZD ģenerāldirektore. „Ne vienmēr, pieņemot pasūtījumu, no klienta informācijas var pilnīgi precīzi noteikt pasūtījuma apmēru. Apsekojot objektu dabā, dažkārt konstatējam, ka reālais darba daudzums ir lielāks vai mazāks par to, kas norādīts projekta dokumentācijā. Lai šādu gadījumu skaitu samazinātu, dienests 2010. gada jūlijā ieviesa priekšapmaksas kalkulatoru. Tas ir palīdzējis samazināt neprecīzi prognozēto tāmju skaitu, un pašlaik kļūdas jeb neprecīzi noteikta priekšapmaksa ir aptuveni 10% no visiem būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumiem.”

"Gan pieteikumu, gan jebkuru iesniegumu var uzrakstīt jebkurā VZD klientu apkalpošanas centrā, var sūtīt pa pastu vai arī elektroniski, apliecinātu ar drošu elektronisko parakstu."

Ja gala maksājums ir lielāks nekā prognozētā maksa, tad atlikusī summa tiek pieskaitīta izrakstāmajam rēķinam. Arī ja gala maksājums izrādās mazāks par sākotnēji prognozēto, to ņem vērā galīgajā aprēķinā. Ja tomēr gadās tā, ka priekšapmaksa ir bijusi lielāka par gala norēķinu summu, dienests starpību klientam atmaksā, veicot pārskaitījumu ar kredītiestādes starpniecību 45 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Kā var samaksāt par VZD pakalpojumiem

Maksājumu veikšanu valsts budžetā regulē Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 972 „Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu”. Tajos teikts, ka veiktais maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā, ja ir izpildīts viens no nosacījumiem:

• maksātājs, veicot maksājumu skaidrā naudā valsts budžeta maksājumus pieņemošas iestādes kasē ir nodevis skaidru naudu, pretī saņemot atbilstošu attaisnojuma dokumentu – kases aparāta čeku vai stingrās uzskaites kvīti (pašā VZD nav skaidras naudas norēķini!);
• pamatojoties uz maksātāja doto maksājuma rīkojumu, maksājuma pakalpojumu sniedzējs ir veicis naudas pārvedumu un Valsts kase saņemtā maksājuma summu ir darījusi pieejamu valsts budžeta kontā Valsts kasē. VZD par to pārliecinās, izmantojot valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēmu vai Valsts kases tiešsaistes datu apmaiņas sistēmu (AZAS);
• ir saņemts ziņojums par maksājuma izpildi un garantija veikt naudas pārvedumu uz attiecīgo valsts budžeta kontu Valsts kasē (AZAS), ja maksājums veikts, izmantojot tiešsaistes maksājuma pakalpojumu. Tiešsaistes norēķinus var veikt arī VZD datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv;
• ja maksājums tiek veikts ar maksājumu karti, VZD no maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir saņēmis ziņojumu par maksājuma izpildi (garantiju veikt naudas pārvedumu uz attiecīgo valsts budžeta kontu Valsts kasē) un attaisnojuma dokumentu, ievērojot maksājuma pakalpojuma līgumā noteiktās prasības. Ar maksājumu karti var norēķināties arī VZD maksājumu karšu pieņemšanas terminālī.

Norēķiniem tiek piemērota arī komisijas maksa pārskaitījumam uz Valsts kasi, ko sedz klients.

"Priekšapmaksas kalkulatora ieviešana palīdzējusi samazināt neprecīzi prognozēto tāmju skaitu."

„Komisijas maksu par starpniecības pakalpojuma sniegšanu, piemēram, bankai vai Latvijas Pastam, nosaka pati maksājumu iestāde,” teic VZD ģenerāldirektore. „Katrai iestādei tā ir atšķirīga un apskatāma iestādes cenrādī. Parasti komisijas maksa ir, sākot no 20 santīmiem, un atkarīga no tā, vai maksājumu veic klātienē bankā vai attālināti, izmantojot internetbanku. Piemēram, internetbankā https://ib.swedbank.lv komisijas maksa par maksājumu uz Valsts kasi ir 40 santīmu.

Taču jebkurā VZD klientu apkalpošanas centrā klientam ir iespēja norēķināties par pakalpojumu ar bankas izsniegtu maksājumu karti. Komisijas maksas šādā gadījumā - norēķinoties ar bankas maksājuma karti - nav.”

Klients, rakstiski vienojoties ar VZD, var neveikt priekšapmaksu – arī šādu atkāpi paredz noteikumi. E. Baklāne–Ansberga teic, ka šādas priekšrocības ir tikai pastāvīgajiem VZD klientiem, piemēram, mērniecības uzņēmumiem, ar kuriem noslēgti līgumi. Sadarbības līgumos vienmēr ir nolīgta pēcapmaksas kārtība, kas tad arī tiek ņemta vērā, veicot savstarpējus norēķinus.

"Pretenzijas iesniegšanas fakts neatbrīvo klientu no pienākuma samaksāt rēķinu noteiktajā termiņā."

Noteikumu „Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu samaksas kārtība” 9. punkts paredz tiesības klientam VZD sagatavoto rēķinu apstrīdēt, 30 kalendāro dienu laikā pēc rēķina izrakstīšanas iesniedzot rakstiskas pretenzijas VZD ģenerāldirektoram. Pēc pretenziju saņemšanas tiek veikta sagatavotā rēķina un tāmes datu pārbaude. Ja pārbaudes rezultātā konstatē, ka klienta pretenzijas ir pamatotas, VZD pārskata rēķina summu.

„Taču jāteic, ka pretenzijas iesniegšanas fakts neatbrīvo klientu no pienākuma samaksāt rēķinu noteiktajā termiņā. Ja rēķins ir bijis kļūdains, kā rezultātā klients par pakalpojumu ir samaksājis vairāk, tad starpība klientam tiek atmaksāta,” skaidro VZD ģenerāldirektore.

Ja klients neveic norēķinus ar VZD, tad dienestam ir tiesības neapzinīgās personas datus nodot parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam. 2010. gadā no 49 147 izrakstītajiem rēķiniem parādu piedzinējiem nodoti 139 rēķini, kas ir aptuveni 0,28 procenti no visiem izrakstītajiem.

Dienesta bezmaksas pakalpojumi

„Dienests bez maksas sniedz informācijas sagatavošanas un izsniegšanas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajiem klientiem, piemēram, maksātnespējas procesa administratoriem, tiesām, valsts un pašvaldību iestādēm,” teic VZD ģenerāldirektore. „VZD ir noslēgtas arī starpresoru vienošanās un līgumi par datu apmaiņu ar lielāko daļu valsts un pašvaldību iestādēm, piemēram, Uzņēmumu reģistru, Iedzīvotāju reģistru. Datu apmaiņa ar iestādēm, ar kurām noslēgtas vienošanās vai līgumi, arī notiek bez maksas.”

Tāpat bez maksas VZD veic adrešu reģistra informācijas ievadi Valsts adrešu reģistrā un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu ievadi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja no pašvaldībām ir saņemta informācija datu aktualizācijai.

"Ikviens Latvijas iedzīvotājs un nekustamā īpašuma īpašnieks no VZD var saņemt bezmaksas informāciju portālā www.latvija.lv un www.kadastrs.lv. "

Arī ikviens Latvijas iedzīvotājs un nekustamā īpašuma īpašnieks no VZD var saņemt bezmaksas informāciju - portālā „www.latvija.lv” Valsts zemes dienests ir izveidojis pakalpojumu „Mani dati kadastrā”. Ar saviem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem ikviens var iepazīties elektroniski un bez maksas. Tieši tāpat ikviena persona, kura Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā kadastra subjekts, var rakstveidā pieprasīt un reizi kalendārajā gadā bez maksas saņemt apliecinājumu, ka tai Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēti nekustamie īpašumi.

Savukārt VZD datu publicēšanas portāla „www.kadastrs.lv” publiskajā sadaļā (https://www.kadastrs.lv/#) jebkurš bez maksas var skatīt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskos datus un Valsts adrešu reģistra teksta datus.

„Līdztekus norēķinu kārtībai par dienesta pakalpojumiem ir apstiprināti grozījumi VZD cenrādī, kas stāsies spēkā drīz – 1. februārī,” piemetina VZD ģenerāldirektore. „Ar šiem grozījumiem dienests radis iespēju daudziem pakalpojumiem cenu arī samazināt.”