HIV/AIDS upuri – visā Latvijā
Latvijā kopējais HIV inficēto cilvēku skaits 2009. gada 1. novembrī bija 4517 cilvēki.
Latvijā HIV/AIDS ārstēšanā pacientus ar visiem nepieciešamajiem medikamentiem nodrošina valsts, atgādina Veselības ministrija. Speciālisti uzsver, ka HIV/AIDS veiksmīgai ārstēšanai īpaši svarīga ir tieši pacientu aktīva līdzdarbība un precīza visu ārstu norādījumu ievērošana, jo medikamenti ir ļoti specifiski, iedarbīgi un ārstēšanas process - sarežģīts.
Šobrīd nepieciešamos medikamentus pacientam nodrošina Latvijas Infektoloģijas centrā. Lai arī reģionos būtu ērtāk saņemt zāles, no nākamā gada 1. janvāra HIV/AIDS ārstēšanai paredzētie medikamenti būs iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā un katrs pacients, kuram nozīmēta terapija, uzrādot recepti, medikamentus bez maksas varēs saņemt aptiekā.
Infektoloģijas centrā īpašo HIV/AIDS slimniekiem paredzēto terapiju patlaban saņem 416 slimnieki. Pārējie 358 slimnieki, kuri uz terapiju paši neieradās, vairs medikamentus nesaņem. Mediķi uzsver, ka ļoti būtiska ir pacientu līdzdalība, jo, kādu laiku zāles nesaņemot, var veidoties rezistence un tad ārstēšanās jāatsāk ar citiem medikamentiem.
"Apmēram 30% infekcijas nēsātāju par savu nelaimi pat nenojauš. "
„Jaunākais ziņojums par HIV/AIDS epidemioloģisko situāciju pasaulē vieš optimismu, jo samazinās inficēšanās un mirstība, bet pieaug saslimušo dzīvildze un dzīves kvalitāte,” atzīst Pasaules Veselības organizācijas vadītāja Latvijā Aiga Rūrāne. Arī Latvijā var manīt pozitīvas notis – no jauna inficēto skaits samazinās. Šogad reģistrēti 202 jauni inficēšanās gadījumi, lai gan parasti reģistrē 300-350 gadījumus.
Infektoloģijas centra pārstāve Inga Upmace tomēr uzskata, ka patieso situāciju šis skaitlis neatspoguļo, jo būtiski samazinājies arī izmeklējumu skaits: „Iemesls ir nauda. Lai izmeklētos, cilvēkam pašlaik vajadzīgi 10 lati. Tieši tādēļ šobrīd ir svarīgi pievērst uzmanību bezmaksas izmeklēšanai un konsultēšanai.” Viņa uzsver arī to, ka HIV/AIDS apdraud arvien plašāku cilvēku loku, jo pēdējā laikā šo slimību daudz biežāk, nekā iepriekš, iegūst seksuālo kontaktu, nevis intravenozo narkotiku lietošanas ceļā. Turklāt Eiropas statistika rāda, ka apmēram 30% infekcijas nēsātāju par savu nelaimi pat nenojauš.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji min vēl vienu iemeslu, kādēļ cilvēki nepārbauda, vai nav inficējušies ar HIV. Tās ir bailes no sabiedrības negatīvās attieksmes. Apvienība HIV.LV nupat uzsāka HIV/AIDS slimnieku advokatīvo kampaņu. Rīgas ielās izvietoti plakāti ar jautājumu „Cik saprotošs būtu Tu, ja uzzinātu, ka Tavā kāpņutelpā dzīvo AIDS pacients?” Naktī, stendā iededzot apgaismojumu, izlasāms pavisam cits teksts – doma, ka kāpņutelpā dzīvo naids. Kampaņas ideja ir atspoguļot Latvijas realitāti – divas paralēlas pasaules. Viena, kurā dzīvo HIV inficētie un AIDS slimnieki, otra – pārējā sabiedrība. Statistika liecina, ka HIV/AIDS nav šauras sabiedrības daļas problēma, jo katrā lielā daudzstāvu mājā dzīvo vismaz viens HIV/AIDS pacients. Kampaņas sauklis ir jautājums, jo katram pašam sev jāatbild, kāda būtu mana reakcija, ja uzzinātu – arī manā kāpņutelpā dzīvo AIDS slimnieks.
HIV.LV veiktā aptauja liecina, ka cilvēki, kuriem ir HIV, baidās pat informēt savu ģimenes ārstu. 22,81% uz jautājumu – vai jūs informējat savu ģimenes ārstu, ka jums ir HIV infekcija? – atbildēja: „Nē, jo baidos no pretreakcijas.” Savukārt 19,3% atzinuši, ka neinformē ģimenes ārstu, jo uztraucas par konfidencialitāti.
Šodien, 1. decembrī, tie, kam ir aizdomas par inficēšanos ar HIV, var nodot asins analīzes uz cilvēka imūndeficīta vīrusu bez maksas MFD Veselības centrā Rīgā, Rušonu ielā 15, no plkst. 7.00 līdz 19.00, 112. kabinetā. Sīkāka informācija: 67131313. To var izdarīt arī MFD doktorātā Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā 23, no plkst. 9.00 līdz 13.00. Sīkāka informācija: 67436638. Ārsta norīkojums nav nepieciešams.
Profilakse ir lētāka nekā ārstēšana
HIV/AIDS jomā strādājošo desmit Baltijas nevalstisko organizāciju pārstāvji 30. augustā parakstīja vēstuli visu trīs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem, starptautiskajām organizācijām un fondiem, uzsverot: krīze nedrīkst kļūt par iemeslu ar HIV dzīvojošu cilvēku veselības pasliktināšanai un samazinātai medicīnas pakalpojumu pieejamībai.
Apvienības HIV.LV pārstāvis Aleksandrs Molokovskis, kas arī parakstīja vēstuli, uzskata, ka likumos par pašvaldībām būtu jāiekļauj pienākums mazināt HIV infekcijas izplatību to teritorijās. Tiesa, 2008. gadā Latvijas pašvaldības HIV/AIDS profilaksei jau atvēlējušas vairāk nekā 200 000 latu. „Pašvaldības to dara pat bez atsevišķa likuma panta,” uzsver Infektoloģijas centra pārstāve I. Upmace. Kā būs tālāk – rādīs pašvaldību nākamā gada budžeti.
"Cilvēki, kuriem ir HIV, baidās pat informēt savu ģimenes ārstu."
Gan ar pašvaldību atbalstu, gan dažādos projektos iegūtas naudas palīdzību visā Latvijā pieejami HIV profilakses pakalpojumi injicējamo narkotiku lietotājiem – speciāli punkti, kur var apmainīt šļirces un adatas, kur pieejams bezmaksas HIV tests, informatīvie materiāli, prezervatīvi, konsultācijas par HIV/AIDS, vīrushepatītiem, tuberkulozi, seksuāli transmisīvajām slimībām un atkarībām. Šādi centri atrodas Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Ķekavā, Liepājā, Ogrē, Olainē, četrās vietās Rīgā, kā arī Saldū, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī.
Atbalsta centra visiem, kurus skar HIV/AIDS, „DIA+LOGS” valdes priekšsēdētāja Ruta Kaupe stāsta, ka pie viņiem Rīgā, Dzirnavu ielā 135, narkomāni nāk katru dienu – pat 30 cilvēki dienā, kas jau desmitos rītā gaidot centra atvēršanu. Te viņi atnāk, anonīmi apmaina šļirces, reizēm pasēž un padomā, aprunājas, noteiktās dienās palīdz nomizot kādu kartupeli bezmaksas zupai, un tad atkal dodas savu ceļu. Policija viņus te neuzrauga un arī netvarsta – „DIA+LOGS” ir vienošanās ar likumsargiem, ka te narkomāniem jājūtas droši. Uz centru nāk pārsvarā gados jauni cilvēki – gan tādi, kam atkarība ir acīmredzama, gan visnotaļ labi ģērbti un izskatīgi ļaudis. „Ik vakaru no pieciem līdz deviņiem mūsu organizācijas mobilā brigāde dodas izbraukumā uz visdažādākajām Rīgas vietām, arī pie sievietēm, kas sniedz maksas seksa pakalpojumus, lai mainītu šļirces, dalītu prezervatīvus un piedāvātu bezmaksas HIV/AIDS eksprestestu,” stāsta R. Kaupe.
Nezina, kā būs nākamgad
Nevalstiskajām organizācijām vēl daudz darāmā – Latvijā nav neviena, kas HIV/AIDS jomā strādā ar homoseksuāli orientētiem vīriešiem, prostitūtām, trūkst arī padomdevēju un palīgu cietumos. Turklāt līdz ar finansējuma samazinājumu visām jomām nevalstiskās organizācijas baidās, ka trūks naudas arī HIV/AIDS profilaksei.
To, cik taupīgi līdzekļus prot izmantot nevalstiskais sektors, „DIA+LOGS” valdes priekšsēdētaja R. Kaupe apliecina ar vēl kādu piemēru. Valsts infektoloģijas centra pārziņā esošā AIDS konsultatīvā tālruņa darbībai atvēl 49,5 tūkstošus latu gadā. Tai pašā laikā „DIA+LOGS” par mazāku naudu – 43 tūkstošiem latu – pilnībā nodrošina divas programmas: gan profilakses programmu centrā, gan Mobilās vienības darbību.
"Līdz ar finansējuma samazinājumu visām jomām nevalstiskās organizācijas baidās, ka trūks naudas arī HIV/AIDS profilaksei."
Tikmēr pieprasījums pēc HIV profilakses pakalpojumiem pieaug. „DIA+LOGS” 2008. gadā izdalīja 120 000 šļirču, bet šā gada 10 mēnešos – jau 160 000. No narkomāniem pagājušajā gadā savāktas 74 000 izlietotas šļirces, šogad – jau 104 000. Pagājušajā gadā centrs izdalīja 30 000 prezervatīvu, šogad jau 44 000. R. Kaupe atzīst, ka nākotne viņu tomēr baida. Rīgas dome gan sola programmu nepārtraukt, tomēr februārī centram beidzas ANO programmas UNONDC finansējums. Pašlaik nav īsti skaidrs, vai par narkomāniem visas sabiedrības veselības vārdā nevalstiskais sektors varēs rūpēties tikpat plaši, kā līdz šim. Protams, precīzi aptvert problēmas apjomus ir pagrūti. Dažādi pētījumi uzrāda atšķirīgu iespējamo narkomānu skaitu Rīgā un Latvijā. Pēc aptuvenām aplēsēm, Latvijā narkotikas lieto ap 20 tūkstošiem cilvēku, un apmēram puse no viņiem dzīvo Rīgā. Tieši viņi ir potenciālie vai jau esošie HIV/AIDS upuri. Ja neviens nerūpēsies par viņiem, cietīs visa sabiedrība.
Apvienība HIV.LV šogad devās uz Latvijas cietumiem, lai piedāvātu bezmaksas HIV/AIDS testus, bet nākamgad cietumos pārbaudīs arī saslimstību ar tuberkulozi. Tomēr ar to ir par maz. „Valstij un pašvaldībām būtu jāsaprot, cik daudz dod nevalstiskās organizācijas,” uzsver organizācijas „Jaunatne pret AIDS” pārstāve Silvija Pūpola. Ja, piemēram, valstij vajadzētu jauniešiem stāstīt par HIV/AIDS, tas noteikti izmaksātu daudz, jo visiem nāktos maksāt par darbu un kaudzēm vien tiktu izdomātas arvien jaunas izdevumu kategorijas. Bet jaunieši to izdara bez maksas – vajag naudu vienīgi ceļa izdevumiem. „Jāatzīst gan, ka pēdējā laikā izjūtam nepieredzētu vienaudžu izglītotāju trūkumu – mums ļoti vajadzīgi vidusskolēni un pirmo kursu studenti, kas būtu ar mieru ziedot kaut pāris stundu nedēļā. Diemžēl laikā, kad vai katrs gatavs strādāt trīs darbos, lai tikai nopelnītu kādu latu vairāk, uz tiem, kas kaut ko dara brīvprātīgi, skatās arvien lielākām acīm,” atzīst S. Pūpola.
UZZIŅA
