VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
25. maijā, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Politika
10
10

Vienota piekļuve ģeotelpiskajai informācijai - drīza realitāte (I)

LV portālam: EDVĪNS KĀPOSTIŅŠ, VITĀLIJS ĶEŅĢIS, LINDA FREIMANE
Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

„Vārds „ģeotelpisks” apvieno jēdzienus „zeme” un „telpa”, atklājot šīs informācijas būtību trīs dimensijās,” uzskata VRAA projektu vadītāja Linda Freimane, RAPLM informācijas sistēmu analītiķis Vitālijs Ķeņģis un RAPLM nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Aizvien biežāk izskan vārdu salikums „ģeotelpiskā informācija” un jēdziens „ģeoportāls”. Cilvēkiem, kas iesaistīti ģeotelpiskās informācijas sistēmas veidošanā, lielos vilcienos skaidrs, par ko ir runa. Bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuru ērtību labad darbs pie ģeotelpiskās informācijas apzināšanas un apkopošanas arī norisinās un par ģeoportālu kā „ceļu” uz šo informāciju, lielas skaidrības par šiem jēdzieniem nav. Tādēļ piedāvājam sarunu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Zemes politikas nodaļas vadītāju EDVĪNU KĀPOSTIŅU, RAPLM Elektroniskās pārvaldes departamenta informācijas sistēmu analītiķi VITĀLIJU ĶEŅĢI un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) Elektronisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu projektu nodaļas projektu vadītāju LINDU FREIMANI.

Kas jāsaprot ar vārdu salikumu „ģeotelpiskā informācija”?

Edvīns Kāpostiņš: Jēdziena skaidrojums ir dots Ģeotelpiskās informācijas likumā: ģeotelpiskā informācija ir jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts. Savukārt ģeotelpisks objekts ir abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu – arī šo definējumu sniedz likums. Vienkāršāk sakot – ģeotelpiskā informācija aptver visu informāciju par objektiem, kuri atrodas virs, uz un zem zemes, arī ūdenī un gaisā un kurus var piesaistīt konkrētām koordinātām.

Vitālijs Ķeņģis: Mēs esam pieraduši pie jēdziena „ģeogrāfiskā informācija”, kas ir divdimensiju informācija. Patiesā nozīme izteikta vārdā „ģeotelpisks”, kas apvieno jēdzienus „zeme” un „telpa”, atklājot šīs informācijas būtību trīs dimensijās visā Latvijas jurisdikcijā esošajā teritorijā.

Edvīns Kāpostiņš: Ģeotelpiskā informācija aptver arī informāciju par adresēm, īpašumiem, vidi, ēkām, komunikācijām un citām lietām, kas piesaistītas koordinātu sistēmai. Tajā skaitā arī dokumentāciju, kas kaut kādā veidā saistāma ar ģeotelpiskajiem objektiem un tos raksturo.

Dati ir, bet - izkaisīti

Kādēļ nolemts Latvijas ģeotelpiskajai informācijai nodrošināt vienotu piekļuvi?

Edvīns Kāpostiņš: Ar datu iegūšanu un apstrādi Latvijā nodarbojas ļoti daudzas iestādes un organizācijas. Piemēram, savus datus veido un uztur Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, savus - Valsts zemes dienests, savus – Lauku atbalsta dienests utt. Katra iestāde veido sev nozīmīgo datu krātuvi. Šādos gadījumos, kad ģeotelpiskās informācijas laukumā ir daudz spēlētāju, ir nepieciešama laba sadarbība. Svarīgi ir izvairīties no situācijas, kad vienu un to pašu informāciju iegūst un apstrādā dažādas institūcijas, un nodrošināt, lai būtu pieejama informācija, kur un kādas datu kopas tiek veidotas un kur tās ir pieejamas. 

Tātad šie dati ir katras iestādes vai organizācijas rīcībā un lietošanā, bet kopaina īsti neveidojas?

Linda Freimane: Patlaban vēl apzinātās datu kopas nav vienoti pieejamas. Ja kāds vēlas iegūt visu informāciju, kas Latvijā uzkrāta dažādās datubāzēs, tad viņam jādodas pie katra informācijas turētāja. Tieši tādēļ ir svarīga datu apkopošana, lai visa valstī uzkrātā un iedzīvotājiem svarīgā informācija, visi dati būtu atrodami un pieejami vienuviet. Lai to īstenotu, tiek veidots valsts vienotais ģeotelpiskās informācijas portāls jeb ģeoportāls.

"Ģeotelpiskā informācija aptver visu informāciju par objektiem, kas atrodas virs, uz un zem zemes, arī ūdenī un gaisā."

Edvīns Kāpostiņš: Pastāvošās datu kopas tiek uzturētas dažādās programmatūrās, pēc dažādiem standartiem, ar atšķirīgu pārklājumu un citiem svarīgiem tehniskiem parametriem. Šī ir viena no problēmām, kādēļ nepieciešams arī veikt jau pastāvošo digitālo datu vienādošanu.

Likums jau spēkā, tas jāiedzīvina

Ģeotelpiskās informācijas likums jau ir stājies spēkā. Kā sokas ar praktiskajiem darbiem?

Edvīns Kāpostiņš: Jā, likums stājās spēkā šā gada sākumā, 13. janvārī, bet darbs pie ģeotelpiskās informācijas apzināšanas sākās ar koncepciju izstrādi.

Vitālijs Ķeņģis: Ģeotelpiskās informācijas sakarā 2007. gadā tika pieņemtas divas koncepcijas. Viena – par ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru un attīstību „Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju”, otra – „Par vienota ģeotelpiskās informācijas portāla izstrādi”. Portāls ir neatņemama ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras sastāvdaļa, kas nodrošina vienotu piekļuvi ģeotelpisko datu kopām.

Te ļoti svarīgi ir nošķirt divus jēdzienus – ģeotelpisko datu kopu pieejamība un piekļuve tām. Šie jēdzieni ir atšķirīgi: lai nodrošinātu piekļuvi ģeotelpisko datu kopām, šīm kopām ir fiziski jāpastāv digitālā formātā, tām jābūt pieejamām.

"Valsts vienotais ģeotelpiskās informācijas portāls nodrošinās vairākus pakalpojumus – ģeotelpiskās informācijas meklēšanu, aplūkošanu, transformāciju, lejupielādi un citus."

Veidojot ģeoportālu, RAPLM un portāla tiešā veidotāja VRAA nerisina jautājumus, kas saistīti ar ģeotelpiskās informācijas kopu izveidošanu un uzturēšanu. RAPLM kompetencē ir valsts vienota ģeoportāla izveidošana, caur kuru būs nodrošināta piekļuve tām datu kopām, kas jau pastāv un ir elektroniski pieejamas. Šīs jau pastāvošās daudzās datu kopas kāds jau ir izveidojis un uztur.

Linda Freimane: VRAA īsteno Eiropas reģionālā attīstības fonda projektu „Vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla izveidošana un nozaru ĢIS sasaiste ar portālu”, kura ietvaros ģeoportāls tiks izveidots.

Valsts vienotais ģeotelpiskās informācijas portāls (VĢIP) mājos vietnē www.geolatvija.lv. Šī vietne nodrošinās vairākus pakalpojumus: ģeotelpiskās informācijas meklēšanu, aplūkošanu, transformāciju un lejupielādi un citus pakalpojumus. VRAA būs radījusi vienotu interneta vietni, kuru izmantojot varēs piekļūt visām pastāvošajām datu kopām, kas ir patlaban izkaisītas dažādās tīmekļa vietnēs jeb portālos gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Jānorāda, ka šādas vietnes izveide nenozīmē datu turētāju pienākumu pārņemšanu - datu turētāji, kas pašlaik datu kopas uztur, arī turpinās to darīt.

"Portālā varēs informāciju izvēlēties un arī iegūt piekļuves atļauju. Būs arī iespējams informāciju lejuplādēt – par brīvu vai par samaksu. "

Edvīns Kāpostiņš: Datu kopu veidošana un uzturēšana ir ļoti dārgs process, bet atdeve no šiem ieguldījumiem salīdzinoši ir maza un izmantotāju loks - ierobežots. Mūsu mērķis, VĢIP paplašināt lietotāju loku, jo caur šo portālu informācijai varēs piekļūt ikviens. Šādi palīdzēsim vienkāršot iedzīvotājiem piekļuvi dažādiem reģistriem un datubāzēm. Reāli pastāvošo datu kopu ir ļoti daudz un šķiet, ka nevienam nav pilnīgas informācijas, ko valsts un arī privātās sabiedrības īsti uztur.

Vienotajā portālā vispirmām kārtām varēs redzēt, kāda informācija ir pieejama, un atrast to. Tas ir ļoti svarīgi. Tas ļaus arī saprast, ko ar šo informāciju iespējams izdarīt, ko tā dod – būs iespējama analīze. Portālā varēs informāciju izvēlēties un arī iegūt piekļuves atļauju. Būs arī iespējams informāciju lejuplādēt – par brīvu vai par samaksu.

Piekļuve būs līdzīgi kā caur Latvijas valsts portālu „Latvija.lv”? Caur to iespējams piekļūt saviem datiem reģistros ar, piemēram, internetbankas autorizācijas kodiem.

Edvīns Kāpostiņš: Tiks izstrādāti informācijas izmantošanas noteikumi, kas visas šīs nianses un detaļas paredzēs un reglamentēs. Noteikumi noteiks vienotas prasības datu kopu turētājiem un tiesības datu izmantotājiem, tai skaitā datu izmantošanas atļaujas (licences) iegūšanas kārtību. Samaksa par informācijas izmantošanu varētu tikt prasīta, ja lietotājs vēlēsies datus lejupielādēt. Tā kā piekļuvi informācijai nodrošinās datu kopu turētāji, tie arī noteiks samaksas apmēru. Maksa netiks prasīta par datu meklēšanu vai aplūkošanu. Piekļuves tiesības, visticamāk, varēs iegūt gan ar jau pazīstamajiem internetbanku autorizācijas rīkiem, gan ar e-paraksta sertifikātu.

Turpinājums rīt.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
10
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI