SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. janvārī, 2010
Lasīšanai: 8 minūtes
2
2

Nosaka dokumentu paziņošanu privātpersonām

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Saeima konceptuāli atbalstījusi jauno Paziņošanas likumu, kas paredz aizpildīt robu likumdošanā un nosaka konkrētus dokumentu paziņošanas veidus privātpersonām.

Paziņošanas likums, ko Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja 5.janvārī, paredz nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu iestādes vai tiesas dokumentu paziņošanu privātpersonām. Likumprojekts paplašina iespējamos dokumentu paziņošanas veidus. Turpmāk to varēs izdarīt uz vietas iestādē vai tiesā, ar iestādes vai tiesas darbinieka starpniecību, pa pastu, elektroniski, publiski, vai arī paziņojot uz ārvalstīm. Par likumprojektu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Kavē administratīvo procesu

Vienota regulējuma par dokumentu paziņošanu patlaban nav. Tādējādi jaunais likums risinās līdz šim aktuālās problēmas dokumentu paziņošanas jomā, norāda likumprojekta autori – Tieslietu ministrija. Piemēram, sarežģījumi rodas, ja dokuments tiek sūtīts ierakstītā sūtījumā, bet adresāts adresē nav sastopams. Patlaban nav noteikts, ar kuru brīdi šāds dokuments uzskatāms par saņemtu. Tas aizkavē administratīvo procesu, jo administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas ir paziņots adresātam. 

Tāpat problēmas rodas, ja pasta darbinieks iestādes sūtīto dokumentu kļūdaini nodod citai personai vai nenodod vispār, bet tiek uzskatīts, ka dokuments ir paziņots. 

Patlaban adresātam nav pienākuma saņemt viņam nosūtītos dokumentus, un nav reti gadījumi, kad cilvēks nedodas uz pastu saņemt viņam nelabvēlīgu administratīvo aktu. Šādi strīdi tiek skatīti visās tiesas instancēs, palielinot jau tā noslogoto tiesu darba apjomu.

Dokumenta paziņošanas veidi

Paziņošanas likumā tiks noteikti seši dokumentu paziņošanas veidi un to izmantošanas kārtība, kas atvieglos un vienkāršos dokumentu paziņošanu adresātam. Iestāde varēs izvēlēties lietderīgāko paziņošanas veidu.

* Dokumenta vai citas informācijas paziņošana uz vietas iestādē. Izsniedzot dokumentu vai paziņojot iestādes informāciju adresātam uz vietas iestādē, adresāts par to parakstās. Izsniegtais dokuments vai iestādes informācija uzskatāma par paziņotu ar brīdi, kad adresāts ir parakstījies par tās saņemšanu.

Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, tas uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad adresāts atteicies pieņemt dokumentu. Par adresāta atteikšanos pieņemt dokumentu izsniedzējs izdara atzīmi, norādot atteikšanās iemeslus. Adresāts ir tiesīgs pie attiecīgās atzīmes sniegt viedokli rakstiski.

* Dokumenta paziņošana ar iestādes darbinieka starpniecību. Iestāde dokumenta paziņošanai var izmantot tam norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību. Dokumentu adresātam nodod slēgtā aploksnē un sagatavo piegādes veidlapu, kuru parakstot, adresāts apliecina dokumenta saņemšanu. Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, tas uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad adresāts atteicies pieņemt dokumentu. Par adresāta atteikšanos pieņemt dokumentu izsniedzējs izdara atzīmi, norādot atteikšanās iemeslus. Adresāts ir tiesīgs pie attiecīgās atzīmes sniegt viedokli rakstiski.

Ja piegādes brīdī adresāts tā norādītajā adresē nav sastopams, dokumentu nodod konkrētajā adresē sastaptajai pilngadīgajai personai, kas parakstās piegādes veidlapā, norādot savu vārdu un uzvārdu, dokumenta saņemšanas datumu un laiku. Dokuments uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad tas nodots šī panta ceturtajā daļā minētajai personai. Šai personai ir pienākums dokumentu nodot adresātam. Ja adresāta norādītajā adresē sastaptā persona atsakās saņemt dokumentu vai nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, iestādei jāizvēlas cits paziņošanas veids.

Ja adresāts ir juridiska persona, dokumentu nodod adresāta juridiskajā adresē sastaptajam attiecīgās juridiskās personas darbiniekam, kas parakstās par dokumenta saņemšanu. 

* Dokumenta paziņošana, izmantojot pasta pakalpojumus. Izmantojot pasta pakalpojumus, dokumentus paziņo slēgtā aploksnē, vēstuļu korespondences veidā gan kā vienkāršo pasta sūtījumu, gan kā ierakstīto pasta sūtījumu, gan kā pasta sūtījumu ar paziņojumu par izsniegšanu.

Paziņojot dokumentu ar vienkāršo sūtījumu, dokuments uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad dokuments iestādē reģistrēts kā izejošs. Paziņojot dokumentu kā ierakstītu pasta sūtījumu, dokuments uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc nodošanas pastā.

Ja no pasta tiek saņemts secinājums vai atpakaļ nosūtīts dokuments, tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments paziņots septītajā dienā pēc nodošanas pastā vai astotajā dienā no dienas, kad dokuments iestādē reģistrēts kā izejošs, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bija par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.

* Dokumenta paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus. Dokumentu paziņo, nosūtot pa faksu, ja persona ir norādījusi faksa numuru un rakstveidā izteikusi vēlmi dokumenta saņemšanai pa faksu. Adresāts, saņemot dokumentu, parakstās tā 1. lappusē norādītajā vietā apstiprinājumam par saņemšanu un darba dienas laikā to nosūta atpakaļ sūtītājam. Dokuments uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad sūtītājs saņem adresāta faksa sūtījumu ar apstiprinājumu par dokumenta saņemšanu.

Dokumentu paziņot varēs arī ar elektroniskā pasta starpniecību vai, izmantojot iestāžu pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas, ja persona rakstveidā izteikusi vēlmi dokumenta saņemšanai attiecīgajā veidā. Dokuments uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.

Prezumpciju, ka dokuments paziņots otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas pa elektronisko pastu vai, izmantojot tiešsaistes formas, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Ja rodas dom­starpības, iestādei jāpierāda, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts.

 Iestāde var paziņot adresātam par dokumenta esamību vai tā saturu telefoniski, fiksējot sarunu rakstiski, ja ir pamatota steidzamība dokumenta paziņošanai. Pēc paziņošanas par dokumenta esamību vai tā saturu dokumentu nogādā adresātam.

* Dokumenta paziņošana uz ārvalstīm. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija nosūta dokumentu diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, kas uzaicina personu saņemt dokumentu pārstāvniecībā vai to tālāk nosūta uzņemošās valsts Ārlietu ministrijai ar lūgumu paziņot dokumentu adresātam. Ja tas nav iespējams, dokumentu adresātam nosūta ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par sūtījuma izsniegšanu. Šādā gadījumā dokumenta paziņošanu apliecina adresāta parakstīts paziņojums par sūtījuma izsniegšanu. Ja šāds sūtījums nav saņemts, kā arī nav saņemta informācija par neiespējamību nodot sūtījumu adresātam, uzskatāms, ka dokuments ir paziņots sešus mēnešus pēc dokumenta nodošanas pastā.

* Dokumenta publiska paziņošana. Dokumentu publiski paziņo:

  1. ja tas ir lietderīgi resursu patēriņa vai steidzamības dēļ un dokuments skar individuāli nenoteiktu adresātu loku;
  2. ja adresāta dzīvesvieta nav deklarēta un atrašanās vieta nav zināma un nav iespējams dokumentu paziņot adresāta pilnvarotajai personai;
  3. ārējā normatīvā aktā noteiktos gadījumos.

Dokumentu paziņo ar publikāciju oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pašvaldība dokumentu var paziņot ar publikāciju vietējā laikrakstā un izliekot paziņojumu pašvaldības telpās. Lietderības apsvērumu dēļ papildus publikācijai oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" iestāde var izvēlēties arī citus plašsaziņas līdzekļus.

Ārkārtējos gadījumos iestāde dokumentu var paziņot, nolasot to radio vai televīzijā. Šādā veidā paziņots dokuments nekavējoties jāpublicē oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot, kādā veidā un kad dokuments paziņots. Dokuments uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI