VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
05. jūnijā, 2009
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
14
14

Kā ar ekonomiskiem skaitļiem muļķo tautu

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Rūpīgi pārbaudiet mandātu un pilnvaras tiem, kas mēģina ienākt tur, kur veidojas mūsu uzskati. (Dž. Rons)

„- И - боже вас сохрани - не читайте до обеда советских газет.
- Гм... Да ведь других нет.
- Вот никаких и не читайте.”
Михаил Булгаков. „Собачье сердце”*

Nepiekrītu M. Bulgakova romāna varoņa padomam, ka avīzes vispār nav jālasa, bet man ir acīm redzams, ka informācijas laikmetā, pirms ņemt vērā kāda eksperta viedokli vai pat vienkāršu rakstu ziņu dienestā, piemēram, par IKP, algām vai bezdarbu, ir skaidri jāsaprot: 1) par ko tieši ir runa; 2) kurš informācijas avots ir raksta pamatā; 3) vai secinājumi šķiet loģiski un izriet no izklāstītās informācijas.

Divdesmit „puslapas” neaizvietos desmit lapu garo pētījumu

Kad pirms piecsimt gadiem parādījās pirmās grāmatas, tās nesa zināšanu gaismu, izglītību, kultūru. Katru grāmatu lasīja un pārlasīja gan laikabiedri, gan pēcnācēji. Ar laiku grāmatu kļuva vairāk un to dzīves ilgums saīsinājās – tās novecoja pāris desmitu gadu laikā. Šodien informācijas laikmetā konstatējam, ka fiziski nav iespējams paspēt izlasīt (vairs nav runas par pārlasīšanu) visu, kas tiek rakstīts kaut vai par kādu pietiekami šauru jautājumu. Savukārt rakstu „dzīves ilgums” vairākkārt samazinājies – pēc pāris dienām vai pat stundām tie parasti zaudē aktualitāti. Rezultātā raksti (piemēram, ziņu dienestos) kļuvuši ļoti īsi, „uz puslapu”, lai tos varētu ātri uzrakstīt un izlasīt. Līdz ar to arī informācijas avoti kļuvuši fragmentāri. Nezinu, kāds ir lasītāja viedoklis, bet man ir sajūta, ka līdz ar lasāmā kvantitātes pieaugumu sarūk tā kvalitāte. Līdz ar to divdesmit „puslapu” lasīšana diez vai aizvietos desmit lapu garo pētījumu analizēšanu.

Ir skaidrs, kāpēc par ekonomiku raksta vairāk nekā par jebkuru citu zinātni. Šķiet, ekonomikas ziņas vairāk ietekmē ikdienas dzīvi – mūsu labklājību. Turklāt ekonomiskās ziņas ir visvairāk politizētas, bet labklājības līmenis ir galvenā priekšvēlēšanu aģitācijas tēma. Tomēr žēl, ka par ekonomiku, atšķirībā, piemēram, no astronomijas vai ķīmijas, bieži runā arī cilvēki bez nepieciešamām priekšzināšanām. Turklāt ne tikai runā, bet arī uzrunā citus, ietekmē sabiedrības viedokli, kas pati par sevi ir ļoti bīstama parādība, jo ekonomika ir sociāla zinātne un to mainīgie ir atkarīgi no mūsu darbības, kas savukārt ietekmē mūsu uztveri par ekonomisko situāciju. Tas, ka viduslaikos uzskatīja – Zeme ir plakana, neizmainīja un nevarēja izmainīt Zemes patieso formu, bet ekonomikā jūsu uzskati var mainīt jūsu uzvedību - raksti par ekonomiku un pat ekonomiskās ziņas, ja tie ir vienveidīgi, pa pilienam maina vairāku cilvēku uzvedību un jau formē ekonomikas vidi – mūsu realitāti. Tāpēc spekulēt ar viedokli par IKP, algām vai bezdarbu utt. ir bīstamāk nekā runāt par Lielo sprādzienu, dzelzs oksīdu un Lagranža reizinātāju kopā.

Pirmā problēma ir ziņu ticamība. Ļoti bieži vēroju tehniska rakstura kļūdas. To iespējamais cēlonis – devīze „Jo ātrāk, jo labāk”, kurai patlaban pakļauti visi ziņu dienesti. Jā, dažreiz ir svarīgi uzzināt informāciju ātri, iespējami īsā un kodolīgā veidā, tomēr, izlasot „puslapu”, ja jūs neesat pietiekami informēts šajā jautājumā, vēl pāragri izdarīt secinājumus. Otrkārt, bieži vēroju, ka ziņās parādās tikai notikuma virspuse, turklāt ar subjektīvu (un dažviet ļoti savādu – mēs to redzēsim tālāk) interpretāciju. Apzināti vai ne, žurnālisti ietekmē lasītāja uztveri par faktiem. Daļēji tas ir saistīts ar sensācijas meklējumiem. Daļēji ar to, ka, iespējams, žurnālistam patīk just savu varu, ietekmējot lasītāju uztveri (nereti plašos mediju līdzekļus nosauc par „ceturto varu”). Treškārt, lasītāji diemžēl ir pieraduši lasīt „puslapu” teksta, uzreiz izdarīt secinājumus un tad rakstīt dažu rindkopu garu komentāru, pirms apzinās lietas būtību.

Divi piemēri – drūms un jauks

Vispirms apskatīsim drūmo piemēru, kas nav nekas īpašs, bet ir viens no jaunākajiem. 20. maijā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2009. gada 1. ceturksni. Uzreiz kādā Latvijā plaši pazīstamā ziņu portālā parādījās publikācija ar virsrakstu „Pieaug līdz 200 latiem pelnošo īpatsvars” (sk. 1. attēlu), kurā, atsaucoties uz CSP, tika klāstīts, ka „kopumā turpat trešdaļa – 31,9% - darba ņēmēju šī gada pirmajā ceturksnī pēc nodokļu nomaksas ik mēnesi saņēmuši mazāk nekā 200 latu. Pagājušā gadā tik lielu algu saņēma 26,6%” un „šogad 2,7% strādājošo algu neaprēķināja vai vispār neizmaksāja”. Vienas diennakts laikā par šo ziņu tika sniegti vairāki desmiti komentāru, kuru galvenā ideja bija: visiem samazina algu; sliktā valdība ir novedusi valsti līdz bankrotam.

1. attēls. Tā CSP darbaspēka apsekojums tika atspoguļots ziņu dienestos

Tagad aplūkosim pirmavotu. CSP izsūtītajā preses relīzē, uz kuru balstoties tapis šis raksts, ir atrodama šāda tabula:

CSP preses relīze par darbaspēka apsekojumu 2009. gada 1. ceturksnī

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba algas lieluma, procentos¹

 

2008. gada 1. cet.

2009. gada 1. cet.

Darba ņēmēji

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

29,9

31,9

Tai skaitā: darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk

12,1

17,0

Ls 200,01-300,00

21,3

24,2

Ls 300,01-500,00

22,0

27,1

Ls 500,01-1000,00

7,4

10,5

Ls 1000,01 un vairāk

0,9

1,0

Netika aprēķināta vai izmaksāta

3,8

2,7

Netika uzrādīta

14,7

2,6

¹  2009. gada 1. ceturksnī tām personām, kas Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tika veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes informāciju par darba samaksu.

http://www.csb.gov.lv/csp/events/?mode=arh&period=05.2009&cc_cat=471&id=8998

Redzams, ka darba algu līdz 200 latiem saņēmušo īpatsvars gada laikā pieaudzis par 2 procenta punktiem – līdz 31,9%, tomēr iepriekšējā gadā atbilstošais cipars bijis 29,9%, nevis rakstā pieminētais – 26,6%. Tā būtu viena tehniska rakstura kļūda. Paskatīsimies tālāk. 200-300 latu saņēmušo īpatsvars pieaudzis par 3 procenta punktiem, 300-500 – par 5 procenta punktiem; pieaudzis pat 500-1000 latu un virs 1000 latiem saņēmušo īpatsvars. Kā tas iespējams? Visu daļu īpatsvaru summai taču jābūt 100%? Lasām zemteksta piezīmi: saskaņā ar to šogad darbaspēka apsekojuma dati tika papildināti ar VID informāciju – tabulā redzams, ka to iedzīvotāju īpatsvars, par kuru algu nevarēja iegūt datus, ir samazinājies no 14,7% līdz 2,6%. Nav pamata uzskatīt, ka 14,7%, kuri pērn atteicās runāt par savas algas lielumu, noteikti ir vai nu zemas, vai augstas algas saņēmēji – tātad pieņemsim, tie ir sadalīti pa algu grupām proporcionāli atbildējušo skaitam. Tā kā dalījums 31,9 dalīts ar 97,3 (līdz 200 latiem saņēmušo īpatsvars šā gada 1. ceturksnī no tiem, kuru alga bija zināma) ir mazāks par dalījumu 29,9 dalīts ar 85,3 (līdz 200 latiem saņēmušo īpatsvars iepriekšējā gada 1. ceturksnī no tiem, kuru alga bija zināma), varam secināt, ka patiesībā līdz 200 latu pelnošo īpatsvars ir samazinājies. Tādējādi, izmantojot to pašu informāciju, mēs nonākam pie pretēja secinājuma, nekā tas bija formulēts ziņu dienesta virsrakstā.

"Ekonomiskās ziņas ir visvairāk politizētas, bet labklājības līmenis ir galvenā priekšvēlēšanu aģitācijas tēma."

Tagad pāriesim pie jaukā piemēra. Nesen portāls „Apollo” publicēja jauku rakstu par kāda ārvalstu medija video sižetu (gan atsaucoties uz solīdu ziņu aģentūru „REUTERS”), ka latvieši, lai pārvarētu krīzi, audzē cūkas (http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/167556 ). Iespējams, redzot šādu sižetu par Poliju vai Ukrainu, varētu iedomāties, ka cūku audzēšana kļūst par masveida parādību, tomēr, skatoties šādu sižetu par Latviju, vairākumam komentētāju pamatoti nāca smiekli. Pat ja kāda ģimene patiešām sagribējusi turēt mājās cūku, vai tam ir jākļūst par Latvijas vizītkarti? Un vēl – sižetā ir vieta, kur kadrā redzamas divas jaunas ārvalstu markas automašīnas, kas varētu piederēt ģimenei, kura it kā krīzes dēļ nolēmusi audzēt cūkas. Turklāt jautājums par cūku turēšanas ekonomisko izdevīgumu (dzīvokļa apstākļos!) nav viennozīmīgs.

Ko var secināt? Un vai jūs varat piekrist manam apgalvojumam, ka abas iepriekš aplūkotās „ziņas” lasītājam neko nedod – tās izlasot, viņš neko dzīvē neiegūst? Šāda veida lasīšana ir vienīgi atrakcija. Es pat teiktu spēcīgāk – šādas ziņas lasītājam ir kaitinošas. Jau minēju, visa saņemtā informācija ietekmē mūsu domāšanu un līdz ar to arī rīcību, bet, ja simti un tūkstoši cilvēku rīkojas vienādi, formējas attiecīga ekonomiskā vide. Vai kāds ir padomājis, kādas varētu būt sekas šādai „atraktīvai” lasīšanai?

Ziņas ietekmē cilvēka domas, līdz ar to arī uzvedību, tātad – likteni

Pirms apmēram gada kādā interneta forumā kāds jaunietis uzrakstīja aptuveni šādu ziņojumu, atkārtoju to pēc atmiņas: „Tie, kas saprot ekonomiku, lūdzu, paskaidrojiet, kādas ir mūsu perspektīvas. Tagad notiek masveida atlaišanas, bet daži saka, ka valdība varētu neindeksēt minimālo algu. Kas būs, ja patiešām neindeksēs? Un cenas veikalos ir „uzskrūvētas”, jo piena uzpircēji maksā lauksaimniekiem kapeikas un tad pārdod veikaliem par trīsreiz lielāku cenu. Lūdzu, paskaidrojiet, kas mūs sagaida un kā atrast darbu! Man ir 16 gadi."

Šo ziņojumu es ieraudzīju kādā Krievijas forumā, bet, paskatoties diskusijas Latvijas ziņu portālos, jākonstatē, ka brīnumainā kārtā vidusmēra krievu jaunietim no provinces ir tādas pašas „intereses” kā lielākajai daļai Latvijas ziņu komentētāju.

Protams, šo ziņojumu nevarēju atstāt neatbildētu, un es uzrakstīju: ja šis jaunietis grib saņemt vismaz vidējo algu, viņam 16 gadu vecumā būtu jādomā nevis par minimālo, bet gan par „maksimālo” algu. Turklāt, ja viņam nepatīk piena uzpircēju politika (Starp citu, no kurienes viņš par to zina? No avīzēm?), nākotnē viņam ir iespēja pašam kļūt par piena uzpircēju un ar to ne tikai nopelnīt, bet arī īstenot taisnīgu (vienalga, ko viņš saprastu ar šo vārdu) politiku.

Nezinu, vai jaunietis sekos maniem padomiem vai vismaz beigs bažīties par visā pasaulē notiekošo, bet, manuprāt, ja viņš sekotu šim padomam, dzīvē noteikti būtu laimīgāks un vairāk sasniegtu – viņa devums sabiedrības labklājībai būtu lielāks.

Kas ir jādara?

Slavenais ASV uzņēmējs Džims Rons savā grāmatā „Seasons to Lifes” klāsta: „Jebkura doma, kuru mēs kādreiz apdomājam, ietekmē to, kādi mēs esam šodien. Katrai filmai bija sava ietekme. Katrai grāmatai un žurnālam bija sava ietekme. Katrai TV programmai bija sava ietekme.” Viņš arī uzsver, ka „dzīves galvenais izaicinājums – katram jāmācās māksla būt sargam, kas apsargā pieeju savam prātam. Rūpīgi pārbaudiet mandātu un pilnvaras tiem, kas mēģina ienākt tur, kur veidojas mūsu uzskati”.

Šeit ir grūti ko piebilst.

* „- Un – Dieva dēļ – nelasiet pirms ēšanas padomju avīzes.
-          Hmm… Jā, bet citu taču nav.
-          Tad nevienu arī nelasiet.”
Mihails Bulgakovs. „Suņa sirds” (krievu val.)

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
14
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI