NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
29. martā, 2009
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
1
1

Patērētājiem jākļūst pašpārliecinātākiem

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Daudzi patērētāji Latvijā uzskata: viņiem ir mazāk patērētāju tiesību nekā citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem.

FOTO: A.F.I.

Jā, patērētājiem jākļūst pašpārliecinātākiem. Tas ir viens no Latvijā līdz šim nebijušas informatīvās kampaņas „Runā droši! Tās ir tavas tiesības!” mērķiem. Pati kampaņa ilgs no šā gada marta līdz 2010. gada janvārim. Un, kā aizvadītajā nedēļā, to atklājot, uzsvēra Eiropas Komisijas Patērētāju lietu stratēģijas, pārstāvības un starptautisko attiecību nodaļas vadītāja KarīnaTornbloma (Carina Tornblom), kampaņas galvenais mērķis ir padziļināt Latvijas iedzīvotāju vispārējo izpratni par patērētāju tiesībām.

„Kampaņa palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem būt labāk informētiem, zinošākiem un pašpārliecinātākiem – patērētājiem, kas zina, kā izmantot vienotā tirgus plašās iespējas savā labā,” viņa sacīja.

300 000 eiro patērētāju izglītošanai

Līdzīgas kampaņas, lai informētu patērētājus un mudinātu tos drošāk aizstāvēt un izmantot savas tiesības, jau notikušas Kiprā, Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Polijā. Tātad - tajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas salīdzinoši nesen iestājušās Kopienā. Novembrī šāda akcija sākās Igaunijā, bet aprīlī notiks Lietuvā. Kā liecina pētījumi, šajās valstīs patērētāji ir ne tikai mazāk zinoši par savām tiesībām un iespējām šīs tiesības aizstāvēt, bet arī mazāk aktīvi savā rīcībā. Tajā pašā laikā liela daļa sabiedrības, it īpaši jauni cilvēki, vēlas par šiem jautājumiem uzzināt ko vairāk. Informēt un mudināt pašiem aizstāvēt savas tiesības, nevis paļauties tikai uz valsts iestādēm ir viens no kampaņas pamatmērķiem. Sevišķi nozīmīgi tas ir krīzes situācijā, kad patērētāji nenoliedzami kļūst vairāk apdraudēti.

"Informēt un mudināt pašiem iestāties par savām tiesībām, nevis paļauties tikai uz valsts iestādēm ir viens no kampaņas pamatmērķiem. Sevišķi nozīmīgi tas ir krīzes situācijā, kad patērētāji nenoliedzami kļūst vairāk apdraudēti."

Pie mums nepieciešamība pēc kampaņas balstīta uz pētījumu „Patērētāju aizsardzība un patērētāju tiesības Latvijā”, kas tika veikta pērnā gada septembrī. Visas akcijas izmaksas Latvijā ir 300 000 eiro, un tās pilnībā sedz ES. Savukārt patērētāji par šo naudu iegūst trīs televīzijas klipus, astoņas preses reklāmas, mājaslapu internetā www.pateretajiem.lv uninformatīvas faktu lapas par 12 dažādiem patērētāju tiesību tematiem. Galvenokārt - mazāk zināmiem, bet daudziem ikdienā ļoti nozīmīgiem. Piemēram, iepirkšanās internetā, finanšu produktu iegāde, aviosabiedrību pakalpojumu izmantošana, ceļojumi un atpūta brīvdienās. Vienlaikus Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (LPTC) par katru no tematiem iecerējis rīkot atsevišķus pasākumus, iesaistot tajos arī uzņēmējus, tirgotājus un pakalpojumu sniedzējus.

Latvijas patērētāju ieradums – nelūgt palīdzību nevienam

The Gallup Organization (Ungārija) veiktā aptauja Latvijā, kuras laikā tika intervēti 21 līdz 45 gadus veci iedzīvotāji un kas bija pirmā šāda veida aptauja valstī, liecina, ka aptuveni piektdaļai respondentu pēdējos divos gados bijušas problēmas ar produktiem vai pakalpojumiem. Galvenokārt tās saistītas ar tālruņu vai mobilo sakaru kompānijām un veikaliem, kuros pārdod sadzīves vai elektronikas ierīces. Mazāk pretenziju ir pret bankām, pirkumiem internetā, aviosabiedrībām un ceļojumu aģentūrām. Šajos sektoros vairāk dominē nezināšana par produktiem, kas patērētājiem tiek piedāvāti, un ko iesākt, ja tie neatbilst viņu vēlmēm.

Pētījums liecina, ka vairāk nekā puse aptaujāto uzskata: savas patērētāju tiesības zina, tomēr vienlaikus 58%-70% pauž vēlmi uzzinātvairāk par tām saistībā ar sadzīves tehnikas iegādi, kredīta maksājumiem, lidojumiem, brīvdienu ceļojumu paketēm, iepirkšanos un pasūtījumiem internetā, kā arī telefona rēķiniem. Turklāt interesanti, bet varbūt likumsakarīgi, ka aptaujātie vecuma grupā no 21 līdz 35 gadiem par savām tiesībām izrāda lielāku interesi nekā respondenti vecumā no 36 līdz 45 gadiem (attiecīgi 78% un 68%).

"Mazāk pretenziju ir pret bankām, pirkumiem internetā, aviosabiedrībām un ceļojumu aģentūrām."

Aptauja liecina arī par sabiedrībā valdošo uzticības krīzi, jo vismazāk aptaujāto uzticētos veikala īpašniekiem un pakalpojuma sniedzējiem, ES informācijas centra pakalpojumiem un valdībai, bet visvairāk juristiem, nevalstiskām organizācijām un radiem vai draugiem. Varbūt tieši tāpēc, kā uzsvērts pētījumā, latviešu patērētāju ieradums ir nelūgt palīdzību nevienai no organizācijām. To gatavi darīt bija tikai 16% aptaujāto, no kuriem 90% atzina, ka vērstos PTAC, kas tomēr ir valsts iestāde. Iespējams, šo skepsi varētu izkliedēt fakts, ka 70% no visiem, kuri PTAC tomēr meklējuši palīdzību, par rezultātu bijuši gandarīti un vairāk vai mazāk apmierināti.

Ņemot to visu vērā, neizbrīna fakts, ka divas trešdaļas Latvijas aptaujāto patērētāju uzskata - viņiem ir mazāk patērētāju tiesību nekā citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Lai gan, visticamāk, tiesības ir vienādas, vienīgi informācija par tām un īstenošanas iespējas ir ierobežotākas: Latvijā atšķirībā no citām ES valstīm ar to nodarbojas viena valsts organizācija – PTAC, bet sabiedriskās organizācijas šajā jomā savu vārdu tā īsti vēl nav teikušas.

Kampaņa palīdz meklēt jaunus risinājumus

Latvijas PTAC direktore Baiba Vītoliņa uzsver, ka pasaulē par vienu no efektīvākajiem patērētāju tiesību uzraudzības līdzekļiem uzskata tieši patērētāju informēšanu par viņu tiesībām. Diemžēl pie mums iesakņojusies un likumdošanā arī nostiprināta administratīva pieeja jautājumu risināšanai. Patērētāju tiesības tiek aizstāvētas ar saistošajiem lēmumiem, nepieciešamības gadījumā arī tiesā. Tādējādi viss process ir birokrātisks, ilgstošs, grūti pierādāms, un spiež ražotājus, tirgotājus vai pakalpojuma sniedzējus cīnīties par savu taisnību (pat tad, ja tās nav) līdz pēdējam.

Pēc B. Vītoliņas domām, sabiedriskās organizācijas šos jautājumus spētu risināt daudz ātrāk un efektīvāk, izmantojot neformālākas metodes un atrodot abām pusēm pieņemamus kompromisus. Bet arī patērētājiem jābūt ieinteresētiem šajā procesā. Latvijā lielai daļai iedzīvotāju vēl arvien psiholoģiski nepieciešams kāds valsts varas sakcionēts starpnieks starp patērētāju un ražotāju vai izplatītāju. Tas tiek uzskatīts par normu, lai gan Eiropas prakse pierādījusi šīs pieejas zemo efektivitāti. Par to liecina fakts, ka arī pie mums, kopš veiktas izmaiņas likumdošanā un ieviesta pašreizējā sistēma, izpildes procents nokrities no 52 līdz 29% par sliktu patērētājam.

Tāpēc šī kampaņa, kas vairo cilvēku zināšanas par savām tiesībām un veidiem, kā tās aizsargāt, ir tik svarīga. Netieši tā palīdz mainīt vecos stereotipus, kas iesakņojušies sabiedrības attieksmē pret patērētāju tiesībām un aizsardzību, liekot sabiedrības locekļiem pašiem aktīvāk iesaistīties procesos, pieņemt un uzticēties jauniem problēmu risinājuma veidiem.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI