Kā jūs vērtējat Iekšlietu ministrijas (IeM) nākamā gada budžetu un kā tas ietekmēs ministrijas darbu?
Vērtēt es varēju, pirms budžets tika pieņemts. Un, kā var noprast, tobrīd mans vērtējums nebija pozitīvs. Uzskatu, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir jāstiprina valsts drošība, nevis uz drošības rēķina jātaupa. Bet Saeima par budžetu ir nobalsojusi. Tāpēc tagad galvenais ir neļaut stāvoklim pasliktināties. Iepriekš ministrijas budžets bija 238 miljoni, saņēmām apmēram par desmit miljoniem mazāk. Tāda ir realitāte, un mums jādomā, kā nodrošināt savu funkciju pildīšanu. Tātad jautājums ir, kā efektīvāk izmantot šos līdzekļus.
Uz kā rēķina tiks taupīts? Kas pašreizējā situācijā ar pašreizējo budžetu cietīs visvairāk?
Diemžēl taupīt nāksies uz attīstības rēķina. Ja, piemēram, robežsardzei ES līdzfinansējuma dēļ ir gan sakārtota infrastruktūra, tehniskā bāze un iegādāts darbam nepieciešamais aprīkojums, ieskaitot helikopterus, tad policija un ugunsdzēsēji pārsvarā vēl arvien spiesti iztikt ar veco bagāžu. Kopš deviņdesmitajiem gadiem nekas būtiski nav mainījies. Bet daudzas ēkas, kurās jāstrādā, arī policijas iecirkņi un pārvaldes un ugunsdzēsības depo ir celti vēl deviņpadsmitajā gadsimtā vai divdesmitā gadsimta sākumā.
Viena no prioritātēm budžetā, uz kuru cerējām, bija tehniskais aprīkojums. Gan policistiem, gan ugunsdzēsējiem... Lai gan ugunsdzēsēji nevar žēloties – šī gada beigās līdz nākamā gada vidum pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas viņi kopā saņems 71 jaunu mašīnu.
Bet tajā paša laikā tiks likvidēti divi depo...
Jā, jaunā tehnika ir par iepriekšējā perioda budžeta līdzekļiem. Savukārt, lai izdzīvotu ar nākamā gada budžetu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam tik tiešām nāksies slēgt divus ugunsdzēsības depo – Staicelē un Rundālē.
Tātad vislielākie cietēji atkal būs Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests? Tie, kas jau tāpat dzīvo ar šo veco bagāžu.
Jā. Josta jau būs jāsavelk pilnīgi visām Iekšlietu ministrijas struktūrām, bet, nobremzējot attīstību, vislielākie cietēji būs policija. Arī ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
"Visos laikos un visās struktūrās pamatu pamats bijuši un būs cilvēki. Viņu atbildība vai bezatbildība ir tā, kas nosaka rezultātu."
Nesen mēs veicām aptauju, kuras laikā noskaidrojām, ka viens no iemesliem, kāpēc jaunieši negrib strādāt policijā, ir savu laiku pārdzīvojusī darba vide. Novecojušie un nesakārtotie policijas iecirkņi, no kuriem daži ir pilnīgi katastrofālā stāvoklī. Bet jaunieši grib modernus darba apstākļus, kvalitatīvus formas tērpus, atbilstošu ekipējumu... Ja tas viss būtu... Iespējams, ne vienam vien tad būtu motivācija nākt strādāt policijā.
Tātad šī valsts attieksme pret policiju jau dod konkrētus negatīvus rezultātus. Un arī nākamajā gadā nekas nebūs labāk. Bet katra darba diena prasa zināmus līdzekļus – materiālos, cilvēkresursus, kuru nav un nebūs. Kāda veidā un ar ko tiks kompensēts neesošais, trūkstošais, lai nodrošinātu normālu darbu?
Uz iekšējo rezervju rēķina, kuras līdz šim, iespējams, nav pietiekami apzinātas un izmantotas. Te gan daudz kas atkarīgs tieši no vadības un darbiniekiem. Ne tikai no augstākās vadības, bet visu līmeņa vadītājiem un arī ierindas darbiniekiem. IeM struktūrās ir jāpaliek tiem cilvēkiem, kuri var un grib strādāt.
Tātad vienīgā reālā rezerve, ko ministrija var piedāvāt krīzei, ir cilvēkresursi?
Visos laikos un visās struktūrās pamatu pamats bija un būs cilvēki. Viņu atbildība vai bezatbildība ir tā, kas nosaka rezultātu. Tieši tāpēc, lai saglabātu cilvēkus, kuru izglītošana un pieredze galu galā arī maksā naudu, mēs, pirmkārt, atteicāmies no visiem iepirkumiem. Ministrijai jau nav pārāk lielas izvēles, jo algu fonds sastāda ap 84% no visa budžeta. Atlikusī nauda nepieciešama degvielai, apkurei, elektrībai un citiem obligātajiem maksājumiem. Iepirkumiem paredzētie līdzekļi ir minimāli, tāpēc nekāds milzīgs ietaupījums uz to rēķina nesanāca. Bet tā kā ir pozīcijas, kuras nav iespējams samazināt, piemēram, degvielas iegādei paredzēto naudu, jo ugunsdzēsēji nevar nebraukt uz ugunsgrēkiem un policisti uz izsaukumiem, tad neatlika nekas cits, kā beigu beigās ķerties klāt arī štatiem. Sākām ar nekomplekta samazināšanu, kurš tieši policijā ir ļoti liels. Tomēr ar to bija par maz. Nākamais solis – samazināt to darbinieku skaitu, kuri veic dažādas atbalsta funkcijas. Visbeidzot – atbrīvot tos, kuri ne pārāk godprātīgi pildījuši savus pienākumus un kam bijuši dažādi disciplinārie pārkāpumi.
Kāds ir šī budžeta samazinājuma reālais rezultāts ?
Policijā no darba nāksies aiziet 200 – 300 cilvēkiem. Robežsardzē – ap 100. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā situācija ir sarežģītāka, jo tur ir salīdzinoši mazs administratīvais aparāts, maz virsnieku un vairums darbinieku iesaistīti tieši ugunsdzēsības vai glābšanas darbā, tāpēc, lai taupītu līdzekļus, tika nolemts slēgt šos divus depo.
Kā tas ietekmēs Rundāles un Staiceles iedzīvotāju drošību?
Ņemot vērā, ka šajās vietās izbraukuma rajoni pārklājas, ugunsdzēsēji tur varēs ierasties Ministru kabineta noteikto 25 minūšu laikā.
Sakarā ar šo divu depo slēgšanu plašsaziņas līdzekļos pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka ugunsdzēsēji lauku rajonos nespēj nodrošināt savlaicīgu ierašanos ugunsgrēka vietā. Vai taupības režīms vēl vairāk nepasliktinās jau tā slikto situāciju?
Manis pieminētie Ministru kabineta noteikumi paredz šādu ugunsdzēsēju ierašanās laiku: pilsētās – piecas minūtes, pilsētās un lauku teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir 10 un vairāk cilvēku uz kvadrātkilometru, – 15 minūšu laikā, lauku teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks nekā 10 cilvēku uz kvadrātkilometru, – 25 minūšu laikā. Diemžēl jau pašlaik mūsu rīcībā esošie 92 ugunsdzēsības depo nenosedz visas valsts teritoriju, lai minētos noteikumus varētu izpildīt. Būtu vajadzīgi vēl ap 30 jauni depo. Tad varētu iekļauties šajos normatīvos.
Vēl viens no ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumiem ir civilā aizsardzība. Dažādu katastrofu un to seku likvidācija. Vai līdzekļu trūkums neietekmēs arī šo darbu?
Tas nobremzēs attīstību. Lai gan jāsaka – preventīvais darbs, iedzīvotāju apmācība noteikti jāturpina un tā turpināsies. Runājot par civilo aizsardzību, galvenais ir ne tik daudz attiecīgo dienestu iespējas, cik iedzīvotāju zināšanas un prasme pašiem palīdzēt sev un rīkoties atbilstoši situācijai, pieņemot pareizos lēmumus. Turklāt šajā jomā mums ir ļoti laba sadarbība ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, citiem dienestiem un organizācijām.
"Galu galā mēs esam valsts darbinieki un mums jāpilda savs pienākums gan pret valsti, gan sabiedrību. Ja kāds to nevar vai negrib, tad varbūt labāk laikus meklēt sev citu vietu."
Vai taupības budžets attieksies arī uz ministrijas centrālo aparātu?
Tas attieksies uz pilnīgi visām struktūrvienībām un, protams, arī uz centrālo aparātu. Pašlaik tajā jau samazinātas 30 štata vietas. Vienlaikus jāņem vērā, ka mēs šobrīd esam viena no ministrijām ar vismazāko centrālo aparātu – aptuveni 160 darbinieku.
Sabiedrību visvairāk uztrauc, vai, pieaugot noziegumu skaitam un samazinoties finansējumam, Valsts policija spēs sekmīgi pildīt savus pienākumus?
Jā, Valsts policija, kas ir mūsu vislielākā struktūrvienība un kurā strādā ap 9000 darbinieku, pašlaik nenoliedzami atrodas vissarežģītākajā situācijā. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka tieši sekmīgs policijas darbs daudzējādā ziņā ietekmē arī pārējo dienestu darbu. Protams, ka štatu samazināšana nepaliks bez sekām, tomēr Valsts policijas priekšniekam ir iespējas pārskatīt pārvalžu darbu. Piemēram, piedāvājot darbiniekiem no Latgales, kur noziedzības līmenis ir stabils (slikts vai labs – tas ir cits jautājums) un pārvalžu štati nodrošināti, pārcelties uz rajoniem, kur darbinieku trūkst. Turklāt sākotnējā informācija liecina, ka cilvēki šos piedāvājumus uzņem atsaucīgi. Tāpēc domāju, ja tiks realizēti visi pasākumi, ko iecerējis Valsts policijas priekšnieks, profesionālais līmenis nepazemināsies un sabiedrībai nav nekāda pamata uztraukties. Tieši pretēji – vienā vai otrā pārvaldē, kur nebija, kas strādā, tagad beidzot tiks nokomplektēti štati. Turklāt pārvaldes priekšniekam būs iespējas izvēlēties profesionālākos un labākos darbiniekus. Tāpēc nav ļaunuma bez labuma, jo krīze vienlaikus liek arī domāt, kā pēc iespējas labāk organizēt darbu.
Un jaunie, profesionālie darbinieki strādās jūsu jau pieminētajās ēkās un telpās, kas savu laiku sen nokalpojušas...
Arī šajā ziņā tik slikti nebūs. Drīzumā plānojam iesniegt valdībā jaunu pārvalžu celtniecības projektus. Šādas pārvaldes paredzētas Daugavpilī, Valmierā, Jēkabpilī. 2010. gadā jāpabeidz jaunā policijas pārvaldes ēka Ventspilī. Paredzēts būvēt jaunu ugunsdzēsības depo Cēsīs. Bet ar šo ēku būvniecību nenodarbosies IeM. To darīs Valsts nekustamo īpašumu aģentūra. Mēs būsim šo telpu lietotāji un maksāsim par to izmantošanu nomas maksu ar aprēķinu, lai zināmā laika posmā segtu būvniecībā ieguldītos līdzekļus.
Tātad, neskatoties uz ierobežoto finansējumu, šādi lieli projekti tomēr netiks apturēti?
Es ceru, ka nē. Jo pat krīzes apstākļos saimnieciskā darbība valstī taču turpināsies un tai jāturpinās.
Bet vai ir zināms, kādas sekas varētu būt tieši IeM budžeta samazinājumam?
Jā, esam to pētījuši. Un rezultāti liecina, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, noziegumu skaits pieaug, tāpēc sekas tik tiešām varētu būt. Tās varētu skart Valsts policiju, ja struktūras maiņa netiks veikta pietiekami enerģiski un operatīvi vai tiks pieņemti nepārdomāti un pārsteidzīgi lēmumi.
Kādu jūs kā valsts sekretārs prognozējat IeM un tās iestāžu nākotni, strādājot taupības budžeta apstākļos?
Pirmkārt, es ceru, ka visas IeM iestādes un dienesti tiks galā ar saviem pienākumiem. Nu samazināja mums budžetu... Neko nevar darīt. Galu galā mēs esam valsts darbinieki un mums jāpilda savs pienākums gan pret valsti, gan sabiedrību. Ja kāds to nevar vai negrib, tad varbūt labāk laikus meklēt sev citu vietu. Otrkārt, arī valdībai jāsaprot, ka mēs varam savilkt jostas, mēs varam pagaidīt un paciesties, bet tas nedrīkst turpināties mūžīgi. Diemžēl IeM iestādēm jau kopš deviņdesmitajiem gadiem daudz tiek solīts, bet, kad tas jāpilda, atkal uzrodas kaut kas svarīgāks un mēs paliekam bešā. Tā gadu no gada. Bet solījumi ir jāpilda. Arī valdībai. Jo tas nepieciešams ne jau mūsu dienestu, bet gan valsts interesēs.
