Presē izskanējusi informācija, ka premjers Ivars Godmanis nav apmierināts ar tieslietu ministra darbu. Kā varēja rasties šāda informācija un kā to komentē premjers?
Saruna ar Godmaņa kungu ilga 30 sekundes, un uz jautājumu, vai premjeram ir kādi iebildumi par tieslietu sistēmas darbu, viņš teica „nē”.
Ik pa brīdim kādam gribas „padrebināt” tieslietu sistēmu. Man nav ziņu, kas to gribējis darīt šoreiz. Gribu tikai piebilst, ka tieslietu sistēmai, tāpat kā visai valstij, nākamā gada budžets būs smags pābaudījums.
Uz Tieslietu ministriju arī attiecas finanšu ministra ierosinātā 5 procentu štata darbinieku atbrīvošana...
Mēs jau esam samazinājuši ierēdņu skaitu - un šo darbu turpinām. Vislielākās iespējas šobrīd saredzam Valsts zemes dienestā, jo nekustamā īpašuma tirgus ir „sabremzējies”. Esam sākuši lielu reformu ieslodzījuma vietu sistēmā, kur arī ir neaizpildītas štata vietas, no kurām varam atteikties, likvidējot kādu cietumu. Piemēram, Pārlielupes. Līdz gada beigām tas tiks slēgts.
Tātad Latvijā paliks 14 cietumi. Vai slēgsit vēl kādu?
Esam iecerējuši veikt cietumu apvienošanu, šādi mazinot Ieslodzījuma vietu pārvaldes administratīvo korpusu. Perspektīvā Latvijā no pašreizējiem 15 cietumiem varētu palikt astoņi vai deviņi, ne vairāk.
Sadzīves zādzības mazumā neiet. To skaits, pasliktinoties Latvijas ekonomiskajai situācijai, aug.
Esam sākuši diskusiju speciālistu starpā par to, cik situācijai Latvijā būtu jābūt kriminalizētai no tiesiskā regulējuma viedokļa. Mums jābūt vienotai nostājai, vai par vismazāko zādzību ir jāpiemēro cietumsods. Attīstītajās valstīs sodu politika vērsta uz to, lai cilvēku iekļautu sabiedrībā kā pilnvērtīgu tās locekli.
"Perspektīvā Latvijā no pašreizējiem 15 cietumiem varētu palikt astoņi vai deviņi, ne vairāk."
Lai cilvēks, kurš atradies ieslodzījumā 8,10 vai 12 gadus, bez īpašam pūlēm iekļautos sabiedrībā, jāiegulda milzīgi resursi – jādod ieslodzītajam iespēja izglītoties, strādāt, sevi garīgi un fiziski attīstīt. Jābūt pieejamām psihologa konsultācijām. Ar līdzšinējo Latvijas sodu politiku šādu mērķi sasniegt ir neiespējami.
Latvijas sabiedrība nav gatava atbalstīt to, ka cilvēkam nav jāsēž cietumā 10 - 15 gadus, bet pietiktu ar pieciem. Pētījumi liecina, ka soda termiņš, vidēji 3 - 5 gadi, ir uzskatāms par maksimālo, lai cilvēks pēc apcietinājuma justos pilnvērtīgs un līdzvērtīgs. Tad varbūtība, ka izdosies cilvēku resocializēt, tas ir, iekļaut sabiedrībā kā pilnvērtīgu tās locekli, ir lielāka.
Viena no svarīgākajām 2008. gada likumdošanas prioritātēm ir tieslietu pamatlikuma – Tiesu iekārtas likuma – pieņemšana. Kā likumprojekts virzās un ko tas mainīs Latvijā?
Līdz deputātu vasaras brīvdienām Saeimas apakškomisijā atsijājām virkni jautājumu, kurus varētu ātri iestrādāt pašreizējā likumā, negaidot jaunā apstiprināšanu. Vai arī – ļoti saspringt un ātrā tempā pieņemt jauno likumprojektu. Tas ir Saeimas kompetences jautājums.
Esam konceptuāli vienojušies par Tieslietu padomi, ka tā nav tikai reprezentatīva struktūra, bet gan pilda konkrētus uzdevumus, un par tās sastāvu. Esam konceptuāli vienojušies arī, ka jāpalielina tiesneša palīga funkcijas.
Vēl diskutējām par kvalifikācijas jautājumiem un Augstākās tiesas palātu, un šajā lietā vienotas nostājas mums vēl nav. Bet pārējie jautājumi ir konceptuāli skaidri, un ļoti ceru, ka beidzot likumprojekts sāks kustību pretim apstiprināšanai.
"Problēma ir tā, ka valstī līdz šim nav bijis tāda organizatoriska veidojuma, kurā visi tieslietu sistēmas pārstāvji apsēžas pie viena galda."
Vai jaunais likums kaut ko krasi mainīs? Nē, radikālu reformu tas nenesīs. Bet izmaiņas būs – Tieslietu padome ar savu pienesumu visā sistēmā. Šī padome izskatīs svarīgākos jautājumus, piemēram, nozares budžetu. Tad arī tieslietu ministram būs stabilāka sajūta, ja viņš būs saņēmis Tieslietu padomes mandātu un pašu profesionāļu aplēstus ciparus – tiesnešu skaitu apgabaltiesā, naudas sadalījumu u. tml. Padomē darbosies tiesneši, Augtākās tiesas priekšsēdētājs, kas būs padomes vadītājs, ģenerālprokurors, advokāti. Problēma ir tā, ka valstī līdz šim nav bijis tāda organizatoriska veidojuma, kurā visi tieslietu sistēmas pārstāvji apsēžas pie viena galda. Ir politiskā vadība – ministrs, kas sistēmu pārvalda, tad ir tiesa, kas darbojas neatkarīgi, advokāti – arī sistēmas sastāvdaļa, bet nekādā veidā visi šie pārstāvji neveido vienotu kopīgu sistēmas politiku. Tieslietu padomei būs jāpilda šī funkcija.
Kā pilnveidot tiesu izvietojumu, uzlabot tiesu darbību un sēžu protokolu kvalitāti, izskaust nolaidību lietu izskatīšanā, mazināt sūdzības?
Sākšu ar sūdzībām. Tās bija, ir un būs, bet tām nav regulāra rakstura. Pamatotās sūdzības izskatām, ierosinām disciplinārlietas. Bet kopumā, manuprāt, tiesu sistēma strādā labi.
Ir virkne problēmu, kas jārisina, piemēram, tiesu nolēmumu publiskošana. Mums jāatrod nauda, lai īstenotu ideju par visu spēkā stājušos civillietu nolēmumu apkopojuma publicēšanu. Ja lieta ir skatīta pirmajā instancē, tad apelācijas un arī kasācijas tiesā, tad visiem šiem trim spriedumiem jābūt vienuviet pieejamiem. Jo man kā juristam var nebūt saprotams tikai kasācijas instances spriedums, var rasties grūtības saprast lietas būtību. Sabiedrībai ir jāzina judikatūra jeb tiesu prakse un mums jādod iespēja ar to iepazīties.
Tiesu darba uzlabošana galvenokārt saistīta ar ilgtermiņa politikas dokumenta – tiesu sistēmas pamatnostādņu – izstrādāšanu, kas jāpabeidz līdz gada beigām. Skaidrs, ka tiesu skaits Latvijā kļūs mazāks. Ir vairākas apgabaltiesu sesijas, kas tiks līdz gada beigām slēgtas. Mazā tiesā ar diviem tiesnešiem nevar funkcionēt, piemēram, izskatāmo lietu elektroniskā sadale, kas ir tiesu sistēmas caurskatāmības pamats. Un katrs tiesas nams – tie ir izdevumi.
"Ja atmetam visas negācijas, kas rodas tajā skaitā no sabiedrības neinformētības, tad kopumā šķīrējtiesu pienesums ir bijis pozitīvs."
Pārmaiņas tiesu sistēmā būs cieši saistītas ar pamatnostādnēm, un tiks skarti vairāki jautājumi:
- tiesu namu un zemesgrāmatu nodaļu skaits un izvietojums,
- tiesu infrastruktūras modernizācija, tajā skaitā tiesas sēžu videokonferenču nodrošināšana,
- tiesu nolēmumu publiskošana un vēl citi.
Šīs pamatnostādnes būs mūsu redzējums uz tiesu sistēmas attīstību tuvāko 15-20 gadu laikā.
Tiesu skaita samazināšana nenozīmē to, ka automātiski samazināsies arī izskatāmo civillietu skaits...
Tiesu skaita samazināšana nenozīmē tiesnešu atbrīvošanu no darba. Mums jāizvērtē tiesu noslogojums un tiesnešu sastāvi jāizvieto tajās vietās, kur tas būs rentabli. Varam trīs mazas tiesas apvienot vienā lielā. Tādējādi tiesnešu skaits nemainīsies, bet mainīsies tiesas namu daudzums.
Jābilst, ka reģionos ar lietu izskatīšanas termiņiem viss ir kārtībā. Problēmas ir Rīgas apgabaltiesā un administratīvajās tiesās. Rīgas apgabaltiesā situācija ar civillietām ir tiešām kritiska, jo pirmās instances sēdes noliktas jau uz 2009. gada beigām, apelācijas instances sēdes – uz 2010. gadu. Esmu uzdevis jaunajai apgabaltiesas priekšsēdētajai meklēt īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus situācijas uzlabošanai, jo šāda situācija nav pieļaujama. Savukārt, kas attiecas uz administratīvajām tiesām, tad no 2009. gada 1. janvāra administratīvās tiesas tiks izvietotas arī reģionos.
Sabiedrība arī ne vienmēr izprot, ko šķīrējtiesas nozīmē, bet vienalga tās funkcionē. Vai šķīrētjtiesu bloks devis pozitīvo pienesumu komercstrīdu risināšanā?
Kaut mums gāja smagi, esam izstrādājuši jaunu šķīrējtiesu likumprojektu, kas iesniegts valdībā apstiprināšanai. Svarīgākais, ko esam ierakstījuši un kas allaž bijis strīda objekts, ir – vienošanās par šķīrējtiesu kā strīda izšķiršanas institūciju ir patstāvīgs līgums, kura priekšmets un citu būtisko sastāvdaļu regulējums iekļauts jaunajā likumprojektā. Īpašs regulējums paredzēts patērētājam kā speciālam privāto tiesību subjektam, paredzot, ka vienošanos par strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā varēs noslēgt tikai tad, kad starp līdzējiem jau ir radies strīds, pretēji tam, kā tas notiek šobrīd, kad šķīrējtiesas klauzula tiek iespiesta starp citiem līguma noteikumiem un ir nepamanāma. Šāda atsevišķa līguma parakstīšana liks cilvēkiem aizdomāties, kas tas ir, ko viņš paraksta, un painteresēties, ko šķīrējtiesas nolēmums nozīmē.
"Iedzīvotājiem līdz šāgada 1. septembrim noteikti jāizpērk pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme."
Vēl būs jaunums. Tagad rajona tiesa lemj tikai par šķīrējtiesas izpildraksta izdošanu, bet nav iespēju tās lēmumu pārsūdzēt. Esam jaunajā likumā paredzējuši iespēju šķīrējtiesas lēmumu tomēr pārsūdzēt, kā arī noteikt lēmuma un izpildraksta izsniegšanas kārtību. Protams, tas tiesnešiem būs papildu darbs, bet šādi ceram novērst nereti pamatotos cilvēku pārmetumus par šķīrējtiesu darbības kvalitāti un objektivitāti, izskaust nepatīkamos momentus cilvēku saskarsmē ar šķīrējtiesām. Tomēr šis ir jutīgs jautājums, tāpēc diskusija vēl nav beigusies.
Jāatceras, ka līgums ir brīvprātīga, saskaņota divu pušu vienošanās un ka neviens netiek piespiests to slēgt. Gribu aicināt ikvienu izturēties atbildīgi un pārdomāti, pirms slēdz ikvienu līgumu, tai skaitā šķīrējtiesas līgumu – pirms kaut ko parakstāt, lūdzu, izlasiet, kas tas ir! Ja kaut ko nesaprotat, vaicājiet! Un noskaidrojiet, kādas var būt sekas.
Kāds bijis šķīrējtiesu pienesums? Ja atmetam visas negācijas, kas rodas tajā skaitā no sabiedrības neinformētības, tad kopumā šķīrējtiesu pienesums ir bijis pozitīvs. Tās ir atvieglojušas tiesu darbu, samazinot komercstrīdu skaitu tiesās, kā arī paši komersanti ir atzinuši, ka tas ir ātrs un ērts strīdu izšķiršanas veids, kā būtiskāko norādot procesa ātrumu un konfidencialitāti.
Ir jauns dokuments – koncepcija par mediācijas ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā. Kas tas ir?
Tas ir izlasīšanas vērts dokuments. Mediatora jeb vidutāja ieviešana tiesu darbā varētu nest lielu pozitīvu ieguldījumu. Jau pašlaik civilprocesā tiesa var piedāvāt pusēm slēgt izlīgumu. Bet – joprojām nav izveidots izlīguma slēgšanas mehānisms. Ja tiks izveidots vidutāja jeb mediatora institūts, tad daudzas lietas no tiesām varētu tikt atsauktas, jo strīdnieki būs atraduši kompromisu.
Arī nākamgad viena no jūsu prioritātēm būs latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanas veicināšana un tās statusa nostiprināšana. Kā vērtējat pašreizējo situācija ar valsts valodas lietojumu, tajā skaitā Latgalē?
Situācija ir pasliktinājusies. To apliecina ne vien izjūtas, bet arī fakti – krasi audzis administratīvo pārkāpumu skaits. Protams, sodīšana ir galējais līdzeklis.
Ko esam izdarījuši mēs? Mēs dzīvojam Latvijā, un valsts valoda ir latviešu, un esam pieņēmuši MK noteikumus Nr. 296, kuri satur papildinošu sarakstu profesijām, kurās jālieto valsts valoda. Pašlaik Latvijā bezdarbs aug, bet, ja cilvēks vēlas te strādāt, tad viņam valoda prasību robežās jāzina.
Krieviski raidošie elektroniskie mediji intervē amatpersonas krievu valodā. Protams, patīkami, ja intervējamais atbild tajā pašā valodā, kurā tiek uzdots jautājums, bet vai situācijā, kad valsts valodas lietojums Latvijā rūk, tieši amatpersonām nevajadzētu konsekventi turēties pie valsts valodas lietojuma un rādīt piemēru?
Amatpersonām tas būtu jādara. Ar to mums jāsāk, kaut katra valoda, ko cilvēks zina, ir viņa bagātība. Apmācības latviski jau sākumskolā – tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas lauciņš, bet es šādu iniciatīvu kā politiķis noteikti atbalstu.
Par sevi varu teikt, ka ar presi vienmēr runāju latviski.
Patlaban iedzīvotājiem jāizpērk lietošanā piešķirtā zeme? Ja nu cilvēks šo zemi tomēr neizpirks, kas būs tālāk?
Jā, iedzīvotājiem līdz šāgada 1. septembrim noteikti jāizpērk pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme. Lai to izdarītu, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 1. septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana un Valsts zemes dienestā jāiesniedz zemes robežu plāns, vai jāsamaksā priekšapmaksa par izpērkamo zemi, veicot bankā sertifikātu pārvedumu. Šī ir pēdējā iespēja zemi nopirkt par sertifikātiem.
"Referendumā vairāk nekā 40 procentu vēlētāju savu gribu izteica, un šo daļu es nekādi nevaru nosaukt par niecīgu."
Personām, kuras neveiks iepriekš minētās procedūras līdz šāgada 1. septembrim, būs iespēja noslēgt zemes nomas līgumu ar pašvaldību līdz 2009. gada 2. septembrim.
Ja noteiktajā termiņā tas netiks izdarīts, zemes lietotājam zemi vairs nebūs tiesību ne izpirkt, ne turpināt izmantot, tā tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajā zemē un to izmantos īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem zemes īpašniekiem vai mantiniekiem. Tad jau šo zemi varēs pirkt tikai un vienīgi par naudu.
Kā vērtējat Satversmes grozījumu nepieciešamību?
Esmu nacionāli konservatīvu vērtību piekritējs. Kad Satversme tika izstrādāta, tad tautas tiesības atlaist Saeimu tika formulētas un tās joprojām ir
Esmu ļoti piesardzīgs par ierosinājumu Valsts prezidenta izveidotās komisijas ziņojumā, ka viņam vajadzētu piešķirt plašākas pilnvaras. Tad izjuks līdzsvars starp Saeimu un prezidentu. Ja viņam būs lielākas tiesības nekā Saeimai, tad jādomā par visas tautas vēlētu prezidentu.
Jā, vairāk nekā 40 procentu vēlētāju savu gribu izteica, un šo daļu es nekādi nevaru nosaukt par niecīgu. Katram no cilvēkiem ir savi iemesli, kādēļ viņš balsoja „par”. Ir jāizsver, cik liela vēlētāju daļa drīkst ierosināt Saeimas atlaišanu, iespējams, jāpaplašina grozījumu piedāvājums, jāparedz vairāki varianti. Bet es noteikti ieteikšu Saeimas apakškomisijai rast iespēju pieaicināt kādu praktizējošu Eiropas konstitucionālo tiesību ekspertu. Ekspertu atziņas un idejas būtu vērtīgas arī tādēļ, ka tas būs „skats no malas”.
