Veicini tiesiskas domas un pilsoniskas sabiedrības attīstību! Kļūsti par emuāru autoru!
Tā ir Tava iespēja sabiedrības dialogā ar valsti un valsts dialogā ar sabiedrību.
Uzrakstīt daudz maz normālu blogu ir elles darbs. Tas ir saņemties, vēlreiz saņemties, jo nerakstīt var gandrīz vienmēr vai vismaz atlikt rakstīšanu var vienmēr, uzrakstīt, jo iespējas saņemties šoreiz ir bijis vairāk kā gribēšanas atlikt, izlasīt, jo arī autoram jābūt lasītājam un jāredz no malas, izlabot, jo nekas nav nemaldīgi un mainās it viss, kad esi kļuvis lasītājs. Normālā gadījumā tās ir pāris stundas no manas dzīves. Ja jau nepatiktu, nedarītu gan jau. Kad nedaru, tad, acīmredzot, nepatīk vai arī nav laika un spēka. Jo tas tomēr ir elles darbs. Saņemties, izdarīt. Turklāt zinot, ka šeit saglabāt melnrakstu un turpināt pēc pāris stundām vai dienām īsti nevar, jo tad tā īsti arī vairs nevar publicēt. Blogs šeit ir acumirkļa māksla. (Man vēl palika 23 minūtes paša teksta radīšanai, lietotāja sesija noveco pārāk strauji.)
Tāpēc teksts ir īss. Kopija. Jo šis ir copy-paste, datora komandu ctrl+C un ctrl+V laikmets - ne radītāju, bet kopētāju iespēju laiks. Links aiz linka, saite aiz saites, citāts aiz citāta.
Kas notiktu, ja nedarbotos ctrl+C un ctrl+V. Iespējams, nekas. Jo nekā vienkārši nebūtu.
Arī Latvijas blogosfērā dominē kopētāji un citētāji, kas mazāk rada oriģinālu saturu, vairāk apkopo citātus un tekstus, latvisko un latviskajā vidē ievelk ārzemju resursus un rīkus, reflektē un pavairo esošo.
Jaunlatviešu laiki nav beigušies, ja kas. Pierādi, ka arī latviski var blogot, sarīkot flashmob akciju, izveidot hashtag tviterī. Tādi kārklu angļu laiki patiesībā. Ar trendīgiem topikiem un tagiem, ar kūlīgiem resursiem un mesidžiem.
Vēl 17 minūtes. :)
Tāpēc beidzot solītais stāsts par latviešiem, viņu apķērību un idejām, viņu kredītiem un visu ko citu. Arī par viņu krīzi un viņu izeju no krīzes, ko apzīmē naivais jautājums - a kur jāiet?
Radītājs zinātu savu ceļu, kopētājs atkārto citu sacīto un iet pa ieteikto maršrutu.
22. februārī braucu autobusā no A pilsētas uz B pilsētu. Ļaužu pilns, mīcās cilvēks pie cilvēka. Ābolam nav kur nokrist. Kur nu vēl noģībušai personai.
Reāla situācija, reāli ļaudis. Nekas nav izdomāts. Viņi tur vienkārši bija.
Māte māca padsmitgadīgo dēlu. Viņai esot ienākusi prātā ļoti laba ideja! Varēs samaksāt visus kredītus!
- aizej pie tēva. pasaki, ka esi viņa dēls. paprasi tūkstoti!
- a kur jāiet?
- pie tēva. pie papiņa. baltajā ķieģeļu mājā.
- a kur jāiet?
- pa labi tur. ceļš un pa labi. ieej, paprasi tūkstoti. pasaki - nedosi tūkstoti, prasīšu alimentus. tur tavas vecāmātes māte arī dzīvo. ieraugi veceni, sit pa galvu. viņai 99 gadi. īsta ragana.
- a viņam mašīna ir?
- ir. kaut kāda honda.
- ā.
- mētājas pie mājas.
- a kur tā māja ir?
- pa labi, tur no ceļa pa labi.
- a tā māja?
- kāda māja. riktīga suņabūda. es jau nemaz nezinu, vai viņš dzīvs. tavs papiņš. varbūt sen nosprādzis. bet tu aizej.
Komentāri satur tā autoru viedokli. Ievietojot komentāru, autors atzīst, ka piekrīt portāla LV.LV lietošanas un komentēšanas noteikumiem un neizvirza pret portālu LV.LV nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu un/vai dzēšanu.
Dzimusi Varakļānos, augusi Viļānos.
Studējusi baltu filoloģiju, bet baltāka no tā nav kļuvusi.
Mācījusi citus un mācījusies no citiem.
Ieguvusi doktora grādu. Tālāk studē dzīves skolā.
Apgūtie kursi:
Dzīve ir maksas izglītība. Brīvība vienmēr maksā vairāk.
Nekas nav tik svarīgs, lai nevarētu būt nesvarīgs.
Neko būtisku nevar ne paspēt, ne nokavēt.
Sīkāk par mani jāvaicā citiem. Viņi vienmēr zina visprecīzāk.
Kā reiz teica kāda varas sieviete: "Viņa dara to, ko grib. Un tad, kad grib."
Lai tā arī būtu.
Mani nevar piespiest. Tikai pārliecināt.
Daru to, kas man patīk un izdodas, jo dzīve ir īsa, īsiņa. Vienīgais, ko tās laikā var paspēt, ir dzīvot.
Atpakaļ
Uz augšu
Ilze Sperga