Veicini tiesiskas domas un pilsoniskas sabiedrības attīstību! Kļūsti par emuāru autoru!
Tā ir Tava iespēja sabiedrības dialogā ar valsti un valsts dialogā ar sabiedrību.
Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības, zinātnes un sporta nozarē, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomā.
Lai veicinātu sabiedrības līdzdalību un iesaistīšanos izglītības nozares lēmumu pieņemšanā, Izglītības un zinātnes ministrija uzsākusi jaunu iniciatīvu, aicinot ikvienu sabiedrības pārstāvi aktīvi līdzdarboties izglītības attīstības nodrošināšanā.
Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības, zinātnes un sporta nozarē, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomā.
Lai veicinātu sabiedrības līdzdalību un iesaistīšanos izglītības nozares lēmumu pieņemšanā, Izglītības un zinātnes ministrija uzsākusi jaunu iniciatīvu, aicinot ikvienu sabiedrības pārstāvi aktīvi līdzdarboties izglītības attīstības nodrošināšanā.
Dienests ir radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.
Valsts probācijas dienesta izveide ir apliecinājums tam, ka sodīšanas sistēmai mūsu valstī nav atriebības raksturs, ka likumpārkāpējs nav zudis sabiedrībai un ka valsts uzņemas atbildību par savas sabiedrības locekļiem.
Probācijas institūciju parādīšanās Latvijā turpina kriminālsodu izpildes sistēmas reformu, kas pēc neatkarības atgūšanas sākās ar plašu cietumu reformu, nāves soda atcelšanu, mūsdienīgu sodu izpildes tiesību normu jaunradi. Dienesta izveide Latvijā ļaus uzlabot kriminālsodu piespriešanas un izpildes efektivitāti.
Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kas darbojas, pamatojoties uz 2003. gada 18. decembrī Saeimā pieņemto likumu «Valsts probācijas dienesta likums», kas ir stājies spēkā 2004. gada 1. janvārī, un saskaņā ar 2005. gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumiem nr. 1010 «Valsts probācijas dienesta nolikums».
Mans mērķis ir stāstīt sabiedrībai par cilvēkiem, kas kāda iemesla dēļ ir nokļuvuši uz noziedzības ceļa. Mans mērķis ir kopā ar sabiedrību viņiem palīdzēt atgriezties.
Nav gudri un nav iespējams tik trakā skrējienā, kādā pašreiz ir ierauta Latvijas sabiedrība, acumirklī pateikt, kura taisnība ir taisnāka. Vai tas būtu vērtējums par kādu valdības un citu amatpersonu lēmumu, vai par lemšanas procesos iesaistīto sabiedrības grupu iniciatīvām. Žurnālisti nav cilvēki no malas. Sava redzējuma paušanu emuārā uztveru kā pašdisciplinējošu iespēju, lai savaldot savas emocijas, kuru sabiedrībā jau tāpat ir pārlieku daudz, paskaidrotu lietas, pamatojoties uz faktiem, novēroto un salīdzināšanu, nevis pliku man patīk-nepatīk demonstrēšanu.
studējis mūziku Latvijas Mūzikas akadēmijā un filosofiju Latvijas Universitātē.
no 2000. līdz 2004. gadam papildinājies Brēmenes, Greifsvaldes un Berlīnes Humbolta universitātēs Vācijā, kā arī Īslandes universitātē Reikjavīkā.
pašlaik strādā LU Politikas zinātnes nodaļā, piedalās pētnieciskos projektos. Aktīvi publicējas par dažādiem kultūras un politikas jautājumiem, veic zinātniskās literatūras tulkojumus.
pētniecībā galvenās intereses saistās ar pilsoniskās sabiedrības problēmām un Austrumeiropas politisko ideju vēsturi.
Reālajā dzīvē turpretī dodu priekšroku labam kinematogrāfam, indiešu virtuvei un sarunām ar interesantiem cilvēkiem.
16 gadu pieredze traumu punktā, uzņemšanā, stacionārā, poliklīnikā un sanitārajā aviācijā kā sejas-žokļu-mutes ķirurgam
5 gadu pieredze veselības izglītībā kā vadītājam
12 gadi privātajā biznesā
studijas individuālajā un grupu psihoterapijā un psihiatrijā
psihoterapeita privātprakse un uzņēmums Consultus
gana plašs vaļasprieku saraksts
Radības kronis ir pretrunīgu īpašību apvienojums un būtu vieglāk rakt grāvjus vai skaldīt malku, tomēr lielāko daļu mūža darbojos tieši ar cilvēku. Redzētais, dzirdētais un sajustais joprojām neliek doties prom uz neapdzīvotu salu, bet gan iespēju un vēlmju robežās būt kopā. Domājot par cilvēku un raugoties uz apkārtējo pasauli no viņa (arī no mana) skatu punkta, pieņēmu piedāvājumu un sajutu izaicinājumu rakstīt manu publisko dienasgrāmatu.
ja 93% Latvijas iedzīvotāju paši sevi vērtē pozitīvi, būdami pārliecināti, ka ir godīgi un principiāli, bet tajā pašā laikā apmēram tikpat daudzi uzskata, ka šī valsts ir korumpēta un sabiedrība amorāla, tad vai nu kaut kas nav kārtībā ar pašnovērtējumu, vai arī nācijas morāles standartiem. Situācijā, kad nācija noliedz valsti, ko pati radījusi, tas vairs nav tikai ētikas, bet arī valsts pārvaldes, tautsaimniecības un sociālpolitiskas jautājums.
Jau vairāk kā trīsdesmit gadus es rakstu presei un pēdējā laikā arī interneta medijiem, esmu trīspadsmit grāmatu autors. Tāpēc es vēlos šeit runāt par morāli un ētiku valsts pārvaldē, tautsaimniecībā, sociālpolitiskā, kultūrā un izglītībā.
Uzskatu, ka visa pasaules progresa pamatā ir spēja apšaubīt esošās sistēmas, vērtības un shēmas. Es neesmu pret, bet uzskatu, ka ir vērts pārbaudīt, vai varam to darīt labāk.
Man ir viedoklis un tiesības to izteikt, ko paredz Satversmes 100.pants, un nezinu nevienu iemeslu, kāpēc es to varētu nedarīt.
Darba pieredze: skolā kā skolotājam, ārvalstu diplomātiskajā organizācijā, sadarbojoties ar Latvijas valsts struktūrām personāla attīstības jautājumos, personāla attīstības un komunikācijas nodaļā jau likvidētā uzņēmumā un dažādos sabiedrisko attiecību un mārketinga projektos. Interesē digitālās komunikācijas iespējas, sarunas, pieredzes un izaicinājumi.
Satiekams arī http://jorens.blogs.lv , http://www.twitter.com/jorenskovalovs un ikdienā- tepat starp jums..
Sabiedrības bagātība ir viedokļu daudzveidība. Neatkarīgi no valsts brieduma līmeņa, ekonomiskās attīstības un politiskas, domas un vārda brīvība ir un paliek augšupvirzoša vērtība.
Emuārs ikvienam ir viena no lieliskākajām iespējām paust viedokli, apejot daudzus gan objektīvus, gan subjektīvus ierobežojumus. Mans mērķis izmantot šo iespēju vispārības labā.
Esmu sākusies pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. Bērnību pavadīju izsūtījumā Sibīrijā. Pie šīs tēmas atgriezos deviņdesmitajos gados, rakstot, publicistiku, sastādot grāmatu sēriju „Via dolorosa” un strādājot Okupācijas muzejā. ).
Pašlaik esmu pilna laika pensionāre un atļaujos nodarboties ar sevi, zemi un tādu radošu izpausmi kā dzejoļu un eseju rakstīšanu. Tā es atbildu uz pasaulīgā un mūžīgā pieskārieniem.
Kas skumdina? Mēs tik lēni pieņemamies gudrībā, ka tā arī nepagūstam brīnišķīgo Dieva dāvanu – dzīvi izdzīvot pilnībā. Meklējot naudu, daudzi pazaudē sevi. Meklējot sevi, nākas pazaudēt līdzgājējus, tomēr tā nav pati lielākā nelaime. Iepriecina ikviena saruna par dzīves galvenajiem jautājumiem un aizvien pieaugošā piederības sajūta Latvijai.
Alfons Nonsens ir sabiedriski apzinīgs un politiski aktīvs Latvijas Republikas pilsonis. Patriots. Viņš nevairās paust savu viedokli par mums visiem būtiskām norisēm. Portāls LV.LV respektē cilvēka tiesības izteikties.
Latvijā ir aktualizējušās vairākas “sabiedrības”, kas postulē atšķirīgas sociālās realitātes. Pēc savas būtības tās ir līdzīgas, jo neņem otras viedokli nopietni, bet meklē saknes globālā sazvērestībā vai uzpirkšanā.
Man rūp kādu ceļu (austrumu vai rietumu) Latvijas sabiedrība ies.
Kā antropoloģi mani interesē cilvēku rīcības līmenis. Kāpēc mēs darām lietas, kuras neatbilst mūsu vērtību uzstādījumiem. Pētījumi rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par augstāko vērtību uzskata ģimeni, taču tas netraucē ģimenei veltīt mazāk laika kā citām nodarbēm vai būt vardarbīgiem pret ģimenes locekļiem.
Blogs ir mana rīcība Latvijā notiekošā analīzei un pārdomām. Visupirms par mūsu katra vietu un darbību Latvijas sabiedrības, identitātes un vērtību veidošanā.
Dzimusi Varakļānos, augusi Viļānos.
Studējusi baltu filoloģiju, bet baltāka no tā nav kļuvusi.
Mācījusi citus un mācījusies no citiem.
Ieguvusi doktora grādu. Tālāk studē dzīves skolā.
Apgūtie kursi:
Dzīve ir maksas izglītība. Brīvība vienmēr maksā vairāk.
Nekas nav tik svarīgs, lai nevarētu būt nesvarīgs.
Neko būtisku nevar ne paspēt, ne nokavēt.
Sīkāk par mani jāvaicā citiem. Viņi vienmēr zina visprecīzāk.
Kā reiz teica kāda varas sieviete: "Viņa dara to, ko grib. Un tad, kad grib."
Lai tā arī būtu.
Mani nevar piespiest. Tikai pārliecināt.
Daru to, kas man patīk un izdodas, jo dzīve ir īsa, īsiņa. Vienīgais, ko tās laikā var paspēt, ir dzīvot.
Vairākus gadus dienu no dienas aprakstot Saeimā un valdībā notiekošo, mani arvien biežāk nodarbināja retorisks jautājums — kādēļ daudzi domājoši, spriest un analizēt spējīgi pedagogi, mediķi, uzņēmēji, kļūstot par politiķiem, pēkšņi zaudē jelkādu saikni ar reālo pasauli. Kas notiek viņu galvās, kad tajās iesakņojas varas apziņa. Un kādēļ vieni izaug par talantīgiem, spēcīgiem politiķiem, kamēr citi pat pēc četriem Saeimā pavadītiem gadiem joprojām nav izpratuši pat viselementārākos likumdošanas procesus.
Mani uztrauc tas, kādēļ mūsos iesakņojas pārliecība, ka latvieši nav radīti pašpārvaldei. Kādēļ arvien uzstājīgāk izskan viedoklis, ka daudzie gadu simti zviedru, vācu, krievu jūgā radījuši neatgriezeniskas izmaiņas latviešu mentalitātē un pašapziņā. Vai mēs mākam tikai pakļauties un izpildīt kāda cita sastādītu scenāriju? Vai, paši nonākot pie savas valsts vadīšanas, mēs apjūkam un, kā gadiem badināti bērni, mākam tikai negausīgi rīt, piepildot katrs savu vēderu?
Emuārs ir manas attieksmes paušana. Rakstot ziņas, žurnālista ētika man liedz izteikt savu subjektīvo viedokli. Taču tas nenozīmē, ka man tāda nav.
Ar dažādām sporta aktivitātēm nodarbojos kopš agras bērnības, un volejbolam ir bijusi galvenā loma manā dzīvē. Spēlējot volejbolu esmu gan ieguvusi izglītību ASV, gan nopelnījusi naudu. Bet, mācot bērnus spēlēt volejbolu, esmu guvusi lielāko gandarījumu, jo prieks redzēt šos bērnus attīstot sevi, sasniedzot savus mērķus, esot pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem un izjūtot viņu mīlestību un pateicību.
Rakstīšu par sporta lietām Latvijas jauniešu vidū, veselīga dzīvesveida nozīmi un ASV un Latvijas atšķirībām, jo daudzu gadu pieredze, dzīvojot gan tur, gan te, ir likusi saprast, ka diemžēl mēs nesaprotam, cik daudz mums šai zemē ir dots. Vajag tikai prast un spēt to visu izmantot.
Ar dažādām sporta aktivitātēm nodarbojos kopš agras bērnības, un volejbolam ir bijusi galvenā loma manā dzīvē. Spēlējot volejbolu esmu gan ieguvusi izglītību ASV, gan nopelnījusi naudu. Bet, mācot bērnus spēlēt volejbolu, esmu guvusi lielāko gandarījumu, jo prieks redzēt šos bērnus attīstot sevi, sasniedzot savus mērķus, esot pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem un izjūtot viņu mīlestību un pateicību.
Rakstīšu par sporta lietām Latvijas jauniešu vidū, veselīga dzīvesveida nozīmi un ASV un Latvijas atšķirībām, jo daudzu gadu pieredze, dzīvojot gan tur, gan te, ir likusi saprast, ka diemžēl mēs nesaprotam, cik daudz mums šai zemē ir dots. Vajag tikai prast un spēt to visu izmantot.
Aktīvs kalnu slēpotājs no 8 gadu vecuma. Jau no pašiem slēpošanas pirmsākumiem, paralēli konservatīvajiem treniņiem, ir paticis slēpot pa gravu starp kokiem un lēkāt uz katras "pumpas", kuru vien redz. Lai būtu kur likt savu enerģiju arī vasarā, Arturs sāk aizrauties ar skrituļslidošanu. Izmantojot savas pilsētas priekšrocības, skrituļo pa Gaujas senlejas asfaltēto nogāzi. Nav arī ilgi jāgaida līdz Arturs sāk ar riteni triekties lejup pa Gaujas senlejas stāvajām nogāzēm.
Jau vairākus gadus Arturs strādā Reiņa trasē par slēpošanas instruktoru un no 2008. gada par Aerodium Sigulda Izpilddirektoru.
Arturs rakstīs par milzīgajām iespējām, kas mums katram ir dotas, neatlaidību, sapņiem un to piepildīšanu, uzdrīkstēšanos darīt kaut ko jaunu, neredzētu un mazliet traku.
Bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” (LgSC) oficiali registreita 2005. goda 2. novembrī, nu 2008. goda juļa jei atzeita par sabīdriskuo lobuma organizaceju, tok kai dūmubīdru kūpa dzymuse jau 20. g. s. 90. godu suokuos i leidzeigi atsuokuse darbeibu 90. godu beiguos Reigā, Rēzeknē, Daugovpilī i Jelgovā.
LgSC devize – “Latgolu saulē ceļt”.
Latgola i latgaliskums apvīnoj vairuokus desmitus studejūšu i studejis beigušu jaunīšu, kam ir svareigi LgSC statutūs nūsaceitī mierki i aizdavumi – popularizēt i veicynuot Latgolys nūvoda kulturvidis, ekonomiskuos i socialuos vidis atteisteibu, koordinēt ar tū saisteitūs projektu izstruodi i realiziešonu. Bīdreibys dzimšona i pastuoveišona pīruoda, ka latgalīšu jaunīšim ir aktuala darbeiba kūpeigā organizacejā, vīnuotu mierķu izvierzeišona i sasnīgšona.
LgSC 2008.-2010. goda darbeibys programu atbolsta Islande, Lihtenšteina i Norvegeja EEZ finanšu instrumenta i Norvegejis finanšu instrumenta ītvorūs i Latvejis vaļsts ar Sabīdreibys integracejis fonda storpnīceibu.
Bīdreibys lobī dorbi: školuotuoju vosorys kursi “Vosoruošona” i jaunīšu seminars “Atzolys”, jaunuos latgalīšu muzykys festivals “Muzykys Skrytuļs” i koncertu cikli “Taiseits Latgolā”, “LaLaDra – latgalīts latgalīšam draugs”, myusudīnu latgalīšu ortografejis nūsacejumu izdūšona i informativī seminari Rēzeknē i Reigā, latgalīšu volūdys kursi Reigā i daleiba ekspedicejuos pi Sibira latgalīšu, latgalīšu dzejis antologejis “Susātivs” izdūšona i latgalīšu dzejnīku daleiba Dzejis dīnu diskā “Inflatio Poesis”, studentu orienteišonuos saceņseibys Reigā i čyguonūs īšona i leiguošona Latgolā, kai ari daudzi cyti bīdreibys vadeiti i sadarbeibā ar cytom NVO, vaļsts i pošvaļdeibu institucejom sataiseiti projekti.
Ka gribi izzynuot vaira, verīs LgSC sātyslopu www.lgsc.lv!
Vieniem – studente, citiem – bērns, vairumam – nepazīstama garāmgājēja uz ielas. Ne vairs no laukiem, ne vēl no pilsētas. LgSC valdes locekle ar interesi par cilvēkiem un sabiedrību.
Vēlos dalīties ar emocijām par NVO interešu aizstāvības darba aizkulisēm.Šī apņemšanās ir laika veltīšana visiem, kam svarīgi uzzināt eLPA pārdomas par NVO Latvijā.
Vēlos dalīties ar emocijām par NVO interešu aizstāvības darba aizkulisēm.Šī apņemšanās ir laika veltīšana visiem, kam svarīgi uzzināt eLPA pārdomas par NVO Latvijā.
Emuāri būs stāsti, fakti un domas par savā ikdienas darbā iegūto. Būs arī nojautas par
iespējamiem faktiem un daudzajām lietām, par kurām cilvēki klusē.
Publiska
informācija nav kāda īpašums un tai nav slepenības zīmoga, tādēļ ar to
dalos. Ja jums tā noder un zināt, kā to izmantot, lai
sadarbotos pa horizontālēm un vertikālēm vai
nodotu draugiem un paziņām, mana pilsoniskā sirdsapziņa būs mierīga.
Lapas karte
Saites
Mājas lapa
Twitter
RSS
Atpakaļ
Uz augšu
