Pētījums īstenots ar mērķi izvērtēt migrācijas procesu ietekmi
uz valodas vidi Latvijā, integrācijas procesa pozitīvos un
negatīvos faktorus, ņemot vērā globalizācijas radīto mūsdienu
migrācijas procesu īpatnības, kā arī rosinot nepieļaut tautas un
valodas ilgmūžībai nelabvēlīgo norišu turpināšanos.
Migrācija un valoda
Migrācijas un valodu sasaistes problēma modernajā pasaulē,
pieaugot migrācijas apjomiem, kļūst arvien aktuālāka. Tas skar
gan pret imigrantiem izvirzītās lingvistiskās kompetences
prasības, gan to attieksmi pret mītnes valsts valodu, gan dzimtās
valodas saglabāšanas iespējas iebraucējiem to jaunajās mītnes
zemēs. Mūsdienu pasaulē, kad dažādu tautību, valodu un valsts
piederību pārstāvji dzīvo cits citam līdzās ciešāk kā jebkad,
vienotas un mierīgas līdzāspastāvēšanas priekšnoteikums ir
veiksmīga saziņa un savstarpējā sapratne. Arī mūsdienu civilizētā
sabiedrībā valoda ir galvenais sazināšanās līdzeklis. Tradīcijas,
paradumus, ieražas un attieksmi pret konkrētas valsts un tautas
vērtībām arī migranti var apgūt tikai caur valodu.
Pētījumā "Migrācijas ietekme uz valodas vidi Latvijā" skatīta
migrācijas un valodas politikas saskares problēma mūsdienu
pasaulē, kas, pieaugot iedzīvotāju mobilitātei, kļūst arvien
aktuālāka. Pieaugošā iedzīvotāju migrācija un mobilitāte rada
jaunus izaicinājumus katrai valstij, tās ideoloģijai, arī valodas
un migrācijas politikai. Veidojot vai pārskatot valsts migrācijas
politiku, ir svarīga imigrācijas un integrācijas jautājumu
sabalansēšana tā, lai tas veicinātu gan ekonomisko attīstību, gan
neradītu iekšpolitisko spriedzi. Galvenā integrācijas problēma ir
valodas barjera, kas arvien aktuālāka kļūst mūsdienās, kad
ekonomika ir balstīta uz pakalpojumiem un zināšanām.
| "Latvijas etniskais sastāvs
joprojām ir pamatnācijai nelabvēlīgs." |
|
Iedzīvotāju kustība starp dažādiem reģioniem pastāvīgi un
regulāri ietekmē arī valodas uzvedību un noturību, kas ir
nozīmīgs kultūras aspekts. Līdz ar migrācijas aktivitātes
regulāru pieaugumu radušies arī dažādi cēloņi sociolingvistiskās
situācijas nozīmīgām pārmaiņām. Pieaugošas mobilitātes un
migrācijas kontekstā ir svarīgi, lai cilvēki apgūtu savu mītnes
valstu valodas, tādējādi spējot sekmīgi integrēties sabiedrībā un
kļūstot par aktīvu sabiedrības daļu. Analizējot Latvijas
iedzīvotāju viedokli par imigrantu valsts valodas prasmi,
aptaujas dati rāda (sk. 1. att.), ka imigrantiem būtu
izvirzāma prasība prast valsts valodu.
1. att. Latvijas iedzīvotāju atbildes uz
jautājumu "Vai, Jūsuprāt, cilvēkiem, kuri pēc 1991. gada Latvijā
ir ieradušies ar mērķi strādāt, ir jāprot latviešu
valoda?"


Šeit svarīgi ievērot to, ka dalībvalstis ir galvenās lēmumu
pieņēmējas par valodas politiku, tostarp reģionu un minoritāšu
valodām.
Kāpēc ir aktuāli migrācijas procesi un to
ietekme uz valodas vidi?
Ir vairāki būtiski faktori, kas mudina pievērsties migrācijas
ietekmes uz valodas situāciju izpētei:
- šobrīd apmēram 192 miljoni jeb 3% cilvēku dzīvo ārpus
valsts, kurā dzimuši. Tas nozīmē, ka katrs 35. cilvēks pasaulē
ir migrants;
- ES iedzīvotāju skaits no 1960. gada regulāri pieaug; 80% no
iedzīvotāju pieauguma 2007. gadā veido migranti, kas daudzās
Rietumeiropas valstīs līdzsvaro iedzīvotāju negatīvo dabīgo
pieaugumu;
- problēmas, kuras jārisina dažādās valstīs atbilstoši to
konkrētajai valodas situācijai un sociālajai videi un kas
radušās aktīvas darbaspēka migrācijas rezultātā (geto,
noslēgtās kopienas, imigrantu nabadzība un tās radītā
noziedzība u.tml.);
- daudzos un dažādos pētījumos publicētie secinājumi, ka ES
trūkst vispārēju nacionāla līmeņa pasākumu migrantu
piemērotības darba tirgum sekmēšanai, vispirms jau valodas
apguves jomā. Cerība, ka šīs problēmas nokārtosies pašas par
sevi, nav attaisnojusies;
- ņemot vērā Latvijas nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju
(iedzīvotāju novecošanās, nepietiekama dzimstība u.tml.) un
pieaugošo emigrāciju, jau tuvākajā nākotnē Latvijā imigrācija
neizbēgami būs aktuāls jautājums.
Migrācija un valodas politika Eiropas
valstīs
Kopējās tendences Eiropā pēdējā desmitgadē, pretstatā pagājušā
gadsimta 90. gadiem, kad valdīja multikulturālisma atskaņas, ir
nostiprināt valsts valodu, prasīt tās prasmi no iebraucējiem jau
pirms vai neilgi pēc ierašanās mītnes zemē. Vienlaikus jāuzsver
daudzvalodības loma ES, īpaši pievēršot uzmanību indivīda valodu
prasmēm.
Intensīvie migrācijas procesi, kas risinājušies pēdējā
gadsimta laikā, un lielu cittautiešu kopienu rašanās ietekmē arī
katras valsts valodas vidi, kā arī veicina katras valodas
pārmaiņu rašanos. Migrācijas radītās tendences un problēmas
dažādās pasaules valstīs apstiprina vēlmi nostiprināt valsts
valodas pozīcijas, pieprasot imigrantiem valsts valodas
prasmi.
Pētot lingvistisko situāciju Latvijā, analizētas arī citās
valstīs imigrantiem izvirzītās lingvistiskās kompetences
prasības, imigrantu attieksme pret mītnes valsts valodu un
dzimtās valodas saglabāšanas iespējas iebraucējiem to jaunajās
mītnes zemēs. Tieši nacionālās valodas prasme ir kā
identifikators noteiktai integrācijas stadijai, piemēram,
Francijā, kā nevienā citā Eiropas valstī, neraugoties uz
izcelsmi, ir svarīgi runāt nacionālajā valodā, lai tiktu pieņemts
kā nācijai piederīgais.
| "Svarīgi imigrācijas un
integrācijas jautājumus sabalansēt tā, lai tas
veicinātu gan ekonomisko attīstību, gan neradītu
iekšpolitisko spriedzi." |
|
Kopējās tendences Eiropas Savienības dalībvalstīs liecina par
sabiedrības radikalizācijas riskiem un imigrācijas
izaicinājumiem, kuri lielā mērā veicinājuši to, ka Rietumeiropas
valstis arvien vairāk vēlas imigrantiem izvirzīt valsts valodas
prasmes nosacījumus, tādējādi sekmējot integrācijas procesu.
Šobrīd tā ir realitāte Vācijā, Nīderlandē, Francijā, Norvēģijā,
Somijā, un ir pamats uzskatīt, ka sabiedrības integrācijas
eksāmeni un testi imigrantiem kļūst par standarta procedūru
Eiropā.
Lielākajā daļā ES dalībvalstu tiek veidotas nacionālas
institūcijas imigrācijas un integrācijas jautājumos. Šo valstu
institūciju loma ir nodrošināt imigrantu integrācijas iespējas,
piedāvājot integrācijas kursus, valodas un kultūras
apmācības.
Valoda - integrācijas stūrakmens
Skatot migrācijas jautājumus, īpaši valodas aspektā, liela
uzmanība pievērsta arī sabiedrības integrācijas jautājumiem.
Katrai valstij ir sava vēsture, tradīcijas un paražas, kas ir par
pamatu dažādiem stereotipiem un uzskatiem. Katras kopienas
tradīcijām un identitātei pamatā ir šīs kolektīvās atmiņas
radītās vērtības, kas ir nozīmīgas noteiktas cilvēku kopienas
(šeit domāti arī attiecīgie valstiskie veidojumi) pašsaglabāšanās
centienos, kas ir dabīgs process. Mūsdienu pasaules globalizācija
nosaka arī daudzu Eiropas valstu (īpaši Centrāleiropas un
Austrumeiropas) centienus aizsargāt savas nacionālās īpatnības,
kā valoda, kultūra, nacionālie simboli u.c.
Veiksmīga integrācija iespējama, ja katra valsts pilnīgi
nodrošinās imigrantu iekļaušanos sabiedrībā, nekādā mērā
nepārkāpjot savas valsts pamatiedzīvotāju tiesības. Faktori,
kuriem ir izšķirīga nozīme, lai imigrants veiksmīgi iekļautos
mītnes valsts kultūras, sociālajā un ekonomiskajā vidē, ir mītnes
valsts kultūras normu un tradīciju izpratne un mītnes valsts
valodas prasme. Var apgalvot, ka laba mītnes valsts valodas
prasme migrantam ir galvenā atslēga viņa integrācijai.
Nacionālās pieejas īstenošana imigrācijas, resp., arī valodas
jautājumos Latvijas valsts valodu un Latvijas valstiskumu var
tikai stiprināt.
Nozīmīgi aspekti Latvijas migrācijas
politikā
Latvijas migrācijas politikas veidošanā, ņemot vērā valodas
īpašo stāvokli nacionālajā politikā, būtiski jautājumi ir
imigrantu integrācija un valsts valodas prasme, ar ko saistītas
valodas apguves iespējas. Latvijā imigranti pārsvarā nāk no
bijušajām Padomju Savienības valstīm, tāpēc latviešu valoda nonāk
konfliktā ar krievu valodas plašo izplatību un lietošanu.
| "Imigrantiem Latvijā būtu
izvirzāma prasība prast valsts valodu." |
|
Kā intervijās norādījuši aptaujātie viesstrādnieki, tieši
iespēja saprasties krievu valodā ir viens no priekšnoteikumiem,
kāpēc viņi izvēlas strādāt Latvijā. Viesstrādnieki uzsver, ka
Latvijā atšķirībā no citām valstīm viņiem nerodas dabīga
motivācija apgūt valsts valodu, jo, pat dzīvojot Latvijā vairākus
gadus, nav radušās problēmas valsts valodas nezināšanas dēļ.
Nozīmīga loma šeit ir Latvijas iedzīvotāju lingvistiskajai
uzvedībai, proti, komunikācijā ar cittautiešiem (galvenokārt
krievvalodīgajiem) par saziņas valodu izvēlēties krievu valodu.
To apliecina arī Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati (sk. 2.
att.).
2. att. Latvijas iedzīvotāju atbildes uz
jautājumu "Kādā valodā Jūs galvenokārt sazināties ar cilvēkiem,
kuri ar mērķi strādāt ir pārcēlušies uz Latviju pēc
1991.gada?"


Apzinoties, ka Latvijas etniskais sastāvs joprojām ir
pamatnācijai nelabvēlīgs, nepilsoņu skaits ir liels, imigrācijas
pamatvirziens iepriekšējais - galvenokārt bijušās Padomju
Savienības republikas, kuru iedzīvotāji palielina krievu valodas
vidi valstī, kas pati par sevi neveicina valsts valodas apgūšanu,
- secināts, ka šie imigrācijas komponenti Latvijā apgrūtina
valodas situācijas stabilizēšanu un sabiedrības integrāciju.