Pētījums īstenots ar mērķi izvērtēt migrācijas procesu ietekmi uz valodas vidi Latvijā, integrācijas procesa pozitīvos un negatīvos faktorus, ņemot vērā globalizācijas radīto mūsdienu migrācijas procesu īpatnības, kā arī rosinot nepieļaut tautas un valodas ilgmūžībai nelabvēlīgo norišu turpināšanos.

Migrācija un valoda

Migrācijas un valodu sasaistes problēma modernajā pasaulē, pieaugot migrācijas apjomiem, kļūst arvien aktuālāka. Tas skar gan pret imigrantiem izvirzītās lingvistiskās kompetences prasības, gan to attieksmi pret mītnes valsts valodu, gan dzimtās valodas saglabāšanas iespējas iebraucējiem to jaunajās mītnes zemēs. Mūsdienu pasaulē, kad dažādu tautību, valodu un valsts piederību pārstāvji dzīvo cits citam līdzās ciešāk kā jebkad, vienotas un mierīgas līdzāspastāvēšanas priekšnoteikums ir veiksmīga saziņa un savstarpējā sapratne. Arī mūsdienu civilizētā sabiedrībā valoda ir galvenais sazināšanās līdzeklis. Tradīcijas, paradumus, ieražas un attieksmi pret konkrētas valsts un tautas vērtībām arī migranti var apgūt tikai caur valodu.

Pētījumā "Migrācijas ietekme uz valodas vidi Latvijā" skatīta migrācijas un valodas politikas saskares problēma mūsdienu pasaulē, kas, pieaugot iedzīvotāju mobilitātei, kļūst arvien aktuālāka. Pieaugošā iedzīvotāju migrācija un mobilitāte rada jaunus izaicinājumus katrai valstij, tās ideoloģijai, arī valodas un migrācijas politikai. Veidojot vai pārskatot valsts migrācijas politiku, ir svarīga imigrācijas un integrācijas jautājumu sabalansēšana tā, lai tas veicinātu gan ekonomisko attīstību, gan neradītu iekšpolitisko spriedzi. Galvenā integrācijas problēma ir valodas barjera, kas arvien aktuālāka kļūst mūsdienās, kad ekonomika ir balstīta uz pakalpojumiem un zināšanām.

Iedzīvotāju kustība starp dažādiem reģioniem pastāvīgi un regulāri ietekmē arī valodas uzvedību un noturību, kas ir nozīmīgs kultūras aspekts. Līdz ar migrācijas aktivitātes regulāru pieaugumu radušies arī dažādi cēloņi sociolingvistiskās situācijas nozīmīgām pārmaiņām. Pieaugošas mobilitātes un migrācijas kontekstā ir svarīgi, lai cilvēki apgūtu savu mītnes valstu valodas, tādējādi spējot sekmīgi integrēties sabiedrībā un kļūstot par aktīvu sabiedrības daļu. Analizējot Latvijas iedzīvotāju viedokli par imigrantu valsts valodas prasmi, aptaujas dati rāda (sk. 1. att.), ka imigrantiem būtu izvirzāma prasība prast valsts valodu.

1. att. Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu "Vai, Jūsuprāt, cilvēkiem, kuri pēc 1991. gada Latvijā ir ieradušies ar mērķi strādāt, ir jāprot latviešu valoda?"

Šeit svarīgi ievērot to, ka dalībvalstis ir galvenās lēmumu pieņēmējas par valodas politiku, tostarp reģionu un minoritāšu valodām.

Kāpēc ir aktuāli migrācijas procesi un to ietekme uz valodas vidi?

Ir vairāki būtiski faktori, kas mudina pievērsties migrācijas ietekmes uz valodas situāciju izpētei:

1. šobrīd apmēram 192 miljoni jeb 3% cilvēku dzīvo ārpus valsts, kurā dzimuši. Tas nozīmē, ka katrs 35. cilvēks pasaulē ir migrants;
2. ES iedzīvotāju skaits no 1960. gada regulāri pieaug; 80% no iedzīvotāju pieauguma 2007. gadā veido migranti, kas daudzās Rietumeiropas valstīs līdzsvaro iedzīvotāju negatīvo dabīgo pieaugumu;
3. problēmas, kuras jārisina dažādās valstīs atbilstoši to konkrētajai valodas situācijai un sociālajai videi un kas radušās aktīvas darbaspēka migrācijas rezultātā (geto, noslēgtās kopienas, imigrantu nabadzība un tās radītā noziedzība u.tml.);
4. daudzos un dažādos pētījumos publicētie secinājumi, ka ES trūkst vispārēju nacionāla līmeņa pasākumu migrantu piemērotības darba tirgum sekmēšanai, vispirms jau valodas apguves jomā. Cerība, ka šīs problēmas nokārtosies pašas par sevi, nav attaisnojusies;
5. ņemot vērā Latvijas nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju (iedzīvotāju novecošanās, nepietiekama dzimstība u.tml.) un pieaugošo emigrāciju, jau tuvākajā nākotnē Latvijā imigrācija neizbēgami būs aktuāls jautājums.

Migrācija un valodas politika Eiropas valstīs

Kopējās tendences Eiropā pēdējā desmitgadē, pretstatā pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad valdīja multikulturālisma atskaņas, ir nostiprināt valsts valodu, prasīt tās prasmi no iebraucējiem jau pirms vai neilgi pēc ierašanās mītnes zemē. Vienlaikus jāuzsver daudzvalodības loma ES, īpaši pievēršot uzmanību indivīda valodu prasmēm.

Intensīvie migrācijas procesi, kas risinājušies pēdējā gadsimta laikā, un lielu cittautiešu kopienu rašanās ietekmē arī katras valsts valodas vidi, kā arī veicina katras valodas pārmaiņu rašanos. Migrācijas radītās tendences un problēmas dažādās pasaules valstīs apstiprina vēlmi nostiprināt valsts valodas pozīcijas, pieprasot imigrantiem valsts valodas prasmi.

Pētot lingvistisko situāciju Latvijā, analizētas arī citās valstīs imigrantiem izvirzītās lingvistiskās kompetences prasības, imigrantu attieksme pret mītnes valsts valodu un dzimtās valodas saglabāšanas iespējas iebraucējiem to jaunajās mītnes zemēs. Tieši nacionālās valodas prasme ir kā identifikators noteiktai integrācijas stadijai, piemēram, Francijā, kā nevienā citā Eiropas valstī, neraugoties uz izcelsmi, ir svarīgi runāt nacionālajā valodā, lai tiktu pieņemts kā nācijai piederīgais.

Kopējās tendences Eiropas Savienības dalībvalstīs liecina par sabiedrības radikalizācijas riskiem un imigrācijas izaicinājumiem, kuri lielā mērā veicinājuši to, ka Rietumeiropas valstis arvien vairāk vēlas imigrantiem izvirzīt valsts valodas prasmes nosacījumus, tādējādi sekmējot integrācijas procesu. Šobrīd tā ir realitāte Vācijā, Nīderlandē, Francijā, Norvēģijā, Somijā, un ir pamats uzskatīt, ka sabiedrības integrācijas eksāmeni un testi imigrantiem kļūst par standarta procedūru Eiropā.

Lielākajā daļā ES dalībvalstu tiek veidotas nacionālas institūcijas imigrācijas un integrācijas jautājumos. Šo valstu institūciju loma ir nodrošināt imigrantu integrācijas iespējas, piedāvājot integrācijas kursus, valodas un kultūras apmācības.

Valoda - integrācijas stūrakmens

Skatot migrācijas jautājumus, īpaši valodas aspektā, liela uzmanība pievērsta arī sabiedrības integrācijas jautājumiem. Katrai valstij ir sava vēsture, tradīcijas un paražas, kas ir par pamatu dažādiem stereotipiem un uzskatiem. Katras kopienas tradīcijām un identitātei pamatā ir šīs kolektīvās atmiņas radītās vērtības, kas ir nozīmīgas noteiktas cilvēku kopienas (šeit domāti arī attiecīgie valstiskie veidojumi) pašsaglabāšanās centienos, kas ir dabīgs process. Mūsdienu pasaules globalizācija nosaka arī daudzu Eiropas valstu (īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas) centienus aizsargāt savas nacionālās īpatnības, kā valoda, kultūra, nacionālie simboli u.c.

Veiksmīga integrācija iespējama, ja katra valsts pilnīgi nodrošinās imigrantu iekļaušanos sabiedrībā, nekādā mērā nepārkāpjot savas valsts pamatiedzīvotāju tiesības. Faktori, kuriem ir izšķirīga nozīme, lai imigrants veiksmīgi iekļautos mītnes valsts kultūras, sociālajā un ekonomiskajā vidē, ir mītnes valsts kultūras normu un tradīciju izpratne un mītnes valsts valodas prasme. Var apgalvot, ka laba mītnes valsts valodas prasme migrantam ir galvenā atslēga viņa integrācijai. Nacionālās pieejas īstenošana imigrācijas, resp., arī valodas jautājumos Latvijas valsts valodu un Latvijas valstiskumu var tikai stiprināt.

Nozīmīgi aspekti Latvijas migrācijas politikā

Latvijas migrācijas politikas veidošanā, ņemot vērā valodas īpašo stāvokli nacionālajā politikā, būtiski jautājumi ir imigrantu integrācija un valsts valodas prasme, ar ko saistītas valodas apguves iespējas. Latvijā imigranti pārsvarā nāk no bijušajām Padomju Savienības valstīm, tāpēc latviešu valoda nonāk konfliktā ar krievu valodas plašo izplatību un lietošanu.

Kā intervijās norādījuši aptaujātie viesstrādnieki, tieši iespēja saprasties krievu valodā ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc viņi izvēlas strādāt Latvijā. Viesstrādnieki uzsver, ka Latvijā atšķirībā no citām valstīm viņiem nerodas dabīga motivācija apgūt valsts valodu, jo, pat dzīvojot Latvijā vairākus gadus, nav radušās problēmas valsts valodas nezināšanas dēļ. Nozīmīga loma šeit ir Latvijas iedzīvotāju lingvistiskajai uzvedībai, proti, komunikācijā ar cittautiešiem (galvenokārt krievvalodīgajiem) par saziņas valodu izvēlēties krievu valodu. To apliecina arī Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati (sk. 2. att.).

2. att. Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu "Kādā valodā Jūs galvenokārt sazināties ar cilvēkiem, kuri ar mērķi strādāt ir pārcēlušies uz Latviju pēc 1991.gada?"

Apzinoties, ka Latvijas etniskais sastāvs joprojām ir pamatnācijai nelabvēlīgs, nepilsoņu skaits ir liels, imigrācijas pamatvirziens iepriekšējais - galvenokārt bijušās Padomju Savienības republikas, kuru iedzīvotāji palielina krievu valodas vidi valstī, kas pati par sevi neveicina valsts valodas apgūšanu, - secināts, ka šie imigrācijas komponenti Latvijā apgrūtina valodas situācijas stabilizēšanu un sabiedrības integrāciju.