NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. martā, 2009
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
3
3

Sociālais pabalsts "seko" līdzi uz ārzemēm

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Edvīns Ošinieks ir viens no tiem cilvēkiem, kuru Laima Muktupāvela būtu varējusi aprakstīt savā grāmatā „Šampinjonu derība”. Jau vairākus gadus dzīvojis un strādājis Īrijā, ne gluži sēnes lasījis, bet ar lauksaimniecību saistītu darbu gan veicis. Tagad šis darbs zaudēts, bet citu atrast nav viegli. Tomēr Edvīns šajā situācijā ir tiesīgs prasīt savas valsts palīdzību, proti, atgriezties Latvijā un saņemt bezdarbnieka pabalstu. To sauc par bezdarbnieka pabalsta eksportu. Tomēr tas nav vienīgais pabalsts, ko cilvēks, strādājot un dzīvojot kādā citā Eiropas Savienības (ES) valstī, var saņemt vai eksportēt. Par pabalstu eksportu skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta Starptautisko līgumu un attiecību nodaļas vadītāja Dace Zabiņako.

Pabalsts „seko” cilvēkam

Likumā ierakstīts, ka cilvēks savā valstī tiks sociāli pasargāts negaidītās dzīves situācijās, saņemot dažāda veida pabalstus: bezdarbnieka, ģimenes, invaliditātes pensiju, pensiju un citus. Tāpat līdzīgs princips tiek ievērots arī tad, ja cilvēks izvēlējies dzīvot un strādāt kādā citā Eiropas Savienības valstī. Šādā gadījumā viņš nezaudēs Latvijā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas un līdz ar to arī savas tiesības uz sociālo drošību.

To apstiprina arī D. Zabiņako. Latvijas pilsoņi, pārceļoties uz dzīvi kādā no ES dalībvalstīm, ir tiesīgi saņemt pensijas un atsevišķus pabalstus, kurus viņi ir ieguvuši Latvijā.

Pamatā pabalstu eksports notiek uz ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (Norvēģija, Lihtenšteina, Īslande, Šveice) valstīm. Tomēr to var eksportēt arī uz Kanādu, Ukrainu un bijušajām PSRS valstīm. Plānots, ka ar laiku pabalsti „sekos” līdzi arī uz Krieviju, Baltkrieviju un Izraēlu.

Tomēr jāņem vērā, ka pabalstu eksports neattiecas uz visiem pabalstiem. Eksportēt var šādus pabalstus: bezdarbnieka pabalstu, slimības un maternitātes pabalstus, ģimenes valsts pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

"Ja cilvēks savā mūžā ir strādājis vairākās ES valstīs, viņam ir tiesības saņemt pensiju no visām šīm valstīm."

Tas nozīmē: ja cilvēks Latvijā saņem kādu no minētajām pensijām vai pabalstiem, tad, ievērojot noteiktus nosacījumus, var veikt šīs pensijas vai pabalsta eksportu uz citu valsti. Vienīgā atšķirība ir ar ģimenes pabalstu – to var eksportēt tikai izņēmuma gadījumos.

D. Zabiņako norāda, ka pabalstu eksports notiek, pamatojoties uz speciāli izdotām E veidlapām, jo informācijas apmaiņa starp dalībvalstu institūcijām notiek ar šo veidlapu palīdzību. Dažas no tām izsniedz arī pašam cilvēkam, piemēram, E 303 bezdarbnieka pabalsta eksporta gadījumā.

Bezdarbnieka pabalsts viesstrādniekiem

Bezdarbnieka pabalsts „seko” cilvēkam divos gadījumos – pirmkārt, kad bezdarbnieks dodas uz ārzemēm meklēt darbu, un, otrkārt, kad cilvēks zaudē darbu, atrodoties ārzemēs.

Ja cilvēks ir strādājis Latvijā, veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas un zaudējis darbu, tad viņš var saņemt bezdarbnieka pabalstu un meklēt darbu ne tikai Latvijā, bet arī kādā citā ES valstī, turpinot saņemt piešķirto pabalstu. To sauc par bezdarbnieka pabalsta eksportu.

Tomēr bezdarbniekam, meklējot darbu ārzemēs, jāievēro trīs nosacījumi, lai savu pabalstu varētu eksportēt. Proti, viņam jābūt reģistrētam Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā darba meklētājam vismaz 4 nedēļas jeb mēnesi pirms izbraukšanas no Latvijas. Tāpat aizbraucējam jābūt tiesībām saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu līdz brīdim, kad viņš izbrauc no Latvijas. Visbeidzot, uz ārzemēm bezdarbniekam jādodas tikai ar nolūku meklēt darbu.

Lai eksportētu savu pabalstu uz ārzemēm, darba meklētājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāpieprasa minētā E 303 veidlapa un ar šo veidlapu septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no Latvijas jāreģistrējas tās valsts, piemēram, Īrijas, nodarbinātības dienestā.

Pēc reģistrēšanās darba meklētājam veidlapa jāiesniedz arī tās valsts kompetentajā institūcijā. E 303 veidlapā norādīts piešķirtā pabalsta apmērs un laiks, kurā saglabājas tiesības saņemt pabalstu. Kad formalitātes izpildītas, bezdarbniekam jāpilda visi noteiktie darba meklētāja pienākumi, ko nosaka šī valsts.

Jāatceras, ka bezdarbnieka pabalsta eksportu var saņemt trīs mēnešus vai līdz brīdim, kad uzsāktas darba attiecības. Ja tomēr cilvēkam nav izdevies atrast darbu, atgriežoties Latvijā, šo trīs mēnešu laikā (piemēram, pēc diviem mēnešiem) bezdarbnieks var turpināt saņemt pabalstu Latvijā.

Savukārt, zaudējot darbu ārzemēs, cilvēkam nekavējoties jāvēršas šīs valsts kompetentajā institūcijā un jānoskaidro, vai viņam ir tiesības saņemt tās valsts bezdarbnieka pabalstu. Lai to saņemtu, būs jāuzraksta iesniegums, un pozitīva rezultāta gadījumā pabalsts tiek piešķirts. Piemēram, Īrijā bezdarbnieka pabalstu var saņemt deviņus mēnešus.

Nokļūstot šādā situācijā, cilvēkam ir izvēle – saņemt tās valsts bezdarbnieka pabalstu un turpināt meklēt darbu vai atgriezties Latvijā un saņemt šo pabalstu savā valstī. Ja bezdarbnieks izlēmis atgriezties, tad viņam vispirms ir jāievēro tie paši iepriekšminētie nosacījumi. Proti, vismaz četras nedēļas jeb mēnesi jābūt reģistrētam kā darba meklētājam un jāmeklē darbs šajā valstī. Ja mēneša laikā darbs nav atrasts, tad tās valsts kompetentajā institūcijā jāsaņem E 303 veidlapa un jāatgriežas Latvijā. Bezdarbnieka pabalstu Latvijā varēs saņemt trīs mēnešus. Jāpiebilst, ka arī pēc šiem trim mēnešiem cilvēks var doties atpakaļ, piemēram, uz Īriju, un turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu līdz tajā valstī noteiktā termiņa beigām. Tātad, atgriežoties pēc trīs mēnešiem Īrijā, pabalstu varēs saņemt vēl piecus mēnešus.

Tomēr situācijā, ja valsts, piemēram, Lielbritānija, nepiešķir jums tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad jādodas uz Lielbritānijas kompetento institūciju, jāsaņem E 301 veidlapa un jāatgriežas Latvijā. E 301 veidlapa apstiprinās nodarbinātības laiku, apdrošināšanu bezdarba gadījumam un būs nepieciešama, ja Latvijā cilvēks pieprasīs bezdarbnieka pabalstu. Tomēr jāatceras, ka tiek ņemti vērā arī citās dalībvalstīs nostrādātie laika posmi.

Jāatgādina, ka cilvēkam, kurš dodas dzīvot un strādāt ārpus Latvijas, jānoskaidro un jāzina tās valsts nosacījumi, ierobežojumi un pamatprasības. Ja cilvēkam ir šaubas par savu informētību, jādodas uz Latvijas vēstniecību un jālūdz konsultatīva palīdzība. Tā, piemēram, LM sadarbojas ar Latvijas vēstniecību Īrijā. Šajā vēstniecībā cilvēks var saņemt visu nepieciešamo informāciju par pabalstu eksportu.

Ģimenes pabalsts kā izņēmums

Kā paskaidroja D. Zabiņako, ģimenes pabalstu eksportēt var tikai izņēmuma gadījumos. „Parasti tas notiek gadījumos, kad cilvēks, kas ir nodarbināts Latvijā, tiek aizsūtīts uz citu valsti strādāt, kas skaitās komandējums līdz vienam gadam; atsevišķos gadījumos ar iespēju pagarināt komandējumu līdz diviem gadiem. Tas ir vienīgais gadījums, kad ģimenes pabalstu var eksportēt, pārskaitot uz tās valsts kontu, kurā cilvēks atrodas. Turklāt ģimenes pabalstu cilvēks var saņemt tikai vienā valstī, kas pārsvarā ir nodarbinātības valsts,” uzsver D. Zabiņako.

"Ģimenes pabalstu eksportēt var tikai izņēmuma gadījumos."

Tātad, piemēram, ja māte strādā Latvijā, bet tēvs – Īrijā, tad ņem vērā to valsti, kurā atrodas bērns. Ja bērns ir Latvijā, tad ģimenes pabalstu pilnā apmērā maksā Latvija, bet, ja Īrijā šis pabalsts ir lielāks, tad Īrija var piemaksāt pabalsta starpību. Līdz ar to māte Latvijā saņem noteikto pabalsta apmēru un papildus abu valstu pabalstu starpību. Līdz ar to vecāki, strādājot vairākās dalībvalstīs, nav zaudētāji, jo saņem pilnu lielākā pabalsta apmēru.

Savukārt, ja bērns dzīvo pie tēva Īrijā, bet māte nestrādā, tad vecāki saņem Īrijas noteikto ģimenes pabalstu. Princips ir vienkāršs – pabalstu izmaksā pirmkārt tā valsts, kurā viens no vecākiem strādā. Situācijā, ja abi vecāki strādā ārzemēs, bet bērns atrodas Latvijā, vecākiem pilnībā jāpieprasa Īrijas pabalsts.

Pārvedam pensiju

Latvijas pilsoņi, pārceļoties uz dzīvi kādā no ES dalībvalstīm, nezaudē tiesības uz pensijām un atsevišķiem pabalstiem, kurus viņi ir ieguvuši Latvijā. Cilvēks var pieprasīt savu pensiju pārskaitīt uz jauno dzīvesvietu, iesniedzot iesniegumu VSAA nodaļā vai jaunās dzīvesvietas kompetentajā institūcijā, norādot jauno bankas konta numuru, skaidro D. Zabiņako.

Ja cilvēks savā mūžā ir strādājis vairākās ES valstīs, viņam ir tiesības saņemt pensiju no visām šīm valstīm. Katra valsts savu izmaksājamās pensijas daļu aprēķinās atbilstoši tās likumiem un cilvēka nostrādātajam laikam šajā valstī. Ja cilvēks nebūs nostrādājis pietiekami ilgu laiku kādā no ārvalstīm, lai būtu tiesīgs saņemt šīs valsts pensiju, tiks ņems vērā citās ES dalībvalstīs nostrādātais laiks.

Piemēram, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” cilvēka darba stāžam Latvijā, lai viņam būtu tiesības uz pensiju, jābūt ne mazākam par 10 gadiem. Ja cilvēks ir nostrādājis 5 gadus Latvijā, bet pēc tam 7 gadus – Beļģijā, tad, pieprasot pensiju Latvijā, tiesību noteikšanai tiks summēti abi nostrādātie laika posmi. Tādējādi vērā būs ņemti ne tikai nostrādātie 5 gadi Latvijā, bet arī 7 gadi Beļģijā. Tomēr Latvija piešķirs pensiju tikai par pieciem gadiem, kamēr Beļģijas pienākums būs piešķirt pensiju par tur nostrādātajiem 7 gadiem. Kopumā cilvēka darba stāžs būs 12 gadi. Problēmgadījumos var vērsties VSAA, lai risinātu neskaidros jautājumus.

Līdzīgi tiek eksportēti arī pārējie iepriekšminētie pabalsti. Tomēr jārēķinās, ka ne visu pabalstu eksports notiks pāris dienu laikā. Tā, piemēram, pensiju eksports var ieilgt vairākus mēnešus. Tas ir atkarīgs no katras valsts aktivitātes dokumentu saskaņošanā, sagatavošanā, nosūtīšanā.

UZZIŅAI

  1. Papildu informāciju par pensiju un pabalstu eksportu var iegūt VSAA mājaslapā www.vsaa.lv vai  zvanot uz VSAA bezmaksas tālruni 68001015.
  2. Kompetento institūciju adreses atrodamas VSAA mājaslapas www.vsaa.lv sadaļā “Eiropas Savienība”.
  3. Var izmantot iespēju saņemt Eiropas veselības apdrošināšanas karti, saņemot valsts garantētu neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apmērā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts pilsoņiem. Uzzināt vairāk var VOAVA mājaslapas www.voava.lv sadaļā “Eiropas Savienība”.
  4. Par Latvijas vēstniecībām ārvalstīs informāciju var atrast mājaslapā www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/mission/. Latvijas vēstniecība Īrijā: http://www.latvia.ie/lv/ireland/Vestnieciba/ .
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI