VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Ilona Lejniece
Dr.oec.
02. februārī, 2009
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
2
2

Banku kredītpolitika darbam ar kredītu kavētājiem

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Risinājumam jābūt pēc iespējas ātrākam, jo stūrī iedzītam finanšu grūtībās nonākušam aizņēmējam nav ko zaudēt.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Lai uzlabotu sava kredītportfeļa kvalitāti, komercbankas piedāvā finanšu grūtībās nonākušajiem aizņēmējiem vērsties pēc palīdzības bankā, lai banka sniegtu atbalstu tiem aizņēmējiem, kas apzināti vai neapzināti ir kļuvuši par finanšu krīzes upuriem.

Kādu atbalstu īsti saņem aizņēmēji, ierodoties bankā, lai atvieglotu savu parādu slogu?

Pastāv iespēja noslēgt vienošanos par aizdevuma līguma maiņu, piemēram, pagarināt termiņu. Šādā situācijā tiek samazināts ikmēneša maksājums. Taču ilgtermiņā aizņēmējs negūst nekādu finanšu izdevīgumu. Slēdzot vienošanos, tiek iekasēta komisijas maksa par līguma nosacījumu maiņu, kā arī bieža parādība ir procentu likmes izmaiņas, protams, augšupejošas. Slēdzot vienošanos par aizdevuma līguma maiņu, atliekot pamatsummas maksājumus uz kādu noteiktu laika periodu, aizņēmējs iegūst īstermiņa labumu. Arī šajā gadījumā tiek iekasēta komisijas maksa par līguma nosacījumu maiņu, un pēc tam, kad ir beigušās kredītu brīvdienas, ikmēneša maksājums pieaug. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, ir iespējami gadījumi, kad tiek atlikta gan aizdevuma pamatsumma, gan aizdevuma procenti. Arī par šīm izmaiņām aizdevuma līgumā tiek ieturēta komisijas maksa. Tāpat tiek lemts par aizdevuma procentu likmes pārskatīšanu, izvērtējot kredītriska pieaugumu un finanšu resursu cenu.

Aizdevuma pārstrukturēšana

Komercbankas piedāvā aizdevumus pārstrukturēt. Būtībā tas ir jauns atskaites sākuma punkts. Pārstrukturēšana var izpausties gan kā aizdevuma nosacījumu izmaiņas, kustamā vai nekustamā īpašuma, kā arī citu aktīvu vai debitoru parādu pārņemšana daļējai vai pilnīgai aizdevuma dzēšanai, sākotnējā aizņēmēja aizstāšana vai papildu nodrošinājuma piesaistīšana. Pārstrukturizējot ilgtermiņa aizdevumus, tiek pārvērtēta aizdevuma nodrošinājuma vērtība. Pārstrukturizāciju var veikt kā vienošanos pie esošā aizdevuma līguma, atliekot pamatsummas maksājumus uz noteiktu laika periodu, kapitalizējot kavētās pamatsummas, kavētos procentus, līgumsodus. Ar attiecīgās lemttiesīgās institūcijas lēmumu var noteikt daļēju vai visa līgumsoda norakstīšanu, var noteikt individuāla aizdevuma atmaksas grafika izveidošanu. Ja aizņēmējam ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa saistības, ir iespējams šīs saistības apvienot, respektīvi, tiek veikta aizdevumu konsolidācija.

"Nepieciešama komercbanku vienotāka sadarbība, kopīga risinājumu meklēšana, iespējams, - kādas neatkarīgas institūcijas izveide."

Parādu piedziņa

Bankai ir tiesības vienpusēji izbeigt aizdevuma līgumu un pieprasīt, lai aizņēmējs nekavējoties apmaksā izsniegto aizdevumu, procentus un līgumsodu gadījumos, kad banka ir konstatējusi, ka aizņēmēja informācija, dokumentācija neatbilst faktiskajiem apstākļiem, ievērojami pasliktinājies aizņēmēja finansiālais stāvoklis vai ir iestājušies kādi citi apstākļi. Ja ar parādnieku nav iespējams vienoties, tikai tad bankas izmanto galējo variantu - parādi tiek nodoti parādu piedziņas uzņēmumiem vai tiek uzsākta tiesvedība. Tas nozīmē, ka saistību labprātīgas nepildīšanas gadījumā bankai ir tiesības uzsākt parāda piespiedu piedziņu.

Līgumsods

Ja aizņēmējs kavē aizdevuma maksājumus, bankas ietur līgumsodus. Tiklīdz aizņēmējs iemaksā kontā naudu, norēķinu cikls ir šāds: vispirms tiek ieturēts līgumsods, pēc tam procenti par izmantoto aizdevuma summu un tikai pēc tam – aizdevuma pamatsumma. Līgumsoda samaksa neatbrīvo aizņēmēju no līgumā noteikto saistību izpildes.

Ieraksts kredītreģistrā

Taču visas šīs darbības neizslēdz vēl kādu sliktu ziņu aizņēmējam, kurš kavē aizdevuma maksājumus. Informācija par aizdevuma kavējumiem tiek ievietota Latvijas Bankas Kredītu reģistra kavējumu sadaļā, ja aizdevuma kavētājs:

  • pieļāvis līgumā vai tiesas spriedumā noteikto maksājumu kavējumu ilgāk par 60 dienām un nesamaksāto maksājumu summa nav mazāka par Ls 100 vai attiecīgo ekvivalentu ārvalstu valūtā;
  • pārkāpis “Kredītiestāžu likuma” 73. panta prasības (pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu);
  • pieļāvis citus būtiskus līguma pārkāpumus.

Lieki piebilst, ka pašreizējā situācijā arvien vairāk būs tādu personu, kas būs sabojājušas savu kredītvēsturi.

"Latvijā nepastāv valsts atbalsta programmas finanšu grūtībās nonākušajiem aizņēmējiem. (..) Finanšu ministrija patlaban apkopo priekšlikumus un kādus risinājumus sola pēc pāris mēnešiem."

Meklē risinājumus atbalstam

Latvijā nepastāv valsts atbalsta programmas finanšu grūtībās nonākušajiem aizņēmējiem. Atsevišķas komercbankas ir nākušas klajā ar piedāvājumiem, kā atrisināt esošo situāciju, arī Finanšu ministrija apkopo priekšlikumus un kādus risinājumus sola pēc pāris mēnešiem.

Visi priekšlikumi un sarunas notiek tikai par tiem finanšu grūtībās nonākušajiem aizņēmējiem, kas ir iegādājušies savu vienīgo mājokli ar hipotekārā kredīta palīdzību, vai par uzņēmumiem, kuriem draud ražošanas apstāšanās atsevišķu komercbanku prasību nepildīšanas dēļ attiecībā uz aizņēmumiem. Jāatzīmē, ka ir vesela virkne tādu aizņēmēju, kas savulaik ir bezatbildīgi aizņēmušies kredītus teju katrā bankā un viņu saistību apjoms attiecībā pret ienākumiem ir visai liels. Ir vesela virkne tādu aizņēmēju, kam arī ir vairākas kredītsaistības, taču ārēju vai iekšēju faktoru ietekmē ir samazinājušies ienākumi, ir pazaudēts darbs, līdz ar to ir pasliktinājusies maksātspēja. Praktiski nav izejas no izveidojušās situācijas, jo tas zināmā mērā liecina par parādu verdzību. Ko darīt ar šiem sabiedrības locekļiem?

Būtu nepieciešama komercbanku vienotāka sadarbība, kopīga risinājumu meklēšana, iespējams, - kādas neatkarīgas institūcijas izveide. Būtu jāuzklausa arī pašu aizņēmēju piedāvājumi situācijas atrisināšanai. Darbībām jābūt pēc iespējas ātrākām, jo stūrī iedzītam finanšu grūtībās nonākušam aizņēmējam praktiski nav ko zaudēt.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI