Jāaizsargā sabiedrisko mediju neatkarība un dažādība
Parlaments uzskata, ka sabiedrisko raidorganizāciju rīcībā jābūt resursiem un iestādēm, kas ļautu sasniegt īstu neatkarību no politiskā spiediena un tirgus spēkiem. Pašlaik sabiedriskie mediji ir spiesti nepamatoti konkurēt par reitingiem ar komerciālajiem medijiem, kuru galvenais uzdevums nav mediju satura kvalitāte, bet gan lielākas auditorijas daļas pieprasījuma apmierināšana.
Kā norāda EP, sabiedriskajiem medijiem ir īpaša nozīme, jo tie ir objektīvas un neatkarīgas informācijas un komentāru avots. Tie ir arī sabiedrības diskusiju forums, kas veicina pilsoņu plašāku demokrātisku līdzdalību. Plašsaziņas līdzekļu plurālismu var garantēt tikai ar sabiedriskās televīzijas satura pareizu politisku līdzsvaru. Eiropas likumdevējs arī atzīmē, ka pēc pieredzes neierobežota īpašuma tiesību koncentrēšanās apdraud plurālismu un kultūras dažādību, tāpēc sistēma, kuras pamatā ir vienīgi brīvā tirgus konkurence, nespēj garantēt mediju satura maksimālu dažādību.
Arī tehnoloģiskā attīstība automātiski negarantē informācijas plurālisma un satura dažādības ievērošanu – tam nepieciešama aktīva, pastāvīga un modra valstu un Eiropas varas iestāžu politika. Kaut arī internets ievērojami palielinājis iespēju piekļūt dažādiem informācijas, uzskatu un viedokļu avotiem, tas vēl nav aizstājis tradicionālos plašsaziņas līdzekļus kā izšķirīgs sabiedrības viedokļa veidotājs.
Plašsaziņas līdzekļi ir politiskās ietekmes instruments. Privāto mediju uzņēmumi ir galvenokārt orientēti uz peļņu, un tas var apdraudēt satura kvalitāti un viedokļu daudzveidību, tāpēc EP uzskata, ka nedrīkst pieļaut, ka mediju plurālisma nosargāšana paliek tikai tirgus mehānismu ziņā.
Dažkārt dalībvalstu sabiedriskie mediji izjūt nepietiekama finansējuma un politiskā spiediena negatīvās sekas. Sabiedriskajiem medijiem jābūt pietiekamam finansējumam, lai tie spētu konkurēt ar komerciālajiem medijiem, piedāvājot augstas kvalitātes kultūras un ziņu saturu.
ES pārnacionālā līmenī nevar regulēt plašsaziņas līdzekļus atsevišķās dalībvalstīs, taču ES ir tiesības aizsargāt mediju plurālismu, jo ES var tieši ietekmēt valstu politiku konkurences jomā, audiovizuālajos un telekomunikāciju noteikumos, kā arī ārējās tirdzniecības jomā.
"Mediju satura daudzveidību apdraud orientēšanās uz peļņu un īpašuma tiesību koncentrēšanās."
Tā kā daudzi mediji orientējas uz peļņu, tad tajos nepietiekami atspoguļojas sabiedriskie un ekonomiskie procesi, tāpēc EP uzskata, ka nepieciešams sasaistīt konkurences tiesības ar plašsaziņas līdzekļus reglamentējošiem tiesību aktiem.
Dalībvalstu varas iestāžu uzdevums ir radīt priekšnoteikumus, lai garantētu mediju dažādību un žurnālistu pilnīgu neatkarību.
Ņemot vērā visus šos apsvērumus, EP aicina Eiropas Komisiju izstrādāt direktīvu, kurā garantēts mediju plurālisms un kas viecinātu kultūras dažādību, kā to paredz arī UNESCO konvecija par kultūras daudzveidību.
Latvijas likumā ietverts plurālisma gars
Nesen Saeimā ir iesniegts “Audio un audiovizuālo mediju pakalpojumu likumprojekts”, kuru varētu pieņemt līdz šī gada beigām.
Pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja vietnieces Daces Bucenieces domām, jaunajā “Audio un audiovizuālo mediju pakalpojumu likumprojektā” kopumā ir ietverti EP rezolūcijā minētie principi attiecībā uz sabiedriskajām, komerciālajām raidorganizācijām un elektronisko mediju koncentrāciju. “Protams, ne jau precīzi tādā tekstā, kā minēts rezolūcijā, bet kopumā – mediju plurālisma idejas gars ir ietverts vairākās likumprojekta normās un faktiski jau pašā likuma preambulā,” norāda NRTP pārstāve.
Kā teikts preambulā, jaunais likums noteiks “Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo audio un audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēju darbības kārtību un noteikumus, vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un brīvas demokrātiskas diskusijas netraucētas uzturēšanas un attīstības nodrošināšanu”. Likumā būs noteikts, ka īpaši jāatbalsta sabiedrisko mediju darbība, “radot katram Latvijas iedzīvotājam pamatu patstāvīga viedokļa veidošanai par valstī notiekošiem procesiem un tādējādi sekmējot katra sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanai”.
Likumprojekta otrais pants paredz, ka medijiem jānodrošina vārda un uzskatu paušanas brīvība, jādara pieejama sociāli nozīmīga informācija un brīva, demokrātiska diskusija.
Lai novērstu koncentrāciju medijos, likumprojekts nosaka, ka nav pieļaujama mediju pakalpojumu monopolizācija kādas politiskas vai sabiedriskas organizācijas, uzņēmuma, personu apvienības vai atsevišķas personas interesēs. Tāpat likums aizliegs saslēgt tīklos reģionālos vai vietējos mediju pakalpojumu sniedzējus.
Arī likumprojekta nodaļa par mediju pakalpojumu sniedzēju programmas un raidījumu veidošanu paredz – mediju pakalpojumu sniedzēji ir neatkarīgi programmu veidošanā un viņiem jārespektē uzskatu daudzveidība un jāaizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideja.
Žurnālistiem un redaktoriem pašiem jāsaprot, ka viņiem nepieciešama pašregulācija, un pašiem profesionāļiem jāgarantē pietiekama satura dažādība un objektīvi vispusīgs viedokļu atspoguļojums. Šī procesa regulēšana ar valstiska vai pat pārnacionāla līmeņa likumdošanu varētu novest līdz cenzūrai. Var rasties pat situācijas, kad ar viedokļu dažādības trūkuma argumentu varētu censties ierobežot medijus.
Savukārt mediju koncentrācijas un īpašuma tiesību jautājums nav pietiekami skaidri reglamentēts Latvijas likumdošanā, uzskata S.Kruks. Valstij nebūtu jāregulē mediju saturs, bet gan mediju īpašuma tiesību koncentrācija.
Parasti uz medijiem attiecina Konkurences likuma normas, tās pašas, kuras attiecina uz ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču plašsaziņas līdzekļiem tās nav īsti piemērotas. “Mediji un informācijas plūsma nav tas pats, kas frizētava vai tamlīdzīga pakalpojuma sniedzējs,” norāda S.Kruks.
Joprojām nav zināms, kas ir vairāku lielo mediju patiesie īpašnieki un tā nav labvēlīga situācija brīvā sabiedrībā.
