Krievija – “kolektīvais Ramsfelds”
Plāns tika apspriests šonedēļ Briselē notikušajā NATO valstu vēstnieku sanāksmē. Tā virzītājs ir Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Daži rietumu analītiķi uzskata, ka ar šo priekšlikumu Maskava cenšas likt šķēršļus tādiem ASV un Eiropas valstu lēmumiem, kuriem trūkst ANO atbalsta (kā lēmums par iebrukumu Irākā un Kosovas neatkarības atzīšana).
Krievijas priekšlikums balstās uz ideju par jaunu Eiropas drošības paktu, kas būtu juridiski saistošs dokuments un savu pamatu rastu ANO hartā. Krievija arī cer sarīkot starptautisku forumu, kurā piedalītos EDSO, NATO, ES, Neatkarīgo Valstu Sadraudzība un Krievijas vadītā Kolektīvās drošības līguma organizācija, kurā ietilpst Vidusāzijas valstis.
Krievija ar šādiem priekšlikumiem klajā nāk regulāri, atgādina politologs Andris Sprūds. 1997.gadā Krievija reģionālās drošības un stabilitātes paktu piedāvāja Baltijas un Skandināvijas valstīm. “Krievijas diplomāti šādi rīkojas brīžos, kad Eiropa ir attīstības krustcelēs,” skaidro politologs. Šādās krustcelēs bija nonākušas arī Baltijas valstis 1997.gadā, kad tām vēl nepiešķīra rīcības plānus dalībai NATO. Arī šobrīd ir līdzīga situācija, jo rīcības plānus nav saņēmušas Gruzija un Ukraina.
“Šis ir publiskās diplomātijas solis – Krievija parāda, ka tā iestājas par mieru un stabilitāti, un, ja rietumvalstis šo priekšlikumu noraidīs, Krievija varēs sacīt, ka tā nav uzklausīta, un būs ieguvēja jebkurā gadījumā.”
Pēc A.Sprūda teiktā, Krievija uzvedas kā “kolektīvais Ramsfelds” – ja bijušais ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds savulaik iedalīja Eiropas valstis “vecajās” un “jaunajās”, tad šobrīd Krievija cenšas iedzīvināt skeptisku attieksmi daļā rietumvalstu par NATO tālāku paplašināšanos.
Pat neraugoties uz Krievijas pieaugošo starptautisko lomu, rietumvalstis visticamāk paudīs atturību pret šo ierosinājumu. “Tomēr Eiropa apzinās Krievijas pieaugošo svaru, tāpēc ieskanēsies balsis, kuras paudīs, ka ar tās viedokli nevar nerēķināties,” piebilst ārlietu eksperts.
Sabiedriskās organizācijas „Atlantiskā Iniciatīva” (Vācija/ASV) vecākais konsultants un interneta portāla “atlantic-community.org” autors Andreass Bekmans ir pārliecināts, ka Krievijas iniciatīva nerada apdraudētības sajūtu transatlantiskajai kopienai.
"Tomēr Eiropa apzinās Krievijas pieaugošo svaru, tāpēc ieskanēsies balsis, kuras paudīs, ka ar tās viedokli nevar nerēķināties."
“NATO nejūtas “apdraudēta” ne no vienas, izņemot starptautisko terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatības,” norāda A.Bekmans. “Krievija patlaban nerada draudus NATO, tieši otrādi – tā ir svarīgs partneris, neraugoties uz dažreiz ilgstošajām sadarbības grūtībām.”
Eksperts ir pārliecināts, ka nevienu no esošajām drošības problēmām nevar atrisināt, apejot Krieviju, vai bez tās palīdzības. Stabilu dialogu nodrošina Krievijas un NATO padome – tas ir vispriviliģētākais partnerības ietvars, ko NATO var piedāvāt. Sadarbību nostiprina ES un Krievijas dialogs un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
“Vienlaikus Krievijai nav veto tiesību NATO lēmumu pieņemšanā, tai skaitā attiecībās ar suverēnajām Krievijas kaimiņvalstīm”, uzsver A.Bekmans. “NATO arī neizturēsies iecietīgi pret atsevišķām Krievijas darbībām attiecībā pret dažām alianses dalībvalstīm vai trešajām valstīm.”
Runājot par Krievijas priekšlikumu, NATO vajadzētu to apsvērt konstruktīvā stilā, ņemot vērā Krievijas “leģitīmās bažas”.
“Krievija šādus priekšlikumus izvirza, jo ir neapmierināta ar savu spēju ietekmēt politiku NATO valstīs. Krievijā ir spēki, kas pieķērušies zaudētās padomju impērijas idejai un turpina dzīvot Aukstā kara domāšanā. NATO nopietni jāuztver šīs bažas, taču uz tām jāreaģē mierīgi un racionāli, neļaujoties provokācijām,” atzīst eksperts.
“No ģeostratēģiskā viedokļa NATO un Krievija atrodas vienā laivā un arī nākotnē tas nemainīsies. Tādēļ būtiski, lai Krievija apzinātos nepieciešamību pēc sadarbības, nevis pēc konfliktiem un naidīgas sacensības,” norāda A.Bekmans.
Baltieši atbalsta status quo
Lietuva jau reaģējusi uz šo lielās kaimiņvalsts iniciatīvu, uzsverot, ka tā centīsies panākt, lai ES un NATO loma Eiropā arvien pieaugtu un Krievijas vēlme koriģēt drošības sistēmu nerastu atbalstu Rietumeiropā.
Lietuvas pārstāvji uzsver, ka esošās drošības sistēmas veidojušās 60 gadus un daudzas struktūras, kas bija balstītas uz vardarbību un viltus tiesiskumu, laika gaitā izirušas. Kā piemērus Lietuva min Padomju Savienību un Varšavas paktu. “Turpina pastāvēt organizācijas, kas veidojušās pēc brīvprātības principiem un balstās uz kopīgām vērtībām,” norāda Lietuvas puse. ES un NATO jau apvieno lielāko daļu Eiropas valstu, turklāt arvien vairāk valstu vēlas pievienoties šīm struktūrām. Lietuva pauž viedokli, ka Krievija nevar cerēt uz atsaucību, ja tā vēlas “demontēt” šo laika pārbaudījumu izturējušo drošības sistēmu.
Reaģējot uz Krievijas iniciatīvu, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) pauž viedokli, ka patlaban Eiropā pastāv “līdz šim nepieredzēts stabilitātes, drošības un miera līmenis”.
“To ir izdevies sasniegt, pateicoties visu valstu – no Vankūveras līdz Vladivostokai – sadarbībai un esošajām funkcionējošām reģionālajām drošības organizācijām. Krievija ir šo organizāciju dalībvalsts, kā arī speciālas padomes ietvaros sadarbojas ar NATO,” norāda ĀM. Latvijas interesēs ir stiprināt NATO un citas reģionālās organizācijas, kuras jau veic nopietnu darbu jauno drošības draudu samazināšanā.
“Prezidenta D.Medvedeva paustās domas sakrīt ar pēdējos 15 gados Krievijas pārstāvju laiku pa laikam paustajām vēlmēm pārskatīt Eiropas drošības arhitektūru, kuras centrā būtu vai nu EDSO vai NATO, Krievijas padome vai kāda cita struktūra,” atgādina ārlietu resors.
Latvija arī sagaida izsmeļošāku skaidrojumu par vispārīgās idejas saturisko piepildījumu, lai to izvērtētu.
Kā norāda A.Bekmans, jebkurā jaunā līgumā par drošību Eiropā būtu jāietilpst izteiktai transatlantiskajai dimensijai. “Nav redzamu iemeslu, kāpēc Eiropā būtu vajadzīga vēl ceturtā drošības struktūra,” norāda eksperts, kā Eiropas drošības stūrakmeņus minot NATO, ES, EDSO un Eiropas Padomi, kā arī citus forumus, kuros centrālās un rietumu Eiropas valstis apspriež ar Krieviju saistītos jautājumus.
NATO uz Krievijas ideju grasās atbildēt septembrī, kad krievi sniegs detalizētāku priekšlikumu.
